Pērn Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas Covid-19 dēļ pārcēla divreiz. Pašlaik epidemioloģiskā situācija ir daudz nopietnāka, mēneša sākumā par pašvaldību vēlēšanu iespējamu pārcelšanu ierunājās "Jaunās Vienotības" politiķi, redzot vakcinācijas plānā ierakstīto mērķi tikai rudenī panākt pūļa imunitāti pret Covid-19. Plānu drīz papildināja ar uzdevumu līdz 5. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām vakcinēt iecirkņu komisiju darbiniekus. Līdz ar to sarunas par vēlēšanu pārcelšanu nav turpinājušās un pašlaik nav aktuālas, norādīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
"Protams, Veselības ministrija nevar atbildēt, kāda būs epidemioloģiskā situācija konkrētajā brīdī, bet es uzskatu, ka mūsu pienākums bija pajautāt, vai visiem tiem, kuri atbildīgi par vēlēšanām, būtu skaidrs, ka situācija nav vienkārša," teica Latkovskis.
Neatkarīgi no jūnija sākumā nepieciešamo ierobežojumu apjoma vēlētājiem jādod skaidrs signāls, ka, ievērojot noteiktos drošības pasākumus, dalība vēlēšanās nebūs drauds veselībai, piebilda politiķis.
"Ir jābūt skaidram, ka vēlēšanu organizētāji darīs visu iespējamo, lai iedzīvotāji varētu droši doties uz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsot par kandidātiem.
Mēs redzējām, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās aktivitāte bija mazāka nekā parasti. Negribētos atkārtot to pašu pārējo pašvaldību vēlēšanās. Mēs no atbildīgā ministra saņēmām apliecinājumu, ka viss tiks atbilstoši darīts. Ceram, ka tā arī būs," skaidroja politiķis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") publiski izteicies, ka nevajadzētu grūstīt demokrātijas stūrakmeņus un pārcelt vēlēšanas. No valdības puses sperti drošībai nepieciešamie soļi.
Gatavību organizēt vēlēšanas paudusi arī CVK un vietējās vēlēšanu komisijas. Kandidātu pieteikšana sāksies 17. martā.
Vairums koalīcijas pārstāvju jau sākotnēji noraidīja domu par vēlēšanu pārcelšanu. Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) rēķinās, ka, par spīti papildu prasībām, vēlēšanu process būs nodrošināts.
"Būs, protams, aktivitātes, kas būs traucētas. Nav iespējamas klātienes tikšanās ar vēlētājiem, tāpēc jau tagad izmantojam attālinātās tikšanās risinājumus. Otrs ir tikšanās ar iedzīvotājiem uz ielas izvietotās aģitācijas teltīs. Arī tas, visticamāk, šoreiz nebūs iespējams," teica Feldmans.
"Daudzas pašvaldības šobrīd ir zemajā startā uz pārmaiņām, jo pašvaldības reformas procesā tiks apvienotas. Ja skatāmies Eiropas praksi, šobrīd atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa vēlēšanas dažādās valstīs ar stingriem ierobežojumiem notiek. Mūsuprāt, nobalsošana iecirknī daudz neatšķiras no veikala vai pasta apmeklējuma," teica Dzintars.
Novadu pārmaiņu kontekstā iespaidu var atstāt arī 10. martā gaidāmais Satversmes tiesas nolēmums lietā par Ikšķiles, Tīnūžu un Limbažu novada sūdzībām par pašvaldību reformu. Vēlāk tiesa skatīs vēl vairāk nekā 15 pašvaldību sūdzības. Saeimai kādu tiesas lemtu izmaiņu gadījumā būs jāspēj ātri reaģēt un līdz jūnijam labot reformas likumu.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kuru Saeima atbalstīja 2020. gada 10. jūnijā un kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. CVK jau noteica 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
