Mediķi Tetjana un Serhijs Čerepovi ir Ukrainas kara bēgļi, kuru pilsētā Harkivas apgabala Volčanskā Krievijas karaspēks ienāca jau kara pirmajā dienā. Trīs mēnešus Čerepovu ģimene pavadīja okupētajā pilsētā; tas bija ļoti smags laiks, tādēļ viņi devās bēgļu gaitās. Tagad Tetjana un Serhijs, kā arī viņu divas meitas mājvietu ir raduši Valmierā, bet darbu – Vidzemes slimnīcā.
Autora ziņas
Ar nacionālās nozīmes apbalvojuma "Dejas balva" Mūža balvu novērtēts horeogrāfes, deju kolektīvu vadītājas un Deju svētku virsvadītājas Ievas Adāvičas ieguldījums. Viņa vadījusi deju kolektīvus Valmierā un Smiltenē. Lai arī šobrīd sava deju kolektīva "Sadancis" vadību viņa nodevusi jaunai vadītājai, tomēr tagad, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, ir bieži klāt mēģinājumos.
"Slow Food" Straupes tirdziņa organizatori un arī paši tirgotāji jau ilgāku laiku pircējus rosina mainīt paradumus un uz tirgu doties ar saviem iepirkuma groziņiem, kā arī pārdevējiem atdot atpakaļ burciņas vai pudeles un par to vēl saņemt atlaidi. Vai šie mudinājumi mainīt paradumus ir devuši rezultātu?
Ukrainietei Marijai Vasiļenko martā būs gads kopš viņa ir bēgļu gaitās Valmierā. Ukrainā Marijai bija savs konditorejas uzņēmums, tāpēc tagad, saprotot, ka karš dzimtenē ieilgst, ir doma sākt savu uzņēmējdarbību Latvijā, bet ir ļoti daudz nezināmā, kā to izdarīt. Pieredzi, kā uzsākt mājražošanu, Marija skatīt devās uz Ramatas pagastu.
Šī gada beigās pašvaldībām pamatīgi pieaugs izdevumi sociālo pakalpojumu sniegšanai. Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekti, un līdz ar to arī beidzas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, kas ļāva sniegt pakalpojumos tādās jaunizveidotās vietās kā dienas centri un grupu dzīvokļi. Vai pašvaldību maciņi ir pietiekami biezi, lai deinstitucionalizācija turpinātos, par to Cēsīs ar ministriju pārstāvjiem diskutēja pašvaldību vadītāji un sociālo dienestu darbinieki.
Domājot par valsts drošību, svarīgi ir stiprināt arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, tā par savu Ukrainā gūto pieredzi sacīja Valmieras novada Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks Dzintars Robulis. Jo tik plašos ugunsgrēkos, kā tos Ukrainā izraisa Krievijas uzbrukumi, nepietiek tikai ar valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēkiem. Kāda ir Ukrainas pieredze, kas būtu pārņemams arī mums?
80. gadu nogalē, 90. gados dziedošo ģimeņu salidojumi "Spiets", bija ļoti populāra kustība, kas arī Atmodas laikā stiprināja latvisko pašapziņu un apliecināja ģimeni kā vērtību. Un arī šobrīd ir būtiski šīs vērtības stiprināt, tāpēc arī Valmierā radās iecere muzicējošo ģimeņu "Spietu" iekļaut ikgadējā Ziemas mūzikas festivālā, sarīkojot koncertu "Medus dvēselei".
"Redzēto iemūžināt nevis ar telefonu, vai fotoaparātu, bet zīmējot" - tā vienkāršoti varētu raksturot pilsētskicētāju, jeb "Urban Sketchers" kustību. Latvijā viena no šīs kustības dalībniecēm un aizsācējām ir Daina Domašūte. Viņa uzskata, ka tāpat, kā elpot, arī zīmēt māk visi un to rosina arī savās meistarnīcās, jeb nodarībās „Zīmē viegli”. Ar Dainu Domašūti viņas lauku mājās Matīšu pusē tikās Latvijas Radio.
Šogad Valmieras Drāmas teātrim aprit simt gadu, un šo apaļo jubileju tas sagaidīs pilsētas bijušajā katlu mājā, kas aizvadītā gada nogalē pārtapa par pagaidu mājvietu, kamēr ritēs rekonstrukcijas darbi teātra ēkai. Šī pagaidu mājvietas izveide – industriālas ēkas pārvēršana teātrim atbilstošās telpās – notikusi ļoti īsā laikā, tikai divarpus mēnešos. Un "Kurtuvē" jau aizvadītā gada nogalē bija pirmās izrādes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) jau saņemti vairāki izsaukumi, kuros ugunsgrēka iemesls ir bijis bez uzraudzības atstātas sveces vai aizdegušies adventes vainagi, bet iepriekšējā gada svētkos tie bija pat 37 gadījumi, kuros cieta arī seši cilvēki. VUGD kritiski vērtē tieši starplaiku starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad cilvēki jau ir nākamo svētku gaidās un mazāk uzmanības pievērš drošības pasākumiem.
"Radošais nemiers" – izstāde ar šādu nosaukumu skatāma Plāņu pagasta Jaunklidža bibliotēkā, tajā gan ir tikai neliela daļa no mūzikas skolotājas Indras Grietēnas rokdarbiem un gleznām. Indra Grietēna paralēli darbam Strenču un Valkas mūzikas skolās atrod laiku ne tikai vaļaspriekiem, bet arī nemitīgi mācās, lai apgūtu kādu jaunu profesiju.
Ziemassvētki valmieriešu Krūmiņu ģimenē ir visgaidītākie svētki un šogad tie savā ziņā ir vēl jo īpašāki, jo kopā būs visa ģimene, kas vienmēr negadās, jo tētis ir jūrnieks. Un vēl šajās svētku brīvdienās jāturpina arī gatavoties Valmieras novada muzicējošo ģimeņu spietam "Medus dvēselei", kas būs janvārī Ziemas mūzikas festivāla laikā.
Šogad Burtnieka ezerā tika samazināts rūpnieciskās nozvejas daudzums zandartiem un līdakām, lai saudzētu šo zivju resursus. Lai arī šīs zivis ezerā nārsto labi, tās nespēj izaugt līdz trofejas cienīgam izmēram. Valmieras novadā, uzskatot, ka Burtnieka zandarts ir nozīmīga ezera vērtība, ir sākts arī darbs, lai attīstītu Burtnieka zandarta zīmolu. Sagatavots arī pieteikums, lai to iekļautu Eiropas Savienības aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
"Tā noteikti būs vieta, kur satikties cilvēkiem" – tā par savu ieceri, atjaunojot Veselavas Zirgu pasta staciju, saka tās jaunie saimnieki. Taču, lai atdzimtu vēsturiskā ēka, vēl ir daudz darāmā, bet arī jau tagad, sagaidot Ziemassvētkus, tā jau savā ziņā ir kļuvusi par satikšanās vietu, un te var satikt pat pašu Ziemassvētku vecīti. Latvijas Radio garāmbraucot piestāja Vidzemes šosejas malā, Bērzkrogā, pie bijušās Zirgu pasta stacijas.
Valmierā, lai godinātu savas stiprās ģimenes, ir tradīcija ik gadu decembra sākumā svinīgā ceremonijā sveikt "zelta pārus", tātad tos pārus, kuru kopdzīvei aprit 50 gadi. Divus gadus kovidlaiks gan ieviesa korekcijas un kopīga ceremonija nenotika, tādēļ šoreiz var teikt, ka "zelta pāru" godināšana bija divkārt nozīmīga – atkal tikties klātienē un arī tas, ka šoreiz sveikti tika ne vien Valmieras, bet arī jaunizveidotā novada "zelta pāri".
Dikļu pagastā improvizētā dāvanu veikalā "Vecais zābaciņš" pārvērties visparastākais lauku šķūnis. Šķūņa saimnieces Madara un Marta pavasarī atgriezās Latvijā pēc 12 Lielbritānijā pavadītajiem gadiem, lai sāktu saimniekot savā lauku saimniecībā un ir pārliecinātas, ka arī laukos var īstenot visdažādākās idejas.
Pieaugošās izmaksas un pirktspējas kritums – ar šīm problēmām nākas saskarties arī lauku veikaliņiem, kaut gan arī pirms tam jau daudzas mazās tirgotavas balansēja uz izdzīvošanas robežas, jo laukos sarūk arī pircēju skaits. Lai skaidrotu, kāda šobrīd ir situācija lauku veikaliem, Latvijas Radio tikās ar uzņēmējiem Ilzi un Valteru Bergiem, kuri jau 30 gadus Rūjienas un Mazsalacas pusē strādā šajā uzņēmējdarbības jomā.
Lai popularizētu biškopību, bišu nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, pirms 15 gadiem Slovēnijas biškopji aizsāka sociāli izglītojošu akciju „Eiropas medus brokastis”. Šīs akcijas mērķauditorija ir bērnudārzu un skolu audzēkņi, pie kuriem viesojas biškopji. Un tā kā arī Latvijas biškopji ir iesaistījušies šajā kampaņā, tad tagad, novembrī, izglītības iestādēs ir sākušās „Eiropas medus brokastis”.
Vēsturei ir jābūt kā mācībai šodienai – ar tādu domu Valmierā, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba ēkā, valsts svētku dienās tika atklāta ekspozīcija, kas veltīta Ziemeļlatvijas brigādes izveidei un Brīvības cīņām Vidzemē. Bet ko no vēstures var mācīties šodienas karavīrs, zemessargs, apmeklējot jauno ekspozīciju, to skaidroja Latvijas Radio.
Tas ir piepildīts bērnības sapnis – strādāt kopā ar suni. Tā savu darbu vērtē valmieriete, kinoloģe Ingūna Tihomirova. Viņa ir arī kanisterapijas jeb suņa asistētas terapijas aizsācēja Latvijā un vada šīs nodarbības gan vardarbībā cietušajiem bērniem, gan bērniem ar īpašām vajadzībām. Viņas suņi nu jau vairākus gadus Valmieras bibliotēkā palīdz arī bērniem apgūt lasītprasmi. Par šo ieguldījumu kanisterapijas attīstībā sestdien, 19. novembrī, Ingūna saņems apbalvojumu "Valmieras novada Goda pilsonis".
Ugunsdzēsēju aprīkojums, medicīnas aparatūra, silts apģērbs un vēl daudz citu lietu, kas lieti var noderēt, lai pārlaistu šo ziemu, – tas viss ir palīdzības kravās, kas šomēnes no Valmieras novada jau nogādātas Ukrainā. Palīdzību gādā ne tikai pašvaldība un uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji. Tā Lāčplēša dienas priekšvakarā jau ceturto reizi ar palīdzības kravu uz Ukrainu uz Červonogradu devās Matīšu iedzīvotāji Dzintars un Sanita Robuļi.
83 gados pasaulē labākie rezultāti pat vairākos sporta veidos savā vecuma grupā – ar to var lepoties valmieriete Marta Ādamsone. Visu mūžu viņa ir bijusi aktīva sportiste, sporta skolotāja un arī tagad ikdienu velta laiku sporta aktivitātēm. Valsts svētkos viņas ieguldījums Valmieras sporta dzīvē novērtēts ar apbalvojumu – novada Goda pilsonis.