Vienu pozitīvu iezīmi kovidlaiks ir atstājis – esam sākuši vairāk apceļot savu valsti. Tā vērtē Staiceles tūrisma informācijas centrā. Mazpilsētā par tūristu apmeklējumu nesūdzas, pamatā tie ir cilvēki, kuri vēlas atpūsties dabā, vai laivotāji.
Autora ziņas
Alūksnes ezera zušus alūksnieši dēvē par savu valūtu un brendu. Bet vai tie ezerā būs arī nākotnē? Alūksnes ezerā zuši dabiskā ceļā nevairojas un arī nokļūt uz nārsta vietu Sargasu jūrā pat gribēdami viņi nevarētu, jo ceļā ir daudz šķēršļu. Savukārt mākslīgi tagad tos pavairot arī ir problemātiski, jo vietās, kur zutim nav iespējama migrācija uz jūru, Eiropas Savienības (ES) regula šim mērķim liedz piesaistīt publisko finansējumu.
Likvidējot sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni", aktuāls ir ne vien jautājums, kā turpmāk noritēs sociālā korekcija jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu, bet arī tas, kāda būs nākotne muižas kompleksam, kur atradās šī iestāde. Šobrīd ēkas un zeme ir nodota Valmieras novada pašvaldībai, kura par muižas kompleksa nākotni rīkoja arī sabiedrisko apspriešanu.
Pedagogu trūkst ne tikai skolās, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc nodibinājums "Iespējamā misija" Rīgā un Valmierā īstenos pilotprojektu programmā "Misija: Pirmsskola". Tātad tiek aicināti pieteikties kandidāti, kuri vēlētos kļūt par pedagogiem, lai jau šajā rudenī uzsāktu darbu Rīgas un Valmieras bērnudārzos.
Gados jaunāki cilvēki uzturā mazāk lieto medu, secināts patērētāju pētījumā. Lai popularizētu un iepazīstinātu sabiedrību ar medus veidiem, pasaules bišu dienā Latvijā 20.maijā tiks atklāta informatīvā programma "Dabas spēks karotē medus". Par to Latvijas Radio stāstīja programmas iniciators, Latvijas biškopības biedrības Siguldas nodaļas vadītājs Jānis Kronbergs.
Ceturtdien paredzēts sasaukt Valkas novada domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par pašvaldības priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) atbrīvošanu no amata. Opozīcija skaidro, ka konflikts un neapmierinātība ar Kraukļa darbību krājas jau ilgāku laiku, bet pats mērs atzina, ka saspīlējumu vairoja arī tas, ka opozīcijas līderis esot mēģinājis izjaukt viņa ģimeni.
Ceturtdien Valmierā atklās Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecība. Tās atklāšanā piedalīsies Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Pārstāvniecības atklāšana būs savā ziņā tikai svinīgs pārstāvniecības statusa apstiprinājums, jo jau vairāk nekā gadu Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas darbs tiek vadīts no Valmieras.
Laukos darba pietiek un vienmēr var atrast, ar ko nodarboties, ir tikai jābūt idejām un vēlmei – šāda pārliecība ir Gulbenes novada Daukstu pagasta "Āriņu" saimniecei Līgai Endei-Griķei, kura kopā ar dzīvesbiedru Aivaru izveidojusi savu uzņēmumu "Pirtslietu darbnīca". Taču nav tā, ka saimnieki visu laiku veltītu tikai savam biznesam, piemēram, ziemā "Āriņos" notiek slēpošanas sacensības "Āriņu slēpojums", bet vasarā uz sacensībām tiek aicināti skriešanas entuziasti.
No šīs nedēļas uz aptuveni sešiem mēnešiem satiksmei ir slēgts tilts pār Gauju uz vietējā autoceļa Lejasciems–Māli, jo notiek tilta remonts. Ziņa par tilta remontu raisījusi vietējo iedzīvotāju satraukumu, jo tie, kuri dzīvo Gaujas kreisajā krastā, nu nošķirti no Lejasciema centra – pagaidu tilts, ko šķērsot ar vieglo automašīnu, uzbūvēts netika. Tiesa, gājējiem un velosipēdistiem pagaidu tilts būs.
Kādu mācību esam guvuši no kovidlaika un, ko šis laiks liecina par mūsu sabiedrību? Vai esam gatavi nākamās pandēmijas, ja tāda būs, izaicinājumiem? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēs režisora Regnāra Vaivara jauniestudējums "Burbulis" Valmieras teātrī. Pirmizrāde būs nākamajā nedēļā, bet šonedēļ režisors uz diskusiju par šo laiku aicināja mediķus, sociālatropologu, kā arī izrādes aktierus.
Sestdien, 22. aprīlī, Latvijā notiks Lielā talka. Talciniekus gaidīs arī Valmieras novada Kauguru pagasta "Mičkēnos", latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna dzimtajās mājās. Mājas šobrīd ir ieguvušas jaunus saimniekus, kas ir apņēmības pilni ne vien sakopt īpašumu un apkārtni, bet veidot šo vietu pieejamu arī plašākai sabiedrībai. Pirmās talkas šopavasar jau "Mičkēnos" aizvadītas, un vienā no tām klāt bija arī Latvijas Radio.
Egļu astoņzobu mizgrauzis visvairāk ir savairojies egļu audzēs Vidzemē, piemēram, Valmieras novadā ir tikai viens pagasts, kurā nav spēkā ārkārtējā situācija mizgrauža postījumu ierobežošanai. Meža dienesta speciālisti arī vērtē, ka aizvadītās ziemas mizgrauzim ir bijušas labvēlīgas un, ja būs silts pavasaris un vasara, tad postījumi var būt pat ļoti lieli.
Arī šopavasar vairākās Latvijas vietās, tai skaitā bibliotēkās, darbojas sēklu maiņas punkti. Sēklu lolotāju kustība ir Latvijas Permakultūras biedrības ierosme, jo, dodot priekšroku veikalos nopērkamajām sēklām, pazaudējam Latvijai raksturīgos kultūraugus. Viens no šādiem sēklu apmaiņas punktiem izveidots arī Apes bibliotēkā.
"Atgriezīšos mājās tikai tad, kad Ukraina būs brīva!" ukrainiete Marija Koņahina ir pārliecināta, ka noteikti šāda iespēja būs, bet nelolo cerības, ka tas varētu notikt drīz. Lai ģimenei būtu iztikas līdzekļi un šis laiks, kuru nākas pavadīt projām no dzimtenes, būtu aizpildīts, viņa kopā ar māti Alūksnē atvērusi kafejnīcu "Citra".
Tā ir brīvība dvēselei – tā par dzīvošanu un saimniekošanu laukos saka bijusī pilsētniece Dace Šulce. Šobrīd viņas un dzīvesbiedra Jorena Gredzena mājas ir Burtnieku pagasta "Gredzenos" jeb, kā viņi paši ar lepnumu dēvē, "Gredzenmuižā". Tā kā saimniecībā tiek audzētas kazas, tagad tur ir mazuļu laiks.
Sava iela ir Andrejam Upītim, kuram nav nekādas saistības ar Valmieru, bet savas ielas nav Pāvilam Rozītim, romāna "Valmieras puikas" autoram, vai režisoram Oļģertam Kroderam. Šis ir tikai viens no aspektiem, kuru tagad vērtē Valmieras novadā izveidotā darba grupa. Tās mērķis apzināt ielu nosaukumus, kas vēl saglabājušies saistībā ar padomju laiku. Kādus ielu nosaukumus novadā iecerēts mainīt, un kuri, lai arī ir diskutabli, tomēr tiks saglabāti?
Martā pirms gada Valmierā aizsākās jauns tiešās tirdzniecības veids – "Reko" tirdziņš. Tas balstās uz iepriekšējiem pasūtījumiem, kurus veic pircējs sociālajos tīklos, bet zemnieks vai mājražotājs šo preci noteiktā dienā un stundā pilsētā izsniedz pircējiem. Kādi ir secinājumi pēc pirmā darbības gada?
Tāpat kā savulaik deportācijas, tā šobrīd Krievijas karš Ukrainā apliecina, ka režīms visskaudrāk ietekmē sieviešu un bērnu likteņus, tāpēc mums ir svarīgi neaizmirst šo mūsu vēstures lappusi. Šī atziņa izskanēja Valmieras bibliotēkā, tiekoties savulaik izsūtītajiem Sibīrijas bērniem un kinorežisorei Dzintrai Gekai-Vaskai, kuras filmas par izsūtījumu un grāmatas šobrīd ir vienas no galvenajām liecībām par šo mūsu vēstures lappusi.
Alūksnes novada pagastos tagad var teikt, ka galvenais cilvēks ir bibliotekārs un galvenā iestāde – bibliotēka. Kopš šī gada sākuma novadā vairs nav pagastu pārvaldes, bet martā pagastos darbu sāka Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kas izveidoti bibliotēkās. Tā kā laukos sarūk iedzīvotāju skaits, jādomā, kā mazināt izdevumus pārvaldei un tajā pašā laikā sniegt iedzīvotājiem vairāk pakalpojumu.
Strenčus mēdz dēvēt par Gaujas plostnieku galvaspilsētu, taču šai mazpilsētai vēl ir kāds nozīmīgs vēstures mantojums un tās ir fotogrāfa Dāvja Spundes fotogrāfijas. Latvijā nav otras mazpilsētas, kurai būtu tik apjomīgs fotoarhīvs no pagājušā gadsimta sākumgadiem, kas stāsta par pilsētu, cilvēkiem, arī dažādiem notikumiem. Martā aprit 145 gadi kopš dzimis Dāvis Spunde, un Strenčos to atzīmē ar foto akciju "Starp diviem saullēktiem", kuras laikā arī tiek dokumentēta sava pilsēta.
Lai arī šogad ziema ar biezām sniega kupenām vēl stingri notur savas pozīcijas un nedomā atkāpties, Vidzemē, Raiskuma pagasta "Jaunrūjās", nu jau kuro gadu pavasaris atnāk februārī, kad te ziedēt sāk pasaulē lielākā krokusu kolekcija. Piekto gadu to apskatīt aicina arī saimnieki Guna un Jānis Rukšāni.
"Meklējam saimnieku Ozolmuižas pilij" – ar šādu mērķi 11. martā Limbažu novada pašvaldība rīko atvērto durvju dienu Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā, kad apskatīt pili varēs ikviens interesents. Bet jau šobrīd ir arī pirmie pretendenti tās apsaimniekošanai. Vieni no tiem ir biedrība "Pasaules latviešu mūzikas centrs "Vienoti mūzikā"", kas vēlas pili nomāt un tajā izveidot krātuvi trimdas latviešu kultūrvēsturiskajam mantojumam.
Kā esam nokļuvuši pie sava vārda vai uzvārda? Un kādi šie vārdi un uzvārdi ir bijuši mūsu dzimtā? Par to vairākos pasākumos "Vārdu un uzvārdu stāsti" aizdomāties liek Latvijas Stāstnieku asociācija un Valmieras bibliotēka. Pirmās stāstnieku pēcpusdienas Valmieras novadā jau aizvadītas, tostarp Burtnieku pagasta bibliotēkā.