Otrdiena, 14. maijs

Vārda dienas: Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, Z vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Vaidavas zāļu sieva: pavasarī vācami visu koku pumpuri
Vaidavas zāļu sieva: pavasarī vācami visu koku pumpuri
Lai arī pavasaris ar sauli šogad ir paskops, tomēr dabā atmoda ir sākusies, parādās pirmais zaļums un kokiem briest pumpuri. Šis ir īstais laiks, lai šo dabas atmodas spēku izmantotu savā labā, jo koku pumpuri glabā daudzas vērtīgas vielas mūsu organismam. Tagad mežā savāktais var noderēt arī nākamajā ziemā, stāsta ārstniecības augu zinātāja Zeltīte Kaviere no Vaidavas.
Raunā top gan zaļš siers, gan zaļi makaroni
Raunā top gan zaļš siers, gan zaļi makaroni
Darba ir daudz vairāk, bet arī brīvība daudz lielāka – tā darbu savā ģimenes uzņēmumā vērtē SIA „Siera ražotne” saimnieki Zane un Ilmārs Ceriņi Raunā. Viņi ar savu darbību ir apliecinājuši, ka arī pavisam neliels uzņēmums var veiksmīgi attīstīties un meklēt arvien jaunus darbības veidus.
Ar Rozes dienas balvu sieviešu labdarības organizācija uzteic režisori Kristu Burāni
Ar Rozes dienas balvu sieviešu labdarības organizācija uzteic režisori Kristu Burāni
Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināta starptautiskā sieviešu labdarības organizācija “Zonta International”, kura Latvijā darbojas kopš 1993.gada. Latvijā ir pieci Zontu klubi, un vienas no aktīvākajām ir Valmieras kluba biedres, kuras savā pilsētā martā iedibinājušas arī Rozes dienas tradīciju. Starptautiskās sieviešu dienas simbols ir ne jau sarkanā tulpe, kā tas ir iegājies no padomju laikiem, bet gan dzeltena roze. Un Rozes dienā par savu veikumu tiek godināta arī kāda izcila sieviete – šoreiz simbolisko rozi saņēma teātra un kino režisore Krista Burāne.
Mazsalacas un Alūksnes novadā testēs pilotprojektu «Transports pēc pieprasījuma»
Mazsalacas un Alūksnes novadā testēs pilotprojektu «Transports pēc pieprasījuma»
Vasaras sākumā, tātad jau pavisam drīz, Vidzemē divos pierobežas novados – Mazsalacas un Alūksnes novados – sāksies pilotprojekts „Transports pēc pieprasījuma”. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo vietās, kur šobrīd vairs nekursē vai ļoti reti kursē sabiedriskais autobuss, varēs piezvanīt un pieteikt transportu, lai, piemēram, nokļūtu novada centrā. Tagad martā projekta īstenotāji, tiekoties ar šo novadu iedzīvotājiem, gan iepazīstina ar to, kā konkrētajā novadā darbosies „transports pēc pieprasījuma”, gan arī apzina iedzīvotāju ieteikumus un vēlmes, lai tās varētu ņemt vērā, īstenojot šo pilotprojektu.
Valmierā atklāta kultūrzīme Jautrītes Putniņas un viņas brāļa piemiņai
Valmierā atklāta kultūrzīme Jautrītes Putniņas un viņas brāļa piemiņai
Valmieras mūzikas dzīvē nu jau par ikgadēju tradīciju ir kļuvis Ziemas mūzikas festivāls janvārī, bet vasarā – dārza koncerti. Tos savulaik iedibināja izcilā latviešu pianiste Jautrīte Putniņa. Atzīmējot viņas 90 gadu jubileju, Valmierā, pie ēkas Brīvības ielā, kur viņa dzīvoja, tagad atklāta kultūrzīme “Rokas pieskārieni”, tā veltīta gan Jautrītei Putniņai, gan arī viņas brālim, māksliniekam Gundabam Putniņam.
Lauksaimnieki ceļ trauksmi – trūkst kvalificētu mehanizatoru
Lauksaimnieki ceļ trauksmi – trūkst kvalificētu mehanizatoru
Šobrīd lauksaimniecības tehnika – traktori, kombaini – kļūst arvien modernāki, dārgāki un tālab to vadīšanai nepieciešami arī zinoši šīs jomas speciālisti. Lai arī profesionālās skolas it kā sagatavo lauku mehāniķus, tomēr, kā vērtē Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijā, šobrīd pat ļoti trūkst kvalificētu mehanizatoru un traktoristu. 
Klaiņojošo suņu nedarbi - saimnieka atbildība
Klaiņojošo suņu nedarbi - saimnieka atbildība
Ne tikai saimnieku nevērība, uzraugot savu mājas sargu, to nereģistrēšana, bet arī suņu šķirnes, kas nav piemērotas Latvijas laukiem, rada ne vienu vien konfliktsituāciju – tā vērtē Kocēnu novada šķirnes trušu audzētavā „Mežiņi”, kur piedzīvots klaiņojošu suņu uzbrukums, tas radījis arī ievērojamus zaudējumus. Kocēnu novadā, pamatojoties uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām, klaiņojošo un arī nereģistrēto mājdzīvnieku problēmu risināšanā iesaistījusies arī pašvaldības policija, rīkojot reidus un saucot pie administratīvās atbildības suņu saimniekus.
Biznesa ideja rodas malkas talkā – siguldietis Elvijs gatavo lampas no pagalēm
Biznesa ideja rodas malkas talkā – siguldietis Elvijs gatavo lampas no pagalēm
Ceļi, kā nokļūt līdz savai biznesa idejai, katram jau ir dažādi, siguldietim Elvijam Vībotam tā bija malkas talka, kurā ieraudzīta interesantas formas pagale rosināja domāt, ko varētu no tās izgatavot. Un tā radās ideja, ka no pagalēm varētu tapt lampas. Tagad ir arī doma par savu uzņēmumu.  
Vidzemes inovāciju nedēļā prezentē ierīci gaisa kvalitātes kontrolei
Vidzemes inovāciju nedēļā prezentē ierīci gaisa kvalitātes kontrolei
Ar konferenci par inovatīviem risinājumiem ikdienā atklāta Vidzemes inovāciju nedēļa. Tā veidota kā platforma, kur iedvesmoties jauniem izaicinājumiem un dalīties pieredzē ar sasniegto. Līdztekus lektoru stāstījumam par inovāciju piesaisti pasākumā iespējams iepazīties ar vidzemnieku inovatīvākajiem risinājumiem, kuru vidū ir arī gaisa kvalitātes mērījumu iekārta.   
Šķieneru autobusu pieturas gulbji sauc mājup
Šķieneru autobusu pieturas gulbji sauc mājup
Gulbenes novada Stradu pagasta Šķieneri ir parasta, neliela apdzīvota vieta mūsu laukos. Arī problēmas tur tās pašas, kas cituviet, bet kopš aizvadītās vasaras Šķieneriem ir savs brends jeb zīmols, ar ko šo mazo ciemu atpazīst vai visā Latvijā - tā ir Šķieneru autobusu pietura, jo diezin vai Latvijā ir otra pieturvieta, kura būtu mākslas darbs. Mozaīku, kurā attēloti mājuplidojoši gulbji, veidojusi Linda Riņķe kopā ar Šķieneru ciema iedzīvotājiem.
Smiltenes tehnikums - vienīgā mācību iestāde topošajiem lopkopjiem
Smiltenes tehnikums - vienīgā mācību iestāde topošajiem lopkopjiem
Viena no lielākajām problēmām, kādu nākas izjust lopkopības saimniecībām, ir darbaroku trūkums. Saimnieki meklē dažādus risinājumus, taču ne visiem tas izdodas. Smiltenes tehnikums šobrīd ir vienīgais valstī, kur tagad var atkal apgūt lopkopības tehniķa profesiju. To gan mācīties izvēlējušās tikai sešas audzēknes, kas, protams, vēl nerisina šīs profesijas darbinieku deficītu.
Darbaroku trūkums laukos: strādniekiem pārmet slinkumu, saimniekiem - sliktu attieksmi
Darbaroku trūkums laukos: strādniekiem pārmet slinkumu, saimniekiem - sliktu attieksmi
Zemnieku saimniecības darbinieku trūkumā vaino pabalstus, jo cilvēki vairs nav motivēti strādāt. Potenciālie darbinieki vēlas "normālas algas", sociālo nodrošinājumu un brīvdienas. Kādā saimniecībā, kur darbinieku netrūkst, norāda uz citu saimniecību attieksmi pret darbiniekiem un pārāk augstajām prasībām, kā arī to, ka lauku darbi tiek uzskatīti par pašiem zemākajiem.
Atjaunotajā Cēsu teātrī skatītājiem izrādīts otrais jauniestudējums
Atjaunotajā Cēsu teātrī skatītājiem izrādīts otrais jauniestudējums
Šonedēļ savu otro jauniestudējumu skatītāju vērtējumam nodeva atjaunotais Cēsu teātris. Teātra vēsture Cēsīs ir sena, te teātris spēlēts jau vairāk nekā 140 gadus, bet krīze, kultūras centra pārbūves darbi un arī citas problēmas bija pamatā tam, ka Cēsu Tautas teātris savu darbību pārtrauca. Pirms diviem gadiem, satiekoties teātra jubilejā, tā bijušie dalībnieki nolēma, ka teātrim tomēr Cēsīs ir jābūt.
Salacgrīvas nēģus grib iekļaut ES nacionālo produktu reģistrā
Salacgrīvas nēģus grib iekļaut ES nacionālo produktu reģistrā
Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo nacionālo produktu sarakstā pašlaik no Latvijas  ir iekļauti seši – Rucavas baltais sviests, Jāņu siers, lielie pelēkie zirņi, salināta rudzu maize, sklandrauši un Carnikavas nēģi. Tagad Salacgrīvas nēģu zvejnieki un pārstrādātāji ir sasparojušies, lai šajā sarakstā  iekļautu arī Salacgrīvas nēģus, šobrīd gan vēl ir tikai uzsākta reģistrācijas procedūra un galavārds jāgaida no Eiropas Savienības. 
Rallija «Sarma» rīkotājs Sniedzāns: Visām slavenībām parādām, kas ir Gulbene
Rallija «Sarma» rīkotājs Sniedzāns: Visām slavenībām parādām, kas ir Gulbene
Autosporta cienītāju galamērķis piektdien nenoliedzami būs Gulbene, kur risināsies Latvijas un Igaunijas rallija čempionāta otrais posms – populārais ziemas rallijs „Sarma 2019”. Šis būs 44. gads, kad  Gulbenē notiek šīs sacensības. Izvērtējot aizvadīto sezonu, Latvijas Automobiļu federācija (LAF) un arī paši sportisti ralliju "Sarma" atzinuši par labāko. Ar medaļu par ieguldījumu autosportā novērtēts arī ilggadējā rallija organizatora, gulbenieša Vilhelma Sniedzāna veikums. 
Likvidētajā Druvienas skolā aktīvi darbojas latviskās dzīvesziņas centrs
Likvidētajā Druvienas skolā aktīvi darbojas latviskās dzīvesziņas centrs
Slēdzot mazās lauku skolas, nereti viens no jautājumiem ir - kādu pielietojumu rast bijušajām skolu ēkām. Lielākoties tās kļūst par veco ļaužu pansionātiem vai sabiedriskajiem centriem, bet bieži vien tās tā arī paliek tukšas. Lai šāds liktenis nepiemeklētu arī slēgto Druvienas sākumskolu, skolotāji un vietējie iedzīvotāji jau laikus domāja par to, kas varētu atrasties senajā muižas ēkā, kur bija skola. Tā kā bija iestrādes dažādu amatu apgūšanā, tad tur būs Druvienas latviskās dzīvesziņas centrs, kurš būtībā turpina pildīt izglītojošo funkciju.
Siguldā slēpot var lieli un mazi - ir mākslīgā sniega trase, inventārs un apmācības
Siguldā slēpot var lieli un mazi - ir mākslīgā sniega trase, inventārs un apmācības
Siguldā pēdējos gadus pastiprināta uzmanība pievērsta, lai slēpot mācītos arī skolnieki, tādēļ sagādāts slēpošanas inventārs, veidotas trases un ir arī bezmaksas apmācības. Slēpošana ir ne tikai sporta stundās, bet, lai ieinteresētu skolniekus apgūt šī sporta veida prasmes, ir arī ieviesta bonusu sistēma, kas dod iespēju bez maksas izmantot inventāru un slēpot arī no skolas brīvajā laikā, līdz ar to arī uzlabojot atzīmes sportā.
Restorāna «Sēnīte» ēkas atjaunošanas konkursā iesniegtas piecas idejas
Restorāna «Sēnīte» ēkas atjaunošanas konkursā iesniegtas piecas idejas
Arvien reālāka ir iespēja, ka atdzimt varētu valsts kultūras un arī arhitektūras piemineklis, padomju laika leģendārais restorāns „Sēnīte”. Konkursā par restorāna ēkas un teritorijas izmantošanu saņemtas piecas arhitektu koncepcijas, kas ļauj smelties idejas ēkas un arī uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Veclaicenietis Jānis Prangels saņēmis Igaunijas balvu nominācija «Robežkultūras starpnieks»
Veclaicenietis Jānis Prangels saņēmis Igaunijas balvu nominācija «Robežkultūras starpnieks»
Latvijas Igaunijas pierobežā, Veclaicenē, Ilgāja (igauniski Kikkajarv) ezerā būs tradicionālās abu valstu zemledus makšķernieku sacensības "Ilgāja zivtiņa". Viens no šo sacensību organizatoriem un galvenajiem tulkiem ir veclaicenietis Jānis Prangels, kura ikdienas darbs ir veicināt abu valstu pierobežas iedzīvotāju sadarbību un tūrismu. Prangels vada arī abu valstu iedzīvotāju ekskursijas, ir gids un ir arī igauņu valodas tulks. Kaimiņvalsts šo Jāņa Prangeļa veikumu novērtējusi, piešķirot Igaunijas Kultūrkapitāla balvu nominācijā "Robežkultūras starpnieks".
Arī Alūksnes novadā likvidētas lauku aptiekas
Arī Alūksnes novadā likvidētas lauku aptiekas
Lauku aptieku slēgšana pamazām aptver visu Latviju. Grūta situācija ir izveidojusies Daugavpils novadā, bet šīs problēmas skar ne tikai Latgali. Arī Vidzemē, Alūksnes novadā, aptiekas ir vairs tikai pašā novada centrā. Laukos tas galvenokārt rada problēmas veciem, vientuļiem cilvēkiem: ja vēl bezrecepšu medikamentus var atvest tuvinieki vai kaimiņi, tad ar e- recepti izrakstīto zāļu izņemšanai ir vajadzīgs personu apliecinošs dokuments.
Valmierā uzņēmēji dalās pieredzē par neveiksmēm biznesā
Valmierā uzņēmēji dalās pieredzē par neveiksmēm biznesā
Neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem jau ir uzkāpuši citi – ar šādu pamatdomu Valmieras biznesa inkubatorā savulaik aizsākās uzņēmējdarbības neveiksmes stāstu jeb iedvesmas pēcpusdienas „Lūst vai plīst”. Tajās ar savu, šajā gadījumā - negatīvo pieredzi dalās pieredzējuši uzņēmēji, līdz ar to ļaujot aizdomāties par kļūdām un reizē arī iedrošinot tos, kuri sāk savu darbību biznesā.
Lietotne «Cēsis 8911» palīdz ātrāk novērst saimnieciskas nebūšanas pilsētā
Lietotne «Cēsis 8911» palīdz ātrāk novērst saimnieciskas nebūšanas pilsētā
Lai operatīvāk varētu risināt dažādus sabiedriskās kārtības un arī saimnieciskās jomas jautājumus, pirms gada Cēsu novada pašvaldība ieviesa mobilo lietotni „Cēsis 8911”. Tagad var vērtēt, ka novada iedzīvotāji to ir arī aktīvi izmantojuši, jo gada laikā saņemti 464 iedzīvotāju iesniegumi, un tas ļāvis šīs problēmas arī ātri atrisināt. Iedzīvotāji ziņojuši gan par ielu apgaismojuma un ceļa zīmju bojājumiem, gan par neatļautu auto stāvēšanu, arī par komunālās saimniecības jautājumiem.
VUGD: Arvien vairāk negadījumu «sarkano gāzes balonu» dēļ
VUGD: Arvien vairāk negadījumu «sarkano gāzes balonu» dēļ
Pārdroša rīcība un kontroles trūkums – tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) vērtē šonedēļ notikušo gāzes sprādzienu kādā mājā Valkas novada Lugažos. Eksplozijas iemeslu gan vēl izmeklē Valsts policija, bet, visticamāk, to izraisīja neprasmīga rīcība, nomainot gāzes balonus. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā arī vērtē, ka pēdējos divos, trijos gados arvien vairāk ir negadījumu, kas saistīti ar tautā tā saukto sarkano gāzes balonu ekspluatāciju un ar to, ka mājsaimniecībās trūkst kontroles šīm gāzes iekārtām.  
Zemnieku saimniecībai par strādnieku bez darba līguma – 700 eiro sods
Zemnieku saimniecībai par strādnieku bez darba līguma – 700 eiro sods
Vēlos strādāt laukos, bet tikai bez oficiāla darba līguma. Ar šādu darba ņēmēju prasību nereti nākas sastapties zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri meklē strādniekus darbam fermā vai uz lauka. Šie darba ņēmēji savu prasību lielākoties pamato tādējādi, ka līdz ar darba līgumu viņiem zudīs daudzas priekšrocības, kas paredzētas kā maznodrošinātajiem. Taču zemnieku saimniecības īpašniekam jārēķinās, ka strādnieks bez darba līguma var izmaksāt pat ļoti dārgi. Tā  darba līguma neesamība, iespējams, izmaksās 700 eiro kādai Brenguļu pagasta saimniecei.
Valmieras teātrī Gada balvu pasniegšanā atskatās uz aizvadīto sezonu
Valmieras teātrī Gada balvu pasniegšanā atskatās uz aizvadīto sezonu
Gada izskaņā izvērtēt savu aizvadītās sezonas bilanci jau kļuvis par tradīciju Valmieras teātrī. Tā ir reize, kad gan aktieri paši savā kolektīvā, gan skatītāji ar savu balsojumu nosaka sezonas labāko aktierspēli un arī izrādi. Gada balvu pasniegšana, jeb sava mazā Spēlmaņu nakts, kā to nereti dēvē teātrī, savulaik aizsākās kā sezonas izvērtējums teātra kolektīvā, bet nu jau septīto gadu sadarbībā ar akciju sabiedrību „Valmieras piens” tiek pasniegtas arī balvas „Skatītāju balss”, kuru ieguvējus noteic skatītāju balsojums.
Cēsu koprades māja ļauj uzņēmējiem iesācējiem izmēģināt spēkus un rada kopības sajūtu
Cēsu koprades māja ļauj uzņēmējiem iesācējiem izmēģināt spēkus un rada kopības sajūtu
Pirms trim gadiem Cēsis bija pirmā vieta ārpus Rīgas, kur durvis vēra koprades jeb kopā strādāšanas māja „Skola 6”. Pamatdoma bija rast telpas, kur vienuviet varētu strādāt uzņēmēji, individuālā darba veicēji, arī cilvēki, kuri savu darbu var veikt attālināti.  Tagad jau koprades māja ir piepildīta, un te savas darbnīcas raduši ne tikai datorspeciālisti, bet arī ražotāji - šuvēji, dārzeņu pārstrādātāji, un pagrabstāvā ir pat neliela alus darītava.
Brantu muiža atdzimst – tajā būs Pirts un Saimnieču skolas
Brantu muiža atdzimst – tajā būs Pirts un Saimnieču skolas
Pēc desmit gadu pamestības tagad sākusi atdzimt slēgtā Brantu pamatskola, tajā gan vairs nemācīsies skolnieki, bet skola te būs, pareizāk sakot, pat divas skolas – Pirts skola un Saimnieču skola. Saimnieču skolu te iecerējusi ierīkot Blomes pagasta „Donu” saimniece Ilze Briede, kuru zinām arī no televīzijas šoviem „Īstenās latvju saimnieces” un „Kūku kari”.
Arī Līgatnes dabas takās gaida bagātus Ziemassvētkus
Arī Līgatnes dabas takās gaida bagātus Ziemassvētkus
Klāt Ziemassvētku brīvdienas ar baltu sniegu laukos un mežos, tātad īstais laiks arī doties baudīt ziemu. Latvijas Radio Vidzemes korespondente  Gunta Matisone savam brīvdienu ceļa mērķim  izvēlējās Līgatnes dabas takas un tās izstaigāja kopā ar to vadītāju Intu Langi. Uzziniet, vai Līgatnes dabas takās valda ziemas miers, vai arī ir ko apskatīt, un uzklausiet Intas Langes padomus tiem, kuri Ziemassvētku eglīti vēlas iedegt mežā, līdzi ņemot kārumus meža dzīvniekiem.
Cēsīs pieaug bērnudārznieku skaits; grupiņas atver skolā
Cēsīs pieaug bērnudārznieku skaits; grupiņas atver skolā
Šogad Cēsīs nākas risināt problēmu, kura reizē ir arī iepriecinoša, proti, pieaudzis bērnu skaits, kas gaida rindā uz bērnudārzu. Gluži nav tā, ka paši cēsnieki būtu sasparojušies demogrāfiskās problēmas risināšanai, bet gan Cēsīs atgriežas cēsnieki, kuri bija devušies darbā uz ārzemēm vai galvaspilsētu, un arī rīdzinieki arvien vairāk par savu dzīves vietu izvēlas Cēsis. Pašvaldība izšķīrās par savā veida eksperimentu - atvērt bērnudārza grupiņas skolās.
REPORTĀŽA no Skujenes: Bez asfalta pievedceļiem, toties ar ātru internetu
REPORTĀŽA no Skujenes: Bez asfalta pievedceļiem, toties ar ātru internetu
Amatas novada Skujenes ciems ir viens no 70 Latvijas ciemiem, uz kuru neved neviens asfaltēts ceļš, bet savā ziņā paradokss ir tas, ka te toties ir ātrs interneta lielceļš, ko nodrošina optiskais kabelis. Tas tad arī bija iemesls, lai, domājot par Skujenes nākotni, par cilvēku palikšanu laukos, te veidotu viedo ciemu. Un šobrīd Skujenes pagastmājā jau ir tapusi telpa, kurā modernās tehnoloģijas var izmantot uzņēmēji, jaunieši, būtībā ikviens pagasta iedzīvotājs.
Reemigrācijas koordinatore Vidzemē: Saskarsmē ar atbraucējiem svarīga ir attieksme un informācija
Reemigrācijas koordinatore Vidzemē: Saskarsmē ar atbraucējiem svarīga ir attieksme un informācija
Šogad martā ziņu virsrakstos ienāca jauns jēdziens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekta - reģionālais koordinators reemigrācijas veicināšanai. Koordinatoru uzdevums - veidojot personisku pieeju, uzrunāt aizbraucējus, tos motivēt atgriezties, kā arī palīdzēt risināt jautājumus, problēmas, kas saistītas ar mājupceļu.
Laukos mazajām saimniecībām svarīga laba saprašanās un sadarbība ar kaimiņiem
Laukos mazajām saimniecībām svarīga laba saprašanās un sadarbība ar kaimiņiem
Banku kredītu vietā – labas kaimiņattiecības un pašu darbs, – tā savu saimniekošanu piemājas saimniecībā „Sviķi” raksturo saimnieki Lilija un Ivars Reveliņi. Šobrīd mazajām saimniecībām, kādas ir arī „Sviķi” un kuras strādā piena nozares jomā, nebūt nav viegli, jo piena apjoma un tātad arī cenu ziņā nevar konkurēt ar lielfermām, tādēļ arī vairs tikai retā piemājas vai nelielā zemnieku saimniecībā ir vēl slaucamās govis.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti