Alūksnes novads gan nav pats bagātākais ar teritorijām, kuras būtu pārņēmušas latvāņu audzes, taču ir pagasti, piemēram, Alsviķi, Pededze, Ziemeri, kuros šis invazīvais augs ir diezgan lielās platībās.
"Te ir viena no teritorijām un privātais nekopj. Saka, ka kopj, bet reāli jūs redzat, ka netiek kopts tas zemes gabals. Tas ir arī cilvēks, kuram tiek piemēroti administratīvie sodi," rāda Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāju Ingrīda Sniedze vietā, kur var redzēt gan vēl sakaltušās, pērnā gada latvāņu ziedkopas un kur jau no zemes mēģina līst ārā jaunie dzinumi.
Pati galvenā problēma ir tā, ka viens zemes saimnieks mēģina cīnīties, bet otrs ne.
"Tepat arī dzīvo viens cilvēks, viņš ir ieskauts šī īpašnieka zemē. Tas saimnieks savukārt, tiklīdz viņš redz kādu mazu stādiņu, tā viņš uzreiz jau saknē viņu iznīcina, un viņš savu zemes gabalu ir atbrīvojis no latvāņiem. Tā kā var tikt no latvāņiem vaļā, ja ļoti grib un pacenšas. Tagad tas nodokļu atvieglojums... arī noteikti būs tādi, kuri tiešām sasparosies," uzskata Sniedze.
Karu latvāņiem pašvaldība pieteikusi arī savā teritorijā un, kā stāsta Sniedze, tad tagad ir teritorijas, kur vairāku gadu darbs sāk vainagoties panākumiem.
"Tas ir sporta laukums, kādreiz aiz sporta laukuma bija diezgan liels gabals aizaudzis ar latvāņiem, un mēs kopš 2014. gada sākām pļaut un kopš 2016. gada sākām arī paši miglot. Pateicoties tam, ka Siguldā Integrētā audzēšanas skola izmēģina, ar kuriem līdzekļiem visefektīvāk ir strādāt pret latvāņiem, mēs arī tos līdzekļus izmantojam, un mēs diezgan lielas platības esam atbrīvojuši no latvāņiem," atzīst Sniedze.
Lai apkarotu latvāņus arī Alūksnes pilsētas teritorijā, tiek pielietotas vairākas metodes.
"Smidzinām viņus agri pavasarī, kad zied māllēpes, un tad, ja pēc tam tiek novērots, ka izdīgst kādas lapas, tad lapas tiek apstrādātas ar herbicīdu arī otrreiz, tās teritorijas tiek arī regulāri pļautas," saka aģentūras "Spodra" direktors Jānis Pūpols.
Pilsētas teritorijā latvāņi vairs lielas galvassāpes nesagādā, taču lauku pagastos, kā spriež Alūksnes novada ainavu arhitekte Anda Klints, darāmā vēl daudz, tāpēc arī tapis latvāņu ierobežošanas plāns.
"Šī plāna sastāvā ir arī kalendārais grafiks, kur ir uzskaitītas pilnīgi visas teritorijas, kuras ir invadētas ar latvāni Alūksnes novadā, un katrā no šīm teritorijām ir piemeklēta, pielāgota metode, kā ir jāapkaro, un laiks, kad tas ir jādara. Plāns nosaka arī regulāru monitoringu," stāsta Klints.
Viens ir sodi, kurus par teritoriju nekopšanu var uzlikt pašvaldības policija, bet latvāņu apkarošanas plāns paredz arī atbalstu ar NĪN atlaidi.
"Saprotot to, cik daudz teritoriju privātīpašumos ir invadētas ar latvāni, tika pielāgots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums 50% apmērā tiem zemes īpašniekiem, kas veiksmīgi ir veikuši savu pienākumu un atbrīvojušies no latvāņiem savos īpašumos," teic pašvaldības pārstāve.
Alūksnes novads nav vienīgais, kurā, lai rosinātu zemes saimniekus cīņai ar latvāņiem, ir iespēja iegūt NĪN atlaidi. Siguldas novadā tie ir līdz pat 90% no šī nodokļa.
"Mums nekustamā īpašuma nodokļa atlaide ir no 2013. gada. Teritorijās, kurās īpašnieki piesākās uz nodokļa atvieglojumiem, ir ievērojami uzlabojumi, zemes īpašnieki ļoti cītīgi piestrādā, viņi ir izpētījuši metodes, un zemes īpašnieki atvieglojumus var saņemt desmit gadus pēc kārtas, sākot ar gadu, kad saņemts ir pirmais iesniegums. Desmit gados, kā pieredze rāda un mēs esam arī pašvaldībā paši pārbaudījuši, jā,
10 gados zemes īpašumā var latvāni iznīcināt," apgalvo Siguldas novada galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.
Gan Siguldas novadā, gan Alūksnē speciālisti uzsver, ka latvāņu apkarošana var dot jūtamu rezultātu tikai tad, ja savas teritorijas kopj ikkatrs zemes īpašnieks, neļaujot šim invazīvajam augam izziedēt.