Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) informēja, ka koalīcijas padomē pirmdien, 1. februārī, bija tikai “idejiska diskusija”, vai Covid-19 apstākļi ir tādi, kas liktu atlikt vēlēšanas vai ļaut tām notikt.
Premjers arī norādīja, ka neviens koalīcijas partneris nav gatavs atlikt arī jūnijā iecerēto novadu reformu, un nekāds lēmums nav pieņemts.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka šajā jautājumā jāvadās no epidemioloģiskās situācijas, kas gan nav prognozējama, bet jebkurš lēmums par vēlēšanu rīkošanu vai atlikšanu būtu vadīts no epidemioloģiskajiem apstākļiem.
Šobrīd gan šāds lēmums būtu pāragrs, un situācija būtu jāvērtē, vēlēšanām nākot tuvāk, “darīsim visu, un ceru, ka Latvijas iedzīvotāji darīs visu”, lai situācija uzlabtos un vēlēšanas varētu droši sarīkot.
Pavļuts atzina, ka koalīcijas partneru viedokļi atšķiras, tāpēc par to vēl ir jādiskutē.
Vēlēšanu atlikšanas gadījumā būtu arī jāmeklē risinājumi, kā var darboties esošās pašvaldības, kuru pilnvaru termiņš tad būtu beidzies, kas notiek ar novadu reformu.
Ministrs norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā jau rīkotas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un speciālisti varēs noformulēt saprātīgas drošības prasības vēlēšanu sarīkošanai.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīva partija (JKP)) savukārt sacīja, ka pašlaik vēlēšanu pārcelšana neguva atbalstu, un JKP to neatbalstīs.
Arī Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka viņa pārstāvētais spēks ir skeptiski noskaņots par iespējamu vēlēšanu datuma pārlikšanu.
Viņš norādīja, ka Latvija nav unikāla ne ar Covid-19 situāciju, ne ar velēšanām pandēmijas laikā, arī citās valstīs ir prakse vēlēšanas neatlikt un domāt par stingrākām prasībām drošai vēlēšanu rīkošanai.
Dzintars sacīja, ka diez vai šobrīd kāds var būt drošs par to, kā attīstīsies situācija ar Covid-19, un ka, nosakot vienu jaunu datumu, nebūs pēc tam atkal jānosaka jauns datums. Tas nebūtu godīgi pret tiem, kas kandidē un kuriem jādodas uz vēlēšanām, pauda Dzintars, piebilstot, ka daudzi politiskie spēki jau sākuši strādāt un ieguldīt līdzekļus un enerģiju.
Viņš sacīja, ka koalīcija pie šī jautājuma vēl atgriezīsies, bet, lai kāds arī būtu lēmums, jābūt pēc iespējas ātrākai skaidrībai, nevar gaidīt ilgi un atlikt lēmumu, “lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk”.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kuru Saeima atbalstīja 2020. gada 10. jūnijā un kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija jau noteica 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
