Kurā Latvijas ezerā ir Jūļas bedre, vai arī Bada un Grausta sēri? Un cik liels ir Latvijā nomakšķerētais rekorda zandarts? To un vēl daudz ko citu interesantu tagad var uzzināt šogad atvērtajā Burtnieka ezera muzejā. Tajā skatāmi arī dažādi zvejas rīki, kā arī citi eksponāti, kas saņemti, kā dāvinājumi no vietējiem iedzīvotājiem. Un vēl muzejā ir padomāts par to, lai tajā varētu veidot arī dažādas izglītojošas nodarbības bērniem un skolniekiem.
Autora ziņas
Šajā dienā pirms 100 gadiem Valmierā risinājās kāds traģisks notikums, kas liecina, cik sarežģīts un pretrunīgs bija laiks, kad veidojās jaunā Latvijas valsts. Šajā dienā izpildīts kara tiesas piespriestais nāves sods 11 jauniem cilvēkiem – tā sauktajiem 11 Valmieras komjauniešiem. Viņu vidū bija arī sešas sievietes, jaunākajai bija tikai 16 gadi. Padomju gados šis notikums bija ideoloģiski pateicīgs, lai veidotu leģendu par 11 Valmieras varoņiem. Kas bija šie jaunie cilvēki?
Otro gadu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no ārzemēm, daudzus jautājumus kārtot palīdz reģionālie reemigrācijas koordinatori. Par to, kāds reemigrācijas jomā ir bijis šis gads un ar ko nākas saskarties mājupbraucējiem, Vidzemes pašvaldību darbinieki un reemigrācijas koordinatori diskutēja sanāksmē Cēsīs. Galvenais secinājums - cilvēku interese par atgriešanos Latvijā pieaug, bet daudzas ar reemigrāciju saistītās problēmas - mājoklis, darbs un birokrātijas radītās, absurdās situācijas - vēl arvien paliek.
To, ka arī laukos var atrast interesantu nodarbošanos, kas nebūt nav tradicionālā lauksaimniecības joma, apliecina ne viena vien uzņēmīga ģimene. Tādi ir arī Amatas novada "Kalna Vēršu" saimnieki Ilze un Sergejs Bušujevi. Iepriekš strādājuši algotu darbu, bet tagad gan viņu bizness, gan vaļasprieks ir sajūtu bungu gatavošana un sajūtu pirts rituāli.
“Tāds stāsts iz dzīves – devos pie psihologa ar Gabrielu, un psihologs paskatījās un teica, zini, mammu, psihologu vajag tev. Tāpēc ka es jau principā biju uz tādas sabrukšanas robežas, jo tas tiešām bija smags periods.” Tik skaudri savu atgriešanos Latvijā kopā bērniem pēc Īrijā pavadītajiem septiņiem gadiem atceras Līga. Viņas dēlam te bija jāsāk iet 1. klasē, bet, lai veiksmīgi varētu mācīties, nācās nomainīt pat trīs skolas. Cik gatavi esam uzņemt mūsu skolās mājup braucējus, kuri izglītību jau sākuši iegūt mītnes zemēs, un kādi šajā ziņā ir izaicinājumi mūsu skolu pedagogiem?
Atvērts uz laiku un bez lieliem finanšu ieguldījumiem – tā var raksturot Cēsu mākslinieku un amatnieku pop-up koncepta „Veikaliņu”, kas pirms Ziemassvētkiem durvis ver jau ceturto gadu. Vārds ''pop-up'' varbūt daudziem ir pasvešs, jo Latvijā šis koncepts vēl ir maz izplatīts, taču cēsnieku pieredze pierāda, ka šāds uzņēmējdarbības veids var būt pirmais solis jau nopietnākai sava biznesa veidošanai.
Runājot par senioru fiziskajām aktivitātēm, visbiežāk tās saistās ar nesteidzīgu pastaigu vai nūjošanu. Taču valmieriete Ligita Lauce savos 83 gados ir aktīva jātniece un regulāri mēro ceļo uz Valmiermuižas stalli, lai dotos izjādēs. Tā viņa sevi uztur ne vien labā fiziskā formā, bet arī nezaudē dzīves prieku.
Pašapkalpošanās letes jeb tirdzniecības vietas ceļa malās pie mums vēl ir retums, bet Rietumeiropā tā ir visai ierasta prakse, ka vietējais ražotājs pie savas saimniecības vitrīnā izliek preces, bet garāmbraucējs par tām godprātīgi atstāj samaksu. Otro gadu šādu tirdzniecības veidu īsteno ābolu audzētāji - Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecība „Rīvēni”.
„Gaujiena – mana paradīze” – tā savulaik par savu vasaras mājvietu, kur tagad ir muzejs, teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs, izcilais komponists Jāzeps Vītols. Taču šobrīd viņa paradīze – memoriālais muzejs „Anniņas” – ir ļoti kritiskā situācijā. Pirms 31 gada muzeja ēka nodega, un toreiz tā tika atjaunota steigā, vairāk kā dekorācija komponista jubilejas koncertam. Šobrīd gan ir izstrādāta jaunas, modernas ekspozīcijas koncepcija ar domu, ka varbūt izdodas atjaunot arī pašu ēku.
Runājot par lauku skolām, nereti izskan viedoklis, ka tajās nav tādas mācību bāzes kā lielajās pilsētu skolās vai arī ka skolēniem ir mazākas iespējas interešu izglītībai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Bet arī maza lauku skola inovāciju ziņā var apsteigt pat dažu labu pilsētu mācību iestādi, to apliecina Smiltenes novada Grundzāles pamatskola. Tam pamatā ir skolotāju ieinteresētība startēt dažādos projektos, un rezultāts ir gan starptautiska sadarbība, gan iegūtais modernais sporta inventārs.
Vairāk nekā 50 darba gadus Cēsu rotkalis, Tautas daiļamatu meistars Daumants Kalniņš veltījis, lai parādītu, cik greznas un bagātīgas ir bijušas seno latgaļu rotas, kas arī ir būtisks mūsu tautas kultūras mantojums. Ilgajos darba gados gan pētītas arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotas, gan arī tās gatavotas „Seno rotu kalvē” Cēsu viduslaiku pils pakājē. Par rotām, to vēsturi un darināšanu uzrakstītas arī vairākas grāmatas. Šajos svētkos Daumanta Kalniņa darbs novērtēts ar augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Aktualizēt jautājumu par to, kāda ir gaisa kvalitāte bērnudārzu un skolu iekštelpās, uzsākusi Burtnieku novada uzņēmēja Ulda Reņģes ģimene, kura savā ģimenes uzņēmumā SIA „Gdog” izgatavo gaisa kvalitātes noteikšanas monitorus. Sociālajos tīklos ar labdarības akciju „Dāvāsim svaigu gaisu bērniem” uzņēmēji aicināja vecākus balsot par pirmsskolas izglītības iestādēm, kur būtu nepieciešamas šīs mērierīces. Un pirmie bērnudārzi Vidzemē jau ir saņēmuši uzņēmēju dāvinātos monitorus. Savā piecu gadu jubilejā to saņēma arī Burtnieku novada bērnudārzs „Burtiņš”.
Savā ziņā oriģinālu dāvanu savai pilsētai valsts svētkos sagādājuši četri Cēsu fotogrāfi, un tā ir fotoizstāde „Cēsnieki eposa centrā”. Domājot, ko interesantu un reizē patriotisku varētu atveidot fotoizstādē, radusies iecere pašiem iejusties eposa „Lāčplēsis” varoņu tēlos, un nu fotogrāfijās Laimdota, Spīdala un Melnais bruņinieks ir paši fotogrāfi, bet Lāčplēša lomai izraudzījuši savas pilsētas mēru Jāni Rozenbergu.
Palīdzēsim sagatavoties ziemai tiem, kuri paši par to nevar parūpēties – ar šo aicinājumu oktobra sākumā aizsākās Labo darbu nedēļa Raunas vidusskolā, aicinot skolēnus gatavot suņu un kaķu mājas dzīvnieku patversmei "Lācīši". Skolēnu atsaucība un ieinteresētība bija tik liela, ka Labo darbu nedēļa izvērtās pat Labo darbu mēnesī. Šonedēļ skolēni suņu un kaķu mājas nogādāja to jaunajiem iemītniekiem – Cēsu novada patversmes "Lācīši” suņiem un kaķiem.
Laikā, kad trūkst medicīnas darbinieku, reģionālajām slimnīcām nākas meklēt dažādus ceļus, lai piesaistītu jaunos ārstus. Vidzemes slimnīcā to dēvē par „labumu grozu”, kurā ir gan stipendijas, gan īres dzīvokļi, gan arī apmācības topošajiem ārstiem, arī medicīnas māsām un māsu palīgiem. Šogad šis darbs ir devis arī rezultātu – līgumu ar Vidzemes slimnīcu ir noslēguši 30 ārsti – rezidenti.
Sava baltā dāma, pazemes ejas un apraktā armijas kara kase – tās ir leģendas, kas saistās ar Ērģemes viduslaiku pili. Līdz šodienai gan no pils atlikušas tikai tās drupas un arī Ziemeļu tornis, kuram saglabājušies četri stāvi. Pirms dažiem gadiem vietējiem Valkas novada uzņēmējiem un Ērģemes iedzīvotājiem radās doma, ka šo torni varētu atjaunot. Jau daudz paveikts vietas sakārtošanā un mūru nostiprināšanā, taču iecerēs par torņa atjaunošanu savas korekcijas viesuši ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumu Valsts kasē.
Ziemeļvidzemē šis ir bijis ābolu gads un līdz ar to arī veiksmīga sezona pārstrādātājiem. Tā vērtē Valkas novada „Mūrbūdu sidra” ražotnē, kur vietējie iedzīvotāji varēja nodot savu šī gada ābolu ražu. Šo ražotni Igaunijas pierobežā izveidojis Austrālijas latvietis Krišjānis Putniņš, kurš pirms desmit gadiem pārcēlies uz dzīvi Latvijā un pretēji mums tik raksturīgajam uzskatam, ka attālos laukos ir grūti sākt uzņēmējdarbību, pierāda, ka to var darīt itin veiksmīgi.
Strādājošajam ir darba nespējas lapa, bet darba devējs sociālajos tīklos ierauga viņa smaidīgo foto no ceļojuma. Vai arī cita situācija – darbinieks ir spiests ilgstoši ņemt darba nespējas lapu, jo, lai uzzinātu precīzu diagnozi, rindā izmeklējumi jāgaida pat vairākus mēnešus. Cik objektīvas ir izsniegtās darba nespējas lapas, un kā darba devējam uzzināt sava darbinieka patieso veselības situāciju, lai varētu plānot sava uzņēmuma darbību? Diskusiju par šiem jautājumiem ar mediķiem un kontrolējošajiem dienestiem rosināja Valmieras uzņēmēji, jo pilsētā arvien aktuālāks kļūst darbaspēka jautājums.
Latvijas pierobežā, kur Igaunija ir tuvāk, kā sava pagasta vai novada centrs, kur apkārt netrūkst pamestu lauku māju, kur kaimiņvalsts lāču apciemojums nav nekas neierasts, savu saimniecību izveidojuši gados jauni cilvēki – Laura un Kristaps Buiļi. Lai arī ar pilsētnieka mērauklu varētu šķist, ko gan jauni cilvēki tādā nomalē var darīt, Laura un Kristaps pierāda, ka veiksmīgi var attīstīt gan tūrismu, gan arī to, ka te gatavotās zirglietas nu jau ceļo arī ārpus Latvijas. Un vēl – Ērģemes pagasta zemnieku saimniecība „Kurģi” iesaistījusies Latvijas ardeņu šķirnes zirgu saglabāšanā.
Šonedēļ divos Vidzemes novados – Mazsalacā un Alūksnē – sākts īstenot Latvijā vēl nebijušu mobilitātes pilotprojektu – transports pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka šajos pierobežas novados, iepriekš piesakot braucienu, iedzīvotāji no attālākām lauku viensētām var nokļūt novada centrā. Transports jāpiesaka 24 stundas iepriekš, zvanot uz mobilitātes centru, tālāk atkarībā no braucēju skaita reisā dodas vai nu vieglais auto, vai mikrobusiņš. Pilotprojekta testēšanas laikā šis pakalpojums iedzīvotājiem ir bez maksas.
Ekonomiski attīstīts novads, aktīva dzīves vide, obligātajām prasībām atbilstošas prakses telpas, pietiekošs pacientu skaits un labiekārtots divistabu dzīvoklis – visu to Smiltenes novada pašvaldība sola ģimenes ārstam, kurš varētu pārņemt praksi Grundzālē un Palsmanē. Taču pat arī ar šādiem bonusiem pievilināt laukiem ārstu tik vienkārši neizdodas. Tikmēr bez ģimenes ārsta palikušie Palsmanes pagasta iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas nosūtījuši vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, lūdzot rast risinājumu šai situācijai. Vēstuli parakstījuši 430 palsmanieši.
Rūjienas un Naukšēnu novadu iedzīvotāji ir pret to apvienošanu ar Valku. Viņi norāda, ka nevēlas stutēt Valkas ekonomiku, kā arī uzsver, ka ikdienā vairāk braukā uz Valmieru, kas, viņuprāt, ir attīstības centrs. Novadu iedzīvotāji gatavi braukt protestēt uz Rīgu. Savukārt Valkas mērs uzsver - Valkai, Naukšēniem un Rūjienai ir daudz kopīga.
Katru pavasari palus Gaujā Lejasciemā nākas gaidīt ar bažām - cik daudz atkal upe paņems no krasta daļas. Šāda situācija te jau ir gadiem, viskritiskākā tā šobrīd ir „Gaujmalnieku” mājām, kuras no upes šķir vairs tikai daži metri, bet Gauja draudoši ir pietuvojusies arī vairākos posmos autoceļam. Par risinājumu tiek diskutēts jau gadus 20, bet tā arī to nav nācies rast. Šobrīd gan tiek izstrādāts tehniskais projekts, bet jau tagad ir skaidrs, ka būs vajadzīgi apjomīgi līdzekļi.
Šķieneri un Stāķi ir pavisam mazi ciemi Gulbenes novada Stradu pagastā, kurus ārpus novada diezin vai Latvijā arī daudzi zina. Nu jau gan jāsaka - Šķieneri ir kļuvuši atpazīstamāki, un šīs iemesls ir autobusu pietura, kādas nav citviet. Aizvadītajā gadā mozaīkā veidotā pietura ieguva sabiedrisko mediju balvu „Kilograms kultūras” kā pirmā kultūrvieta Latvijā. Autobusa pieturas pārtapšana, kas bija mākslinieces Lindas Rinķes un vietējo cilvēku kopdarbs, tad arī rosināja jaunām idejām. Un tagad arī Stāķos ir tapis savs mozaīkā veidotais mākslas darbs – dabas viesistaba parkā.
Tas, ka šobrīd trūkst strādnieku un arī speciālistu lopkopībā, ir padomju gadu mantojums, kad šis darbs netika uzskatīts par prestižu – tā vērtē biedrības „Latvijas Holšteines šķirnes lopu audzētāju” valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska. Tādēļ biedrība par savu uzdevumu uzskata ieinteresēt bērnus un jauniešus. Piemēram, šovasar jau otro reizi Burtniekos notika šķirnes dzīvnieku šovs jeb izstāde „Nākotnes zvaigzne”, kurai telītes un govis sagatavoja un ringā izveda tieši jaunie piensaimnieki. Bet tiem jauniešiem, kurus ir ieinteresējis darbs ar dzīvniekiem, ir iespēja gūt zinības Beļģijā, Eiropas jauno piensaimnieku skolā.
''Jā'' vai ''nē'' Salacgrīvas novadam būt kopā ar Limbažu un Alojas novadiem, kā to paredz jaunā administratīvi teritoriālās reformas karte? Salacgrīvas novadā, uzskatot, ka vispirms uz šo jautājumu ir jāatbild iedzīvotājiem, nevis politiķiem, no 9. septembra līdz 7. oktobrim norit publiskā apspriešana. Novada pilsētās un pagastos ikviens iedzīvotājs vai cilvēks, kuram ir nekustamais īpašums novadā, var izteikt savu viedokli, aizpildot aptaujas anketu.
„Adzelvieši” – ar šādu nosaukumu Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe. Burtnieku novada zemnieku saimniecībā „Adzelvieši” jau ilgus gadus tiek audzētas un pārstrādātas kaņepes. Līdz šķirnes atzīšanai gan pagāja visai ilgs laiks, bet tagad, kad tā ir oficiāli atzīta, tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus.
Pirms 28 gadiem, 20. augusta agrā rītā, pirms pulksten 5 Latvijas Radio ēkā Doma laukumā iebruka OMON kaujinieki. Radio tika ieņemts, bet tas, par nepatīkamu izbrīnu pučistiem, nepārstāja raidīt. Bija sācis darboties pagrīdes radio, kas raidīja no slepenās studijas Salaspilī. Pagrīdes radio izveide tolaik bija vairāku Latvijas radio tehnisko darbinieku iniciatīva, bet tās realizācijā būtiska loma ir arī sakaru speciālistiem reģionos, arī diviem valmieriešiem – Jurim Misam un Ilmāram Markovskim.
Netālu no Cēsīm, dodoties uz cēsnieku iecienīto Rūcamavotu pēc ūdens vai izstaigājot Sarkano klinšu pastaigu taku, tagad brīvā dabā, mežā, var baudīt arī mākslu. Proti, mežā ir skatāmas 11 lielformāta gleznas. Šādu dabas jeb meža galeriju īstenojusi biedrība „Art Cēsis”, kas aicināja vairākus Latvijā zināmus māksliniekus doties plenērā dabā un arī atstāt mežā apskatei savus darbus, un šī nav pirmā reize, kad te brīvā dabā ir skatāmas gleznas.