Svarīgi dzīvē ir paveikt kaut ko paliekošu. Tā savu motivāciju atjaunot pirms 90 gadiem celto Mujānu Izglītības biedrības namu raksturo Mareks Nika. Namu pirms 90 gadiem cēla paši Mujānu iedzīvotāji, jo pagastā bija aktīva sabiedriskā dzīve. Arī tagad jaunie saimnieki Mareks un Dace saskata, ka tā varētu būt vieta gan kultūras pasākumiem, gan kā vieta, kur tikties vietējiem cilvēkiem.
Autora ziņas
Pēc sabiedriskā transporta pieejamības pilotprojekta "Transports pēc pieprasījuma" noslēguma Vidzemes plānošanas reģionā vēlas to turpināt. Satiksmes ministrija protestē, ka "Transports pēc pieprasījuma" pielīdzināms taksometra pakalpojumiem, tomēr plānošanas reģionā uzsver, ka laukos attālumi pat līdz sabiedriskā transporta pieturai ir ļoti lieli. Projekts izvērtēšanai nonācis arī Saeimā.
Latvijā šogad aprit 25 gadi kopš, zvanot uz 112, ir iespējams sasniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts policiju, Neatliekamo medicīnisko palīdzību un Gāzes avārijas dienestu. Latvijā piecos zvanu centros diennaktī vidēji tiek uzklausīti 2400–2600 lūgumi palīdzēt. Tomēr vairāk nekā puse jeb 52% no pērn saņemtajiem zvaniem nav bijuši saistīti ar problēmām, kuras būtu jārisina šiem operatīvajiem dienestiem. Par to Vidzemes reģiona zvanu centrā interesējās Latvijas Radio.
"Nosūtījums uz muzeju" – šādu pilotprojektu, sadarbojoties ar medicīnas speciālistiem, psihologiem un mākslas terapeitiem, sākuši īstenot četri Cēsu novada muzeji – tās ir īpaši izstrādātas, četras dažādas programmas, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot mentālo veselību. Programmas tapušas, pētot arī citu valstu muzeju pieredzi, kur šāda prakse, ka muzejs ir vieta, kur cilvēks var atgūt garīgo līdzsvaru, mieru, vairs nav jaunums.
Negaidīti liela ir iedzīvotāju interese par Lielstraupes pils tālāko attīstību, pēc pašvaldības rīkotās aptaujas secinājuši Cēsu novadā. Aptauja tika veikta, lai izzinātu iedzīvotāju viedokli, pirms pili no Veselības ministrijas savā īpašumā pārņem pašvaldība. Pirms četriem gadiem Lielstraupes pilī darbību pārtrauca Straupes narkoloģiskā slimnīca, un tai ir jārod jauni saimnieki. Jo īpaši tāpēc, ka atsevišķas ēkas daļas ir jau avārijas stāvoklī.
Kā šajā laikā, kad esam noguruši no pandēmijas, saglabāt dzīvesprieku, kā neļauties nomāktībai un reizē arī rūpēties par savu veselību? Farmaceite Maiga Liepiņa savos 83 gados turpina darbu aptiekā un ne tikai. 78 gadu vecumā noiets Santjago ceļš Spānijā, astoņdesmit gadu vecumā apiets apkārt Latvijai un arī tagad, astoņdesmit trijos gados – ik dienu pieveikti vairāki kilometri, kā arī visā mūžā viņa ne reizi nav lietojusi zāles.
Lai arī vēl ir tikai janvāris, dārzeņu un stādu audzētājiem sezona jau, var teikt, ka ir sākusies, siltumnīcās dīgst pirmie stādi, zaļo lociņi, uzzied pirmās pavasara puķes. Bet jaunā sezona dārzniecībām nāk arī ar elektrības un malkas cenu kāpumu, kā arī ar citām, pieaugošām izmaksām, kas, visticamāk, nozīmēs arī cenu pieaugumu pirmajiem, vietējiem dārzeņiem un stādiem.
Reizē ar jauno gadu spēkā stājušies Valmieras novada pašvaldības rosinātie ierobežojumi rūpnieciskajai zvejai Burtnieka ezerā, kas paredz samazināt gan zvejas tīklu limitu, gan arī nozvejas daudzumu zandartiem un līdakām. Tas ir kā kompromiss, jo Burtnieku novadā savulaik lēma vispār aizliegt ezerā rūpniecisko zveju. Tagad izskan iecere Burtnieku zandartu iekļaut Eiropas aizsargāto nacionālo produktu reģistrā.
13. janvārī Valmierā ar koncertu "Ziema. Mūzika. Pārsteigums" sākies Ziemas mūzikas festivāls. Šis festivāls janvāra sākumā Valmierā jau ir ar ilgu gadu tradīcijām, taču, protams, pandēmija arī tā norisē viesusi savas korekcijas. Aizvadītajā gadā to nācās atcelt, un arī šogad bija jādomā par drošības pasākumiem, kuru dēļ divi koncerti nenotiks, un arī pati festivāla norise būs neierastāka kā pirms pandēmijas.
Par to, ka pēc svētkiem – janvārī un februārī – Covid-19 vīrusa omikrona varianta dēļ Latvijā var sākties jauns saslimšanas vilnis, bažīgi ir ne tikai mediķi slimnīcās, bet arī ģimenes ārsti. Viņu darba apjoms ir audzis jau vairākkārt, ikdienas pamatpienākumiem klāt nākusi kovidpacientu uzraudzība un vakcinācija, tagad – arī balstvakcinācija. Šajā situācijā ģimenes ārstu praksēs būtu nepieciešamas papildu medmāsas vai ārstu palīgi, taču galvenais jautājums ir, kur šos palīgus ņemt?
Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam tiltam pār Salacu Salacgrīvā. Tilts savieno autoceļu "Via Baltica", un satiksmes intensitāte pa to ir liela, bet jau pirms aptuveni desmit gadiem secināts, ka tas ir bēdīgā stāvoklī. Tilts, kas ir daļa no starptautiski nozīmīga autoceļa, ir pašvaldības īpašums, bet tai nav tādu līdzekļu, lai veiktu nopietnu remontu vai to uzbūvētu no jauna. Tomēr tagad saņemta pozitīva ziņa no valsts un būs valsts līdzfinansējums tilta būvprojektam.
Attālinātais darbs varētu dot papildu iespēja, lai veicinātu reemigrāciju, jo, atgriežoties Latvijā, cilvēks varētu turpināt strādāt ārzemju uzņēmumā. To, ka interese par šādu iespēju ir, apliecina arī reemigrācijas koordinatori un arī Diasporas un migrācijas centra veiktais pētījums. Vienlaikus ir daudz jautājumu, kas būtu jārisina.
Sākot no datorkursu nepieciešamības un dažādiem sadzīves problēmu risinājumiem, līdz pat balles deju apmācībai – „Valmieras novada fondā” tagad ir garš saraksts ar senioru vēlmēm savas dzīves vides uzlabošanai. Ierosinājumi tika uzklausīti senioru domradēs jeb tikšanās reizēs jaunā Valmieras novada pilsētās un pagastos. Domrades notiek ar mērķi veicināt senioru iekļaušanos vietējās kopienas aktivitātēs, lai tādējādi mazinātu sociālās atstumtības risku.
Ap 2000 zeķu un cimdu pāru, arī citi rokdarbnieku darinājumi no Valmieras ir ceļā uz Ziemassvētku tirdziņu Vācijas Giterslo apgabala pilsētā Redā–Videnbrikā. Valmieras novadu ar Giterslo apgabalu saista jau gandrīz 30 gadus ilgs sadarbības līgums, kas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā paredz arī šo iespēju – Valmieras novada mājražotājiem piedalīties Ziemassvētku tirdziņos. Brīdī, kad no visa Valmieras novada mājražotāji bija saveduši savu preci, lai to nodotu prom vešanai, klāt bija arī Latvijas Radio.
Augstu novērtējumu Eiropas mēroga konkursā "Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis" ieguvis Gulbenes dzelzceļa stacijā izveidotais interaktīvais centrs "Dzelzceļš un Tvaiks" galveno balvu kategorijā "Dzelzceļa mantojums kultūras tūrismā". Centrs izveidots pirms trim gadiem, un tajā var ne vien izzināt dzelzceļa vēsturi, bet arī iejusties lokomotīves mašīnista lomā, kā arī veikt dažādus citus izzinošus uzdevumus. Tos izmēģināt devās arī Latvijas Radio.
"Tas bija sāpīgs, bet pārdomāts solis" – tā savu lēmumu likvidēt piena govju ganāmpulku pamato Kauguru pagasta zemnieku saimniecības "Vītoliņi" saimniece Ieva Rutkovska. Šis lēmums ir pārsteidzošs, jo "Vītoliņos" bija viens no Latvijā rūpīgāk izkoptajiem un izslaukumu ziņā visražīgākajiem ganāmpulkiem. Biedrībā "Lauksaimnieku apvienība" šo lēmumu vērtē kā nopietnu signālu problēmām piena ražošanas nozarē, vēstī Latvijas Radio.
Pirmajā darba dienā jaunajā amatā kolēģi viņu sagaidīja ar rozēm, jo tagad viņu priekšniece būs sieviete. It kā nekas neparasts, ja vien šis darbs nebūtu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes postenī. Vidzemes reģiona brigādē Ineta Blusa-Blusiņa ir pirmā sieviete komandiera amatā.
Neziņa par nākotni Covid-19 laikā un valsts atbalsta mehānismiem, kā arī neskaidri nozares darbības nosacījumi dažādās epidemioloģiskajās situācijās. Šie ir galvenie iemesli darbības pārtraukšanai Siguldas kafejnīcas un veikala “Stirna un avokado” saimniekiem, kuri jau pērnā gada rudenī piedzīvoja līdzīgas grūtības. Šādus iemeslus ēdināšanas uzņēmumu darbības pārtraukšanai min arī Latvijas Restorānu biedrībā. Šogad Latvijā darbu pārtraukuši 453 ēdināšanas uzņēmumi.
Siguldā Gaujas krastā tapusi brīvdabas ekspozīcija „Gaujas plostnieka stāsts”. Tas ir autentisks tā sauktais astes plosts, uz kura varēs iepazīt, kāds kādreiz bija plostnieka darbs un arī sadzīve. Pašlaik gan ekspozīcija Covid-19 ierobežojumu dēļ apmeklētājiem nav atvērta, bet tās iniciators Māris Ansis Mitrevics, kurš zināms kā Gaujas Nacionālā parka ilggadējais dabas aizsardzības inspektors un pats ir bijis Gaujas plostnieks, gaida iespēju uzņemt interesentus.
Viena no lielākajām senioru vakcinācijas aptverēm ir Valmieras novadā, kur oktobra nogalē bija vakcinēti 62% senioru vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vecuma grupā 70 plus vakcinācijas kursu bija pabeiguši 71% senioru. Savukārt Valmieras novadā visaktīvākie ir rūjienieši. Rūjienā gan, kā pārliecinājās Latvijas Radio, arī ir ne mazums vakcinācijas pretinieku.
Valmieras vecpilsētā nu jau ilgāku laiku rit būvniecības darbi – notiek viduslaiku pils mūru konservācija un top pils kultūrvides centra ēka. Par šo ēku pirms būvniecības Valmierā bija diezgan daudz diskusiju, jo tā būs veidota stiklā un top virs pils mūriem. Toreiz bija jautājumi, vai tādējādi netiks bojāti senie mūri un vai vecpilsēta nezaudēts savu ierasto ainavu. Kā norit darbi, un kāpēc vecpilsētā izvēlēts šāds moderns risinājums?
Decembrī apritēs četri gadi, kopš Lielstraupes pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca. Toreiz viens no aiziešanas iemesliem bija tas, ka atsevišķas ēkas daļas ir avārijas stāvoklī. Kaut pagājuši četri gadi, īpašuma tiesības vēl arvien nav sakārtotas un šajā laikā pils tehniskais stāvoklis ir tikai pasliktinājies. Kāpēc kavējas pils nodošana Cēsu novada pašvaldībai?