Valmieras vecpilsētā nu jau ilgāku laiku rit būvniecības darbi – notiek viduslaiku pils mūru konservācija un top pils kultūrvides centra ēka. Par šo ēku pirms būvniecības Valmierā bija diezgan daudz diskusiju, jo tā būs veidota stiklā un top virs pils mūriem. Toreiz bija jautājumi, vai tādējādi netiks bojāti senie mūri un vai vecpilsēta nezaudēts savu ierasto ainavu. Kā norit darbi, un kāpēc vecpilsētā izvēlēts šāds moderns risinājums?
Autora ziņas
Decembrī apritēs četri gadi, kopš Lielstraupes pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca. Toreiz viens no aiziešanas iemesliem bija tas, ka atsevišķas ēkas daļas ir avārijas stāvoklī. Kaut pagājuši četri gadi, īpašuma tiesības vēl arvien nav sakārtotas un šajā laikā pils tehniskais stāvoklis ir tikai pasliktinājies. Kāpēc kavējas pils nodošana Cēsu novada pašvaldībai?
Tie ir kara apstākļi, un tas ir rezultāts valdības vasarā neizdarītajam mājasdarbam, lai sagatavotos situācijai, ka rudenī strauji augs pacientu skaits. Tāds vērtējums ir Madonas slimnīcā, kur no trešdienas jāsāk uzņemt arī Covid-19 pacienti. No trešdienas tos nāksies uzņemt arī Cēsu klīnikai. Lielākam pacientu pieplūdumam gatavojas arī Limbažu slimnīcā. Kāda ir situācija ārstniecības iestādēs Vidzemē?
“Uz mājām atveda bērni,” tā pēc 12 Spānijā pavadītiem gadiem saka alūksniete Inese Driņina. Viņa Latvijā atgriezusies kopā ar vīru – spāni Vitalio – un abām meitām, tagad Alūksnē izveidojusi savu biznesu, kura ideju noskatījusi, strādājot Spānijā. Kāda ir motivācija pēc tik ilga prombūtnes laika atgriezties?
Sējas pagasta zemnieku saimniecība "Zvirgzdkalni RB" Baltijas valstīs bija pirmie, kas sāka bioloģiski audzēt tītarus. Un, kā jau pirmajiem, zināšanas un pieredzi nācās apgūt pašu spēkiem. Tagad jauns izaicinājums – saimniecībā sāk audzēt arī pērļu vistas. Lai arī pieprasījums pēc bioloģiski audzētas produkcijas ir, tomēr Latvijā šobrīd vēl ir ļoti maz saimniecību, kuras pievērsušās tieši bioloģiskās putnkopības nozarei.
Palīdzēt pamestajām lauku mājām iegūt jaunus saimniekus – šāda akcija uzsākta Valkas novada Kārķu pagastā. Pagastā ir ap pussimts pamestu dažādu īpašumu, bet tajā pašā laikā ir arī ļoti liela interese par iespējām iegādāties māju laukos. Šo interesi sekmējusi gan pandēmija, gan iespējas daudzās profesijās strādāt attālināti. Tāpēc uz Kārķiem, kas atrodas pašā Igaunijas pierobežā, jau pārcēlušās vairākas ģimenes no Rīgas.
Kā saglabāt ogas, augļus un dārzeņus ziemai, lai nebūtu jālieto cukurs vai kāds cits konservants? Tradicionāli atbilde būtu – saldēt vai žāvēt. Bet izrādās – var arī apvienot šīs metodes jeb liofilizēt. Šis vārds gan Latvijā vēl ir pasvešs, bet, kā uzskata produktu līnijas „Zaļā vaļā” izveidotāji Vita un Raivis Bisenieki, tā ir jau tuvas nākotnes tehnoloģija.
Privātmāju saimniekiem viens no ik rudens darbiem ir kritušo lapu savākšana. Bet kur likt sagrābtās lapas? Šis jautājums jo sevišķi aktuāls ir pilsētās, jo dedzināt tās nav atļauts un nav atļauts arī mest kopā ar sadzīves atkritumiem. Un kur likt kritušos un bojātos ābolus? Kā situāciju ar zaļajiem atkritumiem risina Vidzemē?
Sociālajos tīklos pēdējā laikā parādās video un foto ar diviem pusaugu lācēniem, kas tapuši Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā. Sastapšanos fiksējuši sēņotāji vai meža strādnieki. Dzīvnieki ir diezgan droši, un to apliecina arī viņu ierašanās Valkas novada „Aņņu” māju pagalmā, kur viņi sētā netraucēti mielojas ar plūmēm, nebaidoties pat no gaisā raidītā šāviena. Dabas aizsardzības pārvaldē pašlaik tiek apsvērts jautājums, kā rīkoties, jo lāču uzvedība liecina, ka viņiem nav dabīgā instinkta – baidīties no cilvēka.
Salaca ir viena no dabiskajām lašupēm, kur šo zivju krājumi netiek mākslīgi papildināti. Bet cik Salacā īsti ir lašu? Lai to noteiktu, vietējais makšķernieku klubs "Salackrasti" sadarbībā ar zinātniekiem uz Salacas ir izveidojis lašu taci, kur ar speciālas aparatūras palīdzību tiek fiksēts katrs lasis, kurš dodas upē nārstot. Kā notiek lašu skaitīšana, un kādi ir secinājumi par to?
Iepazīšanās var notikt dažādi, bet Agni un Gintu Šustus kopā saveda kaplis. Tiesa, ne gluži gan parasts kaplis. Tagad viņi ir jau ģimene un audzina dēlu Kārli, kā arī ir pārcēlušies dzīvot no Rīgas uz Agnes vecāku mājām Mazsalacas pagastā. Abiem ir arī kopīgas ieceres par to, kā veidot savu uzņēmējdarbību laukos. Latvijas Radio ar Agni un Gintu Šustiem tikās viņu mājās "Dozītēs".
"Šis laiks ir bijis kā pa amerikāņu kalniņiem, bet reizē arī ir laba skola," – tā sava uzņēmuma "Piebalgas porcelāna fabrika" darbību šajā pandēmijas situācijā raksturo uzņēmējs un mākslinieks Jānis Ronis. Bija brīdis, kad nācās atlaist darbiniekus, slēgt veikalu Rīgā, bet tas nav tomēr licis nolaist rokas.
Šogad audzis pieprasījums bioloģiski audzētu rudzu sēklai, kas liecina par lauksaimnieku vēlmi vairāk pievērsties bioloģiskās produkcijas audzēšanai – tā secināts Priekuļu pētniecības centrā. Gulbenes novada Rankas pagasta zemnieku saimniecībā “Ķelmēni” jau ilgus gadus rudzus audzē bioloģiski, šim nolūkam izmantojot Latvijas vietējo šķirni “Kaupo”, un secinājums – tieši šie rudzi ir vispiemērotākie rupjmaizes cepšanai.
Šonedēļ sākas jaunais mācību gads. Šoreiz gan skolām, gan vecākiem gatavošanās 1. septembrim ir daudz neierastāka kā citkārt, jo galvenā prioritāte ir Covid-19 testu veikšana un pirmie testi jau ir jānodod, tie būs jāveic arī regulāri turpmāk. Kā jaunajam mācību gadam šajā neierastajā režīmā gatavojas Lejasciema vidusskolā?
Šīs brīvdienas daudzi noteikti pavada mežā sēņojot, pat tie, kurus iepriekš šī nodarbe nav vilinājusi, jo pārāk kārdinoša ir sociālajos tīklos redzamā sēņu bagātība. Taču glābšanas dienestā brīdina – šogad jau bijuši vairāk nekā 50 izsaukumi, kad nācies meklēt mežā apmaldījušos cilvēkus, un lielākā daļa no tiem bijusi tagad, augustā, tātad sēņu laikā.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šovasar kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ir iekļauta Oleru muiža. Tajā saimnieko radoša mākslinieku ģimene Ieva un Kārlis Zemīši, kuri lēnām, soli pa solim, atjauno ēkas un labiekārto muižas dārzu, kā arī rīko kamermūzikas koncertus. Ko nozīmē būt muižas saimniekiem un to atjaunot, maksimāli saglabāt tās kultūrvēsturisko veidolu un vidi?
Pasta pakalpojumi tiks nodrošināti katru darba dienu tikai vienu stundu, jo tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks. Šādu paziņojumu savās pasta kastītēs saņēmuši Valkas novada Kārķu pagasta iedzīvotāji. Tas radījis satraukumu par pasta pakalpojumu pieejamību un arī jautājumu, vai šī reorganizācija nenozīmē arī pasta nodaļas likvidāciju. Protestējot pret šo reorganizāciju un lūdzot to atcelt, Kārķos savākti 190 paraksti un nosūtīta vēstule "Latvijas pastam" un valdībai.
Pirms desmit gadiem, kad valsts pārdzīvoja ekonomisko krīzi un daudzi reģionu iedzīvotāji darba meklējumos devās uz ārzemēm, Vidzemē radās iecere ar konkrētiem piemēriem jeb veiksmes stāstiem iedrošināt tomēr meklēt iespējas uz vietas – savā pagastā vai mazpilsētā. Tradīcija ir saglabājusies – desmit gados apkopoti 275 vidzemnieku iedvesmas stāsti. Saglabājusies arī tradīcija ik vasaru aicināt šo stāstu varoņus uz kopīgiem dārza svētkiem. Šonedēļ Vidzemes dārza svētki aizvadīti Varakļānu pils muižā.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pieaudzis bioloģiski audzēto ogu un augļu dārzu skaits. Pamatā tie ir smiltsērkšķu, cidoniju un upeņu stādījumi. Biedrībā "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" to vērtē kā pozitīvu tendenci. Taču ir nopietni jādomā arī par produkcijas eksportu, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, bet Eiropā bioloģiski audzētajai pārtikai pašlaik ir ļoti liels pieprasījums. Latvijas Radio devās noskaidrot, kā nākotni redz paši zemnieki.
Krimuldas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Silpurmašas” šobrīd ir ražas laiks, kas sākas agrā pavasarī un beidzas vēlā rudenī. Saimniecībā audzē ogas, augļus, dārzeņus, kā arī iegūst meža veltes no sava bioloģiski sertificētā meža. Pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas arvien pieaug, bet paplašināt ražošanu neļauj darbaroku trūkums.