Pirmdiena, 29. aprīlis

Vārda dienas: Raimonds, Laine, Vilnis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +17 °C, D vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pašu sarīkota uguņošana: Speciālisti atgādina svarīgāko drošai izpriecai
Pašu sarīkota uguņošana: Speciālisti atgādina svarīgāko drošai izpriecai
Tuvojoties daudzajām svētku brīvdienām, mediķi pauž bažas, vai jau tā lielo ārstniecības iestāžu noslodzi vēl nepalielinās dažādas sadzīves traumas, kuras var radīt pārgalvība, alkohola lietošana un pirotehnika. Par pirotehnikas lietošanu bažījas arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), jo, tā kā, visticamāk, izpaliks pašvaldību organizētie kopīgie svētku salūti, lai nebūtu pulcēšanās, iespējams, ka vairāk cilvēku vēlēsies paši organizēt uguņošanu.
Gatavojas Valmieras novada jaunajām aprisēm: spriež par budžetu, tarifiem, skolu un kultūras iestāžu...
Gatavojas Valmieras novada jaunajām aprisēm: spriež par budžetu, tarifiem, skolu un kultūras iestāžu tīklu
Ar 27 pagastiem un četrām pilsētām topošais Valmieras novads pēc reformas būs otrs lielākais Latvijā. Apvienot tik dažādas administratīvās vienības un tik lielu teritoriju vienā novadā nav izdarāms dažos mēnešos. Tāpēc topošā novada pašvaldības paralēli valsts noteiktiem apvienošanās uzdevumiem sākušas arī savus mājasdarbus, apzinot, ar kādām problēmām un izaicinājumiem būs jārēķinās.
Naukšēni pirms Ziemassvētkiem pārtop par Rūķu novadu
Naukšēni pirms Ziemassvētkiem pārtop par Rūķu novadu
Šajā pirmssvētku laikā, kad publiski pasākumi notikt nevar, vietējiem kultūras darbiniekiem nākas meklēt jaunas idejas, kā tomēr radīt svētku prieku un arī kopības sajūtu, kopā neesot. Tā Naukšēnos tapusi sava administratīvi teritoriālā reforma, uz laiku novadu pārdēvējot par Rūķu novadu.
Amatnieki un mājražotāji skaudri izjūt Ziemassvētku tirdziņu trūkumu
Amatnieki un mājražotāji skaudri izjūt Ziemassvētku tirdziņu trūkumu
Laiks pirms Ziemassvētkiem ar tirdziņiem un dāvanu gādāšanu ierasti mājražotājiem un amatniekiem ir bijis pats pelnošākais laiks gadā, lai gūtu līdzekļus iztikai arī nākamā gada sākumam. Šogad izpalika jau Lieldienu tirgi, arī pilsētu svētki un dažādi gadatirgi, kuros mājražotāji pārdeva savas preces. Mazie ražotāji arī jauno gadu gaida ar bažām, jo Covid-19 krīze, visticamāk, tik ātri neatrisināsies. Iespējams, ka daudziem būs no savas darbības jomas jāatsakās.
Valkas pusē lūdz palīdzību staļļa celtniecībai, lai pasargātu zirgus no vilkiem
Valkas pusē lūdz palīdzību staļļa celtniecībai, lai pasargātu zirgus no vilkiem
"Grūti jau lūgt, mums vieglāk ir dot un iepriecināt citus, bet situācija ir tāda, kā ir" - tā šīs nedēļas sākumā savu lūgumu palīdzēt sociālajos tīklos sāk Valkas novada Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības "Kurģi" saimniece Laura Buile. Un runa ir par palīdzību staļļa celtniecībā, lai pasargātu zirgus un citus mājdzīvniekus no vilku uzbrukuma. Laura savā saimniecībā ir devusi pajumti vairākiem veciem, slimiem, citiem vairs nevajadzīgiem zirgiem un par to drošību, pēc vairākkārtēja vilku apciemojuma, ir visvairāk bail.
Rūpnieciskās zvejas aizliegums Burtniekā palīdzēs atjaunot plēsīgo zivju resursus
Rūpnieciskās zvejas aizliegums Burtniekā palīdzēs atjaunot plēsīgo zivju resursus
Burtnieku novada domes novembra sēdē beidzot pielikts punkts jau vairāk nekā desmit gadus ilgušajām diskusijām un strīdiem – turpināt vai aizliegt rūpniecisko zveju Burtnieka ezerā. Pret rūpniecisko zveju iebilda makšķernieki, uzsverot, ka ezerā strauji sarukuši zandartu un līdaku lomi, samazinājies tā saukto „trofeju” zivju daudzums. Šim liegumam, kurš paredzēts ar 2022. gadu, pamatojums ir atjaunot un saglabāt plēsīgo zivju resursus, un līdz ar to arī veicināt, lai Burtnieks kļūtu pievilcīgāks makšķerniekiem un tūristiem.
Kā top nemateriālā kultūras mantojumā iekļautie Mazsalacas dubultcimdi
Kā top nemateriālā kultūras mantojumā iekļautie Mazsalacas dubultcimdi
Rakstaini un adīti tā, lai var valkāt no abām pusēm – tādi ir Mazsalacas novadā adītie dubultcimdi. Šo visai sarežģīto cimdu adīšanas tehniku bija apguvusi un pilnveidojusi  tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa. Viņai aizejot mūžībā, šīs prasmes gluži vēl nav pazudušas – lai arī nav daudz interesentu, bet ir, kas šo adīšanas tehniku ir iemācījušies.
Skrejlapas svētkos un ziedi karavīriem - ekskursijā Cēsīs vēsta par pretošanos okupācijas laikā
Skrejlapas svētkos un ziedi karavīriem - ekskursijā Cēsīs vēsta par pretošanos okupācijas laikā
Pilsētas augstākajā tornī uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, izkaisītas skrejlapas ar sveicienu svētkos, slepus aiznesti ziedi kapos brīvības cīņās kritušajiem – tie bija daži no veidiem, kā padomju okupācijas gados varēja pretoties režīmam un atgādināt par Latvijas dzimšanas dienu. Šai pretošanās tematikai valsts svētkos Cēsīs bija paredzēta ekskursija "Cēsnieku valstsgriba: 1940-1950", taču drošības apsvērumi lika klātienes ekskursiju atcelt. Tā būs skatāma interneta vietnē, tomēr daļu no šīs ekskursijas kopā ar tās autori Elīnu Kalniņu izstaigāja Latvijas Radio.
Egils Bukšs – cilvēks, kas nomainīja Rīgu pret Valku un pārkvalificējās par NMPD ārsta palīgu
Egils Bukšs – cilvēks, kas nomainīja Rīgu pret Valku un pārkvalificējās par NMPD ārsta palīgu
Lai mazinātu veselības aprūpes darbinieku trūkumu ārpus Rīgas, pirms divarpus gadiem Veselības ministrija sāka kompensāciju izmaksu tiem mediķiem, kuri ir gatavi doties strādāt reģionos. Egils Bukšs – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs – ir viens no astoņsimt mediķiem, kurš ir izdarījis šo izvēli. Tagad gadu viņa dzīves vieta ir Valka.
Valmierietis ar auto 8 dienās apbrauc apkārt Latvijas robežai
Valmierietis ar auto 8 dienās apbrauc apkārt Latvijas robežai
Valmierietis Mārcis Bogdanovs savā dzimšanas dienā oktobra beigās nolēma sev uzdāvināt ceļojumu gar Latvijas robežu, redzēto arī fiksēt dienasgrāmatā, kā arī foto un videostāstos, lai tādējādi mudinātu arī citus šajā laikā, kad tālāki ceļojumi nebūtu prāta darbs, dodies apskatīt mazāk zināmas vietas tepat Latvijā. Mārcis paņēma ģitāru, sēdās auto un astoņās dienās veica ceļojumu apkārt Latvijas robežai.
Griķu audzētāji: raža laba, kāpušas arī iepirkuma cenas
Griķu audzētāji: raža laba, kāpušas arī iepirkuma cenas
Martā, pieaugot koronavīrusa izplatībai, viena no precēm, kas ļoti ātri pazuda no veikalu plauktiem, bija griķi, un šī produkta pirkšanas ažiotāža jau bija ne tikai Latvijā. Līdz ar pieprasījuma kāpumu tagad, rudenī, pat divkārt augušas jaunās ražas iepirkuma cenas. Zemnieki šogad ražas apjomu vērtē kā labu, taču ne tik labvēlīgi griķu novākšanai ir šī rudens laika apstākļi.
Pirms 225 gadiem tapušo pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā izdod no jauna
Pirms 225 gadiem tapušo pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā izdod no jauna
Kā uzvārīt skaidru zupi, kā pagatavot zosti un kā pareizi iebeicēt cepeti? Ne vien šie, bet arī daudzi citi mūsu virtuvē aizmirsti vārdi un jēdzieni ir lasāmi 414 receptēs 225 gadus vecajā pavārgrāmatā „Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Tā savulaik izdota Rubenes mācītājmuižā un ir pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Tagad tā izdota no jauna un var sniegt idejas interesantām receptēm, kā arī ieskatu vēsturē.
Valmierā pilsētas maršrutos kursēs jauni hibrīdautobusi
Valmierā pilsētas maršrutos kursēs jauni hibrīdautobusi
Nākamajā nedēļā Valmierā sāks kursēt videi daudz draudzīgāki transporta līdzekļi – elektriskie hibrīdautobusi, kuri ļauj taupīt degvielu, kā arī samazina izmešu daudzumu gaisā. Pilsētas sabiedriskajā transportā kopš neatkarības atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad iegādāti deviņi pilnīgi jauni autobusi. To izdevies īstenot, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Adītās sēnes, dārzeņi un zirgs – Ilzes Hakas dāvana bērnudārzam izaug līdz neparastai izstādei
Adītās sēnes, dārzeņi un zirgs – Ilzes Hakas dāvana bērnudārzam izaug līdz neparastai izstādei
Smiltenes bibliotēkā oktobrī skatāma neparasta izstāde „Rudens veltes”, kurā izlikti dažādi dārzeņi un sēnes. Šķiet, kas gan tur varētu būt neparasts, šādas rudens ražas izstādes jau ir daudzviet, taču šie dārzeņi un sēnes nav auguši ne dārzā, ne mežā, bet gan ir uzadīti. Un to autore ir smilteniete Ilze Haka.   Viņa darbojas arī biedrībā „Sirds siltuma darbnīca”, tajā apvienojušās rokdarbnieces, kuras ada zeķītes un cepurītes priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem.  
Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam – problēmu gūzma limbažniekiem
Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam – problēmu gūzma limbažniekiem
Nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns topošajam Limbažu novadam, jo, kā paredz Administratīvi teritoriālā reforma, tad pēc vēlēšanām – ar jūliju – Skultes pagasts tiks atdalīts un pievienots jaunajam Saulkrastu novadam. Taču budžets līdz pat gadam beigām Limbažu novadam jāveido kopā ar Skultes pagastu. Neskaidrie jautājumi ir gan par to, kā notiks šī kopdzīve divos novados, gan arī par to, kā reāli noritēs mantas un arī dažādu saistību pārdale.
Lādes pamatskolas ēkā atdzīvosies vēsture un uz salidojumu sauks skolas zvans
Lādes pamatskolas ēkā atdzīvosies vēsture un uz salidojumu sauks skolas zvans
Pirms 17 gadiem Lādes pamatskolu piemeklēja tāds pats liktenis, kā daudzas mazās lauku skolas – tā tika slēgta. Ilgus ēka stāvēja tukša, to vairākkārt mēģināja pārdot izsolēs, pat pārdēvējot par Jaunlādes muižu, lai tādējādi pirkums būtu pievilcīgāks, bet pirktgribētāji tā arī neatradās. Tagad Lādes skolai ir savi saimnieki – Austrālijas latviete Sandra Kļaviņa ar savu vīru Adriano Karlēzi. Jaunie saimnieki nākotnē ēku redz kā vietu, kur varētu uz dažādiem pasākumiem sanākt vietējie cilvēki, bet pats galvenais – ir vēlme saglabāt skolas vēsturi, un nākamajā gadā solīts rīkot pat skolas audzēkņu salidojumu.
Straupes tirdziņā aicina godā celt arī vecās pupiņu šķirnes
Straupes tirdziņā aicina godā celt arī vecās pupiņu šķirnes
Oktobrī Eiropas valstīs norit akcija „Laba saimniekošana – laba pārtika” („Good Food – Good Farming”), tās laikā dažādās valstīs cenšas pievērst uzmanību mazajiem ražotājiem un arī dabas resursu saglabāšanai. Latvijā otro gadu šajā akcijā iesaistās biedrība „Slow Food Straupe”, šogad pievēršoties pākšaugiem un bišu produkcijai.
Latvijā ik gadu aizdegas ap 600 automašīnu. Kas jāzina autovadītājiem?
Latvijā ik gadu aizdegas ap 600 automašīnu. Kas jāzina autovadītājiem?
Ikdienā lielākoties izskan informācija par ugunsgrēkiem mājokļos, sabiedriskās ēkās, bet izrādās, reta ir diena, kad glābējiem nebūtu jādodas dzēst degošus transportlīdzekļus. Lielākā daļa no tiem ir vieglās automašīnas, bet nereti aizdegas arī kravas transports, savukārt vasaras sezonā – traktortehnika un kombaini. Vidēji gadā tās ir ap 600 aizdegšanās, šogad līdz 1. septembrim – 300.
Atbalsts ar sēklām un darbarīkiem ļāva 350 ģimenēm sagādāt sev ziemas krājumus
Atbalsts ar sēklām un darbarīkiem ļāva 350 ģimenēm sagādāt sev ziemas krājumus
Neskaitāmas konservu burkas, kartupeļi, bietes, burkāni un citi izaudzētie dārzeņi. Tāds ir rezultāts Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītajai programmai „Pats savam saimes galdam”. Pavasarī, rosinot pašiem parūpēties par pārtiku ziemai, 12 bezpeļņas organizācijas ar fonda atbalstu saņēma sēklas, stādus un darbarīkus. Programmā piedalījās vairāk nekā 350 ģimeņu. Viens no pagastiem, kur arī tika īstenota šī programma, ir Valkas novada Kārķi.
Priekuļu novada «Lodes» ķieģeļi – pieprasīti arī ārzemēs
Priekuļu novada «Lodes» ķieģeļi – pieprasīti arī ārzemēs
Vai no Latvijas māla tapušais ķieģelis var būt eksportprece? Ja atceramies leģendāro Rīgas kinostudijas filmu "Ceplis", tad tās galvenajam varonim šis nodoms gan izgāžas, jo atklājas, ka māls ķieģeļu ražošanai nav derīgs. Bet Priekuļu novada Liepā esošais uzņēmums SIA "Lode" jau daudzus gadus pierāda pretējo. Tieši tur atrodamais māls ir pamatā tam, lai taptu arī ārvalstu tirgū pieprasīta produkcija. Uzņēmumā gatavo pat ļoti ekskluzīvus ķieģeļus, kas ir roku darbs. Tie ir pieprasīti seno piļu, mūru un klosteru restaurācijas darbos gan Latvijā, gan ārvalstīs. 
Tomātus arvien vairāk audzē pilsētnieki un jaunās ģimenes
Tomātus arvien vairāk audzē pilsētnieki un jaunās ģimenes
Jaunākās šķirnes, padomi audzēšanā, iespēja iegādāties ekskluzīvu šķirņu sēklas, konkursi un interesantas receptes ziemas krājumiem, un tas viss tikai un vienīgi par tomātiem – jau ceturto gadu Beverīnas novada Brenguļu pagastā augusta pēdējā nedēļas nogalē notika tomātu svētki, uz kuriem interesenti brauc vai no visas Latvijas. Audzētāji novērojuši, ka ar katru gadu arvien lielāka interese par tomātiem ir arī jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Kuivižu mazajā ostā vietējo zvejnieku aizsāktā attīstība tagad vilina arī tūristus
Kuivižu mazajā ostā vietējo zvejnieku aizsāktā attīstība tagad vilina arī tūristus
Viena no vietām Vidzemes piekrastē, kur, dodoties pa automaģistrāli „Via Baltica”, tagad piestāj ne viens vien tūrists vai garāmbraucējs, ir Kuiviži. Mazs ciems Salacgrīvas novadā, kurš pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, kam iesākums bija vietējo zvejnieku iniciatīva un ieguldītais darbs mazās ostas attīstībā. Līdz ar to arī Kuivižu ciems kļuva saistošs tūrisma un citu nozaru uzņēmējiem.
Pieaug pieprasījums pēc Latvijā audzētām smiltsērkšķu ogām
Pieaug pieprasījums pēc Latvijā audzētām smiltsērkšķu ogām
Sācies smiltsērkšķu ražas laiks. Aizvadītajā gadā bija problēmas ar ogu realizāciju, jo Eiropas tirgū lielos apjomos ienāca smiltsērkšķi no Rumānijas, bet šogad pieprasījums šīm ogām audzis gan pašu mājās, gan arī Eiropā. Un te būtiska ir Latvijā izaudzēto smiltsērkšķu kvalitāte, kas ir ievērojami labāka nekā Rumānijas produkcijai. Pieprasījums pēc šīm ogām audzis arī saistībā ar Covid-19, jo daudzi tās izvēlas imunitātes stiprināšanai.
Valmiermuižas pils tornī pēc īpašas metodes glābj vērtīgus griestu gleznojumus
Valmiermuižas pils tornī pēc īpašas metodes glābj vērtīgus griestu gleznojumus
Valmiermuižas pils komplekss ar ēkām un parku Valmieras pievārtē kādreiz bija viens no iespaidīgākajiem Vidzemē, bet tagad par to vairs liecina vien mūra žogs, parka vārti un pils tornis. Kritiskā stāvoklī nonākušajā pils tornī ir gleznojumi tā sauktajā mauru stilā, kas ir unikāls monumentāli dekoratīvās glezniecības piemineklis. Lai gleznojumus saglābtu, poļu restauratoru vadībā izmanto Latvijā vēl maz pielietotu metodi, griestu gleznojumu noņemot, lai pēc tam to piestiprinātu atpakaļ. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti