Gaujienas muižas parkā un Jāzepa Vītola muzeja “Anniņas” apkaimē tapusi mūzikas taka, kurā dodoties var reizē skatīt šejienes dabas ainavas un iemēģināt roku āra mūzikas instrumentu spēlē. Šī mūzikas taka ir viena no aktivitātēm Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Dabas gars”, šajā projektā arī izbūvēta āra terase koncertiem un veikti citi darbi.
Autora ziņas
Laikā, kad daudzi uzņēmumi ir dīkstāvē, samazina vai pat beidz savu darbību, tomēr ir arī uzņēmēji, kuri nebaidās riskēt un uzsākt kaut ko jaunu. Tā Valmierā aizvadītā gada rudenī darbību uzsāka šūšanas darbnīca SIA „Mans peldkostīms”, kurā peldkostīmu ražošanai izmanto audumu, kas radīts no pārstrādātām PET pudelēm, makšķerauklām, zvejas tīkliem. Ko nozīmē šajā laikā uzsākt īstenot jaunu biznesa ideju, un kādas korekcijas vieš pandēmija?
Nomainīt Rīgu pret mazpilsētu Staiceli Inga Plaude izvēlējās, lai varētu turpināt darīt savu sirdsdarbu – darbojoties biedrībā „Dzīvnieku SOS”, dot pagaidu mājas pamestajiem vai bezsaimnieka dzīvniekiem. Sadarbībā ar vietējās pašvaldības policiju Inga rūpējas arī par ielas kaķu sterilizāciju, jo izrādās, ka mazpilsētā ir ne viena vien gadu gadiem veidojusies kaķu kolonija.
Daudz neskaidrību par to, kā notiks vakcinēšana, ir senioriem laukos. Viena no problēmām ir par to, kā nokļūt līdz vakcinācijas vietai, un tādas bažas pauž arī Staiceles iedzīvotāji, jo mazpilsētā nu jau divus gadus nav savas ģimenes ārsta prakses. Ir staicelieši, kuri ir reģistrējušies pie ārsta kādā no kaimiņpilsētām, bet ir arī, kuri to vispār nav izdarījuši.
Otrdien saistībā ar Covid-19 lipīgākā britu paveida saslimšanas uzliesmojumu Gulbenes un Balvu novados tika sasauktas Civilās aizsardzības komisiju sēdes, lai lemtu par pasākumiem vīrusa straujās izplatības ierobežošanai. Abu pašvaldību vadītāji uzskata, ka cīņā ar uzliesmojumiem šobrīd daudz iespēju nav. Viņuprāt, novadu iedzīvotājiem jāskaidro pašreizējās situācijas nopietnība un iestāžu vadītājiem pastiprināti jākontrolē, lai visi valstī noteiktie drošības pasākumi tiktu ievēroti.
Vai publiskās, labiekārtotās dabas takās būtu jāievieš ieejas maksa? Šis jautājums kļuvis aktuāls reizē ar pandēmijas laiku, jo dabas takās un citos dabas objektos apmeklētāju skaits audzis pat vairākkārt. Tas arī rosina meklēt risinājumu, kā ilgtermiņā saglabāt un aizsargāt dabas mantojumu, vienlaikus ļaujot sabiedrībai to izmantot videi draudzīgā veidā.
Āraišu ezerpils ir ne vien mūsu vēstures liecība, interesants un saistošs tūrisma objekts, bet arī vienīgā šāda veida 9.-10.gadsimta dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā. Šogad aprit 40 gadi, kopš arheologa Jāņa Apala vadībā, pēc izrakumos atrastajām liecībām, te tapa pirmā apmetnes mājiņa. Šogad Āraišos, pielietojot eksperimentālās arheoloģijas metodes, izmantojot senos instrumentus, arī noritēs jaunas mājiņas celtniecība. Kādēļ šāda iecere un kā tā tiek īstenota?
Februāra pēdējā nedēļa nu jau tradicionāli Vidzemē ir Inovāciju nedēļa, un arī šī nedēļa nav izņēmums, tikai daudzie pasākumi, konferences, diskusijas, arī viesošanās pie uzņēmējiem norit tiešsaistē. Tematika dažāda – sākot no inovācijām uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, pašvaldībās, līdz diskusijām par dabas objektu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Viens no akcentiem šajās inovāciju nedēļās ir uzņēmējdarbība, šoreiz tā būs iespēja virtuālā tūrē iepazīt tos uzņēmumus, kuri savu darbību attīstījuši tieši pandēmijas laikā.
1949. gada martā no Amatas stacijas uz Sibīriju izveda 1318 Cēsu un Alūksnes apriņķa iedzīvotājus, to skaitā 393 bērnus. Viņu vidū bija arī Cēsu Politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols. Viņa iniciatīva ir pie Amatas stacijas izveidot piemiņas vietu, lai atgādinātu par šo laiku un izvestajiem cilvēkiem.
„Jērs ne Zvērs” – šādu nosaukumu savai aitu audzēšanas saimniecībai izraudzījušies Kocēnu novada jaunie zemnieki Annija un Jānis Bērziņi. Aitu audzēšanu gan viņi vēl dēvē tikai par hobiju, kuram aizvadītajā gadā jau bijusi arī „naudas” piegarša. Tā kā pirms pieciem gadiem, sākot audzēt aitas, pašiem ir nācies piedzīvot daudz kļūdas, tad ar savu pieredzi viņi labprāt dalās arī sociālajos tīklos.
Attālinātas mācību stundas, lekcijas, sapulces, iepirkšanās, pat korporatīvās ballītes, tāda ir šī laika realitāte, kas liek meklēt jaunus risinājumus daudzās nozarēs. Arī kultūras jomā. Kā šajā laikā rit darbs lauku tautas namā, to Latvijas Radio skaidro Jaungulbenē, tiekoties ar tautas nama vadītāju Sarmīti Supi.
Jāsavelk jostas un jāmeklē jauni risinājumi produkcijas realizācijai – tā pandēmijas laika ietekmi vērtē gaļas liellopu audzētāji Ginta un Ivo Tammes Gulbenes novada Druvienas pagastā. Saimnieki lēš, ka viņu ienākumi samazinājušies vismaz par trešdaļu, jo krīzes situāciju savā labā tagad izmanto uzpircēji, samazinot iepirkuma cenas, un šobrīd nedarbojas restorāni, kas bija vieni no liellopu gaļas patērētājiem. Bet saimnieki uzsver, ka šis laiks liek domāt arī par citiem veidiem, kā pircējam piedāvāt savu produkciju.
Laikā, kad atpūtas veidi jāmeklē brīvā dabā, bez došanās slēpot vai izstaigāt dabas takas ir arī iespēja doties uz laukiem, uz kādu no apskates saimniecībām. Viena no šādām vietām ir Amatas novada Zaubes pagastā, kur pirms trim gadiem tika izveidots briežu dārzs „Annas dzirnavas”. Tagad tajā var iegriezties arī tūristi, un tur ir iespēja majestātiskos dzīvniekus apskatīt ne tikai caur žogu no tālienes, bet ar pašiem tos pabarot.
Šā gada pirmajā mēnesī valstī ugunsgrēkos bojā gājuši jau 23 cilvēki, daudzu ugunsgrēku iemesls bijuši apkures iekārtu nepareiza ekspluatācija vai to bojājumi. Vidzemē tādēļ ugunsnelaimēs dzīvību zaudējuši četri cilvēki. Šīs nedēļas otrajā pusē laika prognoze sola, ka sals pastiprināsies, palielināsies arī apkures iekārtu noslodze, kas savukārt, ja netiek ievēroti drošības pasākumi, var būt iemesls ugunsnelaimei.
Biedrība „Slow Food Straupe”, kuras darbība vairāk zināma saistībā ar Straupes lauku labumu tirdziņu organizēšanu, tagad laidusi klajā izzinošu bukletu „Pupiņas atkal modē”, lai popularizētu vietējo zemnieku produkciju. Šajā bukletā gan stāsts par vienu no Latvijā lielākajām pupiņu kolekcijām zemnieku saimniecībā „Zutiņi”, gan arī daudzas jaunas pupiņu ēdienu receptes.
Ir pagājušas divas nedēļas, kopš Valmierā un Rencēnos veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz Jura Jakovina ģimenes ārsta prakse, jo ar Covid-19 saslimis ir pats ārsts, bet pārējiem darbiniekiem bija jāievēro karantīna. Šī ir valstī lielākā ģimenes ārsta prakse ar vairāk nekā 6000 pacientiem. Ārsta saslimšana raisīja bažas, vai nav inficējušies arī pacienti, jo Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi bija ieguvuši informāciju par to, ka ģimenes ārsts pacientu aprūpi veicis, jau būdams ar saslimšanas simptomiem.
Lai arī varētu šķist, ka olas ir tā prece, kuru nevarētu ietekmēt Covid-19 pandēmija, tomēr arī olu ražotājiem šis nav viegls laiks. Pēdējos gadus jau nācies konkurēt ar Polijas un Lietuvas olu ražotājiem, bet tagad klāt arī pandēmijas ierobežojumu sekas, jo apstājies ir kafejnīcu un restorānu darbs, kas bija vieni no lielākajiem šīs produkcijas patērētājiem.
Ja ir mājsēde, tad kāpēc nevarētu būt arī Mājdancis? Tā tapis cēsnieku izaicinājums sev un ikvienam, kuram tuvas ir Cēsis, proti, vienoties kopīgā dejā „Saucam kopā Cēsis”. Dziesma ar šādu nosaukumu tapa, kā īpašais Jaungada sveiciens cēsniekiem, bet, redzot sociālajos tīklos lielo atsaucību dziesmai, tad arī sekoja ierosme to arī kopīgi izdejot, protams, netiekoties, bet katram savā mājā.
Šajā ziemā, kas vēl tikai tā īsti sākas, ielūstot ledū, bojā gājuši vairāk nekā desmit cilvēki, tai skaitā arī zemledus makšķernieki. Brīvdienās sinoptiķi sola jau nopietnāku salu, visticamāk, ne viens vien zemledus loma tīkotājs tad posīsies doties uz kādu no ezeriem, arī Burtnieku. Diemžēl arī Burtnieka ezers šoziem jau ir bijis liktenīgs kādam zemledus makšķerniekam.
Lai arī veselības aprūpē šobrīd galvenā aktualitāte ir Covid-19 pandēmija, tomēr nav pazudušas problēmas, kas bija līdz tai. Un viena no tām ir speciālistu trūkums attālākos Latvijas novados. Piemēram, Alūksnes novadā līdz šim ļoti problemātiski bija zobārstu pakalpojumi, bērniem valsts apmaksāta zobārstniecība vispār nebija pieejama. Situācija ir mainījusies, jo decembrī darbu sākusi jauna zobārstniecības prakse.
Kā šajā laikā, kad nevaram būt kopā, tomēr gadumijā apsveikt vienam otru? Valmieriešiem bija iespēja jau laikus savu Jaungada sveicienu ierakstīt, lai šovakar to atskaņotu pilsētas Vecpuišu parkā. Šajā parkā un arī vēl citviet Valmierā 31. decembrī un vēl turpmākās dienas būs gaismas izrādes jeb Gaismas dārzi.
Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. novembrim ir jāizstrādā likumprojekts, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pieprasījuma. Šo priekšlikumu, lai risinātu mobilitātes problēmas laukos, kur vairs nekursē sabiedriskais transports, rosināja Vidzemes plānošanas reģions un to atbalstīja Saeimas deputāti. To, ka šāds pakalpojums "Transports pēc pieprasījuma" ir nepieciešams, apliecināja arī Alūksnes un Mazsalacas novados īstenotais pilotprojekts, kas šoruden noslēdzās.
Valmieriešiem šajos svētkos, protams, ievērojot visus drošības pasākumus, ir iespēja iepazīt savu pilsētu, dodoties vairākos pastaigu maršrutos. Tā pieci no maršrutiem, skatoties no putna lidojuma, veido dažādas kontūras, arī nākamā gada skaitļa – 2021 – kontūru. Bet šie nav vienīgie pastaigu maršruti, izstaigājot pilsētu un tās apkārtni.