Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Valmieras vecpilsētā virs senajiem mūriem top pils kultūrvides centrs
Valmieras vecpilsētā virs senajiem mūriem top pils kultūrvides centrs
Valmieras vecpilsētā nu jau ilgāku laiku rit būvniecības darbi – notiek viduslaiku pils mūru konservācija un top pils kultūrvides centra ēka. Par šo ēku pirms būvniecības Valmierā bija diezgan daudz diskusiju, jo tā būs veidota stiklā un top virs pils mūriem. Toreiz bija jautājumi, vai tādējādi netiks bojāti senie mūri un vai vecpilsēta nezaudēts savu ierasto ainavu. Kā norit darbi, un kāpēc vecpilsētā izvēlēts šāds moderns risinājums?
Lielstraupes pils iet bojā – brūk aizsargsienas, caur jumtu tek ūdens
Lielstraupes pils iet bojā – brūk aizsargsienas, caur jumtu tek ūdens
Decembrī apritēs četri gadi, kopš Lielstraupes pili atstāja Straupes narkoloģiskā slimnīca. Toreiz viens no aiziešanas iemesliem bija tas, ka atsevišķas ēkas daļas ir avārijas stāvoklī. Kaut pagājuši četri gadi, īpašuma tiesības vēl arvien nav sakārtotas un šajā laikā pils tehniskais stāvoklis ir tikai pasliktinājies. Kāpēc kavējas pils nodošana Cēsu novada pašvaldībai?
Priekuļos novāc pirmo pasaulē dārgākās garšvielas – safrāna – ražu
Priekuļos novāc pirmo pasaulē dārgākās garšvielas – safrāna – ražu
Oktobris, arī novembra sākums, valstīs, kurās iegūst pasaulē dārgāko garšvielu – safrānu –,  ir tā vākšanas laiks. Šoruden arī Latvijā, Priekuļos, Vides risinājuma institūta izmēģinājumu laukā ir izaudzēti pirmie safrāna krokusi un iegūta, lai arī vēl pavisam maza, tomēr pirmā safrāna raža. 
Vai slimnīcas Vidzemē gatavas jaunu Covid-19 slimnieku uzņemšanai
Vai slimnīcas Vidzemē gatavas jaunu Covid-19 slimnieku uzņemšanai
Tie ir kara apstākļi, un tas ir rezultāts valdības vasarā neizdarītajam mājasdarbam, lai sagatavotos situācijai, ka rudenī strauji augs pacientu skaits. Tāds vērtējums ir Madonas slimnīcā, kur no trešdienas jāsāk uzņemt arī Covid-19 pacienti. No trešdienas tos nāksies uzņemt arī Cēsu klīnikai. Lielākam pacientu pieplūdumam gatavojas arī Limbažu slimnīcā. Kāda ir situācija ārstniecības iestādēs Vidzemē?
Pēc 12 gadiem Spānijā atgriezties mājās un uzsākt biznesu. Ineses un Vitalio stāsts
Pēc 12 gadiem Spānijā atgriezties mājās un uzsākt biznesu. Ineses un Vitalio stāsts
“Uz mājām atveda bērni,” tā pēc 12 Spānijā pavadītiem gadiem saka alūksniete Inese Driņina. Viņa Latvijā atgriezusies kopā ar vīru – spāni Vitalio – un abām meitām, tagad Alūksnē  izveidojusi savu biznesu, kura ideju noskatījusi, strādājot Spānijā. Kāda ir motivācija pēc tik ilga prombūtnes laika atgriezties?
Sējas putnkopis izvērš bioloģisko saimniekošanu – audzēs arī pērļu vistas
Sējas putnkopis izvērš bioloģisko saimniekošanu – audzēs arī pērļu vistas
Sējas pagasta zemnieku saimniecība "Zvirgzdkalni RB" Baltijas valstīs bija pirmie,  kas sāka bioloģiski audzēt tītarus.  Un, kā jau pirmajiem, zināšanas un pieredzi nācās apgūt pašu spēkiem. Tagad jauns izaicinājums – saimniecībā sāk audzēt arī pērļu vistas. Lai arī pieprasījums pēc bioloģiski audzētas produkcijas ir, tomēr Latvijā šobrīd vēl ir ļoti maz saimniecību, kuras pievērsušās tieši bioloģiskās putnkopības nozarei.
Kārķos cenšas palīdzēt pamestajām lauku mājām iegūt jaunus saimniekus
Kārķos cenšas palīdzēt pamestajām lauku mājām iegūt jaunus saimniekus
Palīdzēt pamestajām lauku mājām iegūt jaunus saimniekus – šāda akcija uzsākta Valkas novada Kārķu pagastā. Pagastā ir ap pussimts pamestu dažādu īpašumu, bet tajā pašā laikā ir arī ļoti liela interese par iespējām iegādāties māju laukos. Šo interesi sekmējusi gan pandēmija, gan iespējas daudzās profesijās strādāt attālināti. Tāpēc uz Kārķiem, kas atrodas pašā Igaunijas pierobežā, jau pārcēlušās vairākas ģimenes no Rīgas.
Lejasciemā tradicionālā ievārījuma vietā ogas apstrādā ar kosmosā noderīgu tehnoloģiju
Lejasciemā tradicionālā ievārījuma vietā ogas apstrādā ar kosmosā noderīgu tehnoloģiju
Kā saglabāt ogas, augļus un dārzeņus ziemai, lai nebūtu jālieto cukurs vai kāds cits konservants? Tradicionāli atbilde būtu – saldēt vai žāvēt. Bet izrādās – var arī apvienot šīs metodes jeb liofilizēt. Šis vārds gan Latvijā vēl ir pasvešs, bet, kā uzskata produktu līnijas „Zaļā vaļā” izveidotāji Vita un Raivis Bisenieki, tā ir jau tuvas nākotnes tehnoloģija.
Ko darīt ar kritušajām lapām un āboliem
Ko darīt ar kritušajām lapām un āboliem
Privātmāju saimniekiem viens no ik rudens darbiem ir kritušo lapu savākšana. Bet kur likt sagrābtās lapas? Šis jautājums jo sevišķi aktuāls ir pilsētās, jo dedzināt tās nav atļauts un nav atļauts arī mest kopā ar sadzīves atkritumiem. Un kur likt kritušos un bojātos ābolus? Kā situāciju ar zaļajiem atkritumiem risina Vidzemē?
Ugunsdzēsējiem apkures sezonas sākumā būtiski vairāk izsaukumu
Ugunsdzēsējiem apkures sezonas sākumā būtiski vairāk izsaukumu
Katru gadu iemesli vieni un tie paši – tā ugunsgrēku cēloņus, kas ir saistīti ar apkures sezonas uzsākšanu, vērtē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Šogad Latvijā ugunsdzēsējiem nācies doties uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kuru iemesls ir nepareiza apkures sistēmu ekspluatācija. 
Ziemeļvidzemē divi lāči viesojas pagalmā un nebaidās no cilvēkiem; dzīvniekus plāno likvidēt
Ziemeļvidzemē divi lāči viesojas pagalmā un nebaidās no cilvēkiem; dzīvniekus plāno likvidēt
Sociālajos tīklos pēdējā laikā parādās video un foto ar diviem pusaugu lācēniem, kas tapuši Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā. Sastapšanos fiksējuši sēņotāji vai meža strādnieki. Dzīvnieki ir diezgan droši, un to apliecina arī viņu ierašanās Valkas novada „Aņņu” māju pagalmā, kur viņi sētā netraucēti mielojas ar plūmēm, nebaidoties pat no gaisā raidītā šāviena. Dabas aizsardzības pārvaldē pašlaik tiek apsvērts jautājums, kā rīkoties, jo lāču uzvedība liecina, ka viņiem nav dabīgā instinkta – baidīties no cilvēka.
Cik Salacā ir lašu? Makšķernieku klubs sadarbojas ar zinātniekiem izpētē
Cik Salacā ir lašu? Makšķernieku klubs sadarbojas ar zinātniekiem izpētē
Salaca ir viena no  dabiskajām lašupēm, kur šo zivju krājumi netiek mākslīgi papildināti. Bet cik Salacā īsti ir lašu? Lai to noteiktu, vietējais makšķernieku klubs "Salackrasti" sadarbībā ar zinātniekiem uz Salacas ir izveidojis lašu taci, kur ar speciālas aparatūras palīdzību tiek fiksēts katrs lasis, kurš dodas upē nārstot. Kā notiek lašu skaitīšana, un kādi ir secinājumi par to?
Liktenīgais kaplis saveda kopā un aizveda uz laukiem. Šustu ģimenes rosīgais darbs un dzīve Mazsalac...
Liktenīgais kaplis saveda kopā un aizveda uz laukiem. Šustu ģimenes rosīgais darbs un dzīve Mazsalacas pusē
Iepazīšanās var notikt dažādi, bet Agni un Gintu Šustus kopā saveda kaplis. Tiesa, ne gluži gan parasts kaplis. Tagad viņi ir jau ģimene un audzina dēlu Kārli, kā arī ir pārcēlušies dzīvot no Rīgas uz Agnes vecāku mājām Mazsalacas pagastā. Abiem ir arī kopīgas ieceres par to, kā veidot savu uzņēmējdarbību laukos. Latvijas Radio ar Agni un Gintu Šustiem tikās viņu mājās "Dozītēs".
Siguldā veidos autentisku Gaujas plostu
Siguldā veidos autentisku Gaujas plostu
Sestdien, 11. septembrī, Siguldā taps liecība vienam no amatiem, kas nu jau ir palicis vēsturē – koku pludināšanai jeb plostniekiem.
Bioloģiskais lauksaimnieks: Viss ir tieši tā, kā mums nevajag
Bioloģiskais lauksaimnieks: Viss ir tieši tā, kā mums nevajag
Saldus novada Zirņu pagasta zemnieku saimniecība „Bebri” ir viena no vairāk nekā 4000 Latvijas zemnieku saimniecībām, kura izvēlējusies bioloģiskās saimniekošanas ceļu, un viena no tās audzētajām kultūrām ir griķi, pēc kuriem pieprasījums arvien palielinās.
«Piebalgas porcelāna fabrikai» pandēmijā gājis kā pa «amerikāņu kalniņiem»
«Piebalgas porcelāna fabrikai» pandēmijā gājis kā pa «amerikāņu kalniņiem»
"Šis laiks ir bijis kā pa amerikāņu kalniņiem, bet reizē arī ir laba skola," – tā sava uzņēmuma "Piebalgas porcelāna fabrika" darbību šajā pandēmijas situācijā raksturo uzņēmējs un mākslinieks Jānis Ronis. Bija brīdis, kad nācās atlaist darbiniekus, slēgt veikalu Rīgā, bet tas nav tomēr licis nolaist rokas. 
Latvijas rudzu šķirne «Kaupo» – pierādījums lauksaimnieku vēlmei audzēt bioloģisku produkciju
Latvijas rudzu šķirne «Kaupo» – pierādījums lauksaimnieku vēlmei audzēt bioloģisku produkciju
Šogad audzis pieprasījums bioloģiski audzētu rudzu sēklai, kas liecina par lauksaimnieku vēlmi vairāk pievērsties bioloģiskās produkcijas audzēšanai – tā secināts Priekuļu pētniecības centrā. Gulbenes novada Rankas pagasta zemnieku saimniecībā “Ķelmēni” jau ilgus gadus rudzus audzē bioloģiski, šim nolūkam izmantojot Latvijas vietējo šķirni “Kaupo”, un secinājums – tieši šie rudzi ir vispiemērotākie rupjmaizes cepšanai. 
Kā jaunajam mācību gadam neierastajā režīmā gatavojas Lejasciema vidusskola
Kā jaunajam mācību gadam neierastajā režīmā gatavojas Lejasciema vidusskola
Šonedēļ sākas jaunais mācību gads. Šoreiz gan skolām, gan vecākiem gatavošanās 1. septembrim ir daudz neierastāka kā citkārt, jo galvenā prioritāte ir Covid-19 testu veikšana un pirmie testi jau ir jānodod, tie būs jāveic arī regulāri turpmāk. Kā jaunajam mācību gadam šajā neierastajā režīmā gatavojas Lejasciema vidusskolā?
VUGD saņēmis vairāk nekā 50 mežā apmaldījušos cilvēku izsaukumus
VUGD saņēmis vairāk nekā 50 mežā apmaldījušos cilvēku izsaukumus
Šīs brīvdienas daudzi noteikti pavada mežā sēņojot, pat tie, kurus iepriekš šī nodarbe nav vilinājusi, jo pārāk kārdinoša ir sociālajos tīklos redzamā sēņu bagātība. Taču glābšanas dienestā brīdina – šogad jau bijuši vairāk nekā 50 izsaukumi, kad nācies meklēt mežā apmaldījušos cilvēkus, un lielākā daļa no tiem bijusi tagad, augustā, tātad sēņu laikā. 
Būt muižas saimniekam nav viegli un rožaini. Ciemos Oleru muižā pie māksliniekiem Zemīšiem
Būt muižas saimniekam nav viegli un rožaini. Ciemos Oleru muižā pie māksliniekiem Zemīšiem
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šovasar kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ir iekļauta Oleru muiža. Tajā saimnieko radoša mākslinieku ģimene Ieva un Kārlis Zemīši, kuri lēnām, soli pa solim, atjauno ēkas un labiekārto muižas dārzu, kā arī rīko kamermūzikas koncertus. Ko nozīmē būt muižas saimniekiem un to atjaunot, maksimāli saglabāt tās kultūrvēsturisko veidolu un vidi?  
Iedzīvotāji Kārķos satraukti par pasta pakalpojumu pieejamību
Iedzīvotāji Kārķos satraukti par pasta pakalpojumu pieejamību
Pasta pakalpojumi tiks nodrošināti katru darba dienu tikai vienu stundu, jo tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks. Šādu paziņojumu savās pasta kastītēs saņēmuši Valkas novada Kārķu pagasta iedzīvotāji.  Tas radījis satraukumu par pasta pakalpojumu pieejamību un arī jautājumu, vai šī reorganizācija nenozīmē arī pasta nodaļas likvidāciju. Protestējot pret šo reorganizāciju un lūdzot to atcelt, Kārķos savākti 190 paraksti un nosūtīta vēstule "Latvijas pastam" un valdībai.
Vidzemē notiks hakatons par atkritumu pārstrādi
Vidzemē notiks hakatons par atkritumu pārstrādi
Šajās brīvdienās Valmierā, kā arī atkritumu poligonā "Daibe" notiks ideju maratons jeb hakatons, kā mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu, kas diemžēl strauji pieaug.
Vidzemē dārza svētkos sveic veiksmīgākos uzņēmējus
Vidzemē dārza svētkos sveic veiksmīgākos uzņēmējus
Pirms desmit gadiem, kad valsts pārdzīvoja ekonomisko krīzi un daudzi reģionu iedzīvotāji darba meklējumos devās uz ārzemēm, Vidzemē radās iecere ar konkrētiem piemēriem jeb veiksmes stāstiem iedrošināt tomēr meklēt iespējas uz vietas – savā pagastā vai mazpilsētā. Tradīcija ir saglabājusies – desmit gados apkopoti 275 vidzemnieku iedvesmas stāsti. Saglabājusies arī tradīcija ik vasaru aicināt šo stāstu varoņus uz kopīgiem dārza svētkiem. Šonedēļ Vidzemes dārza svētki aizvadīti Varakļānu pils muižā.
Latvijā pieaudzis bioloģisko ogu un augļu dārzu skaits; biedrība aicina domāt par eksportu
Latvijā pieaudzis bioloģisko ogu un augļu dārzu skaits; biedrība aicina domāt par eksportu
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pieaudzis bioloģiski audzēto ogu un augļu dārzu skaits. Pamatā tie ir smiltsērkšķu, cidoniju un upeņu stādījumi. Biedrībā "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" to vērtē kā pozitīvu tendenci. Taču ir nopietni jādomā arī par produkcijas eksportu, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, bet Eiropā bioloģiski audzētajai pārtikai pašlaik ir ļoti liels pieprasījums. Latvijas Radio devās noskaidrot, kā nākotni redz paši zemnieki.
Keramiķes Žagatas čiekuru ceplī top niansēm pilni darbi
Keramiķes Žagatas čiekuru ceplī top niansēm pilni darbi
Cepļa atvēršana keramiķiem katru reizi ir notikums, taču eksperimentāla, netradicionāli kurināta, cepļa atvēršana ir vēl intriģējošāka. Tāda bija arī čiekuru cepļa atvēršana Skultes pagastā, keramiķes Ingrīdas Žagatas darbnīcā "Cepļi". Kāds bija eksperimenta rezultāts?
Krimuldas saimniecības pieredze: pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem aug, bet trūkst darbaroku
Krimuldas saimniecības pieredze: pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem aug, bet trūkst darbaroku
Krimuldas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Silpurmašas” šobrīd ir ražas laiks, kas sākas agrā pavasarī un beidzas vēlā rudenī. Saimniecībā audzē ogas, augļus, dārzeņus, kā arī iegūst meža veltes no sava bioloģiski sertificētā meža. Pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas  arvien pieaug, bet paplašināt ražošanu neļauj darbaroku trūkums.
Keramiķe Skultē eksperimentē ar trauku apdedzināšanu čiekuru ceplī
Keramiķe Skultē eksperimentē ar trauku apdedzināšanu čiekuru ceplī
Šajās brīvdienās vairākos Latvijas novados apmeklētājus aicina "Mājas kafejnīcas", kurās varēs izbaudīt vietējo kulināro piedāvājumu un arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Piemēram, Skultē, keramikas darbnīcā "Ceplis" būs eksperiments - čiekuru cepļa atvēršana.
130 rožu šķirnes piemājas dārzā – ģimenes kolekcija Staicelē
130 rožu šķirnes piemājas dārzā – ģimenes kolekcija Staicelē
Sava mazā Rundāle – tā varētu raksturot rožu kolekcijas dārzu, kas tapis Jāņa Treimaņa sētā Staicelē. Rūpīgi veidotajās dažādu formu dobēs pat šīs vasaras karstumā bagātīgi zied 130 šķirņu rozes. Dārzs ir ceļmalā, un tagad pie tā piestāj gan garāmbraucēji, gan tūristu grupas.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd