Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dzelzs lēdija. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite noliks amata grožus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vēlēšanas Krievijā: Opozīcija kaļ jaunus plānus, cerības uz būtiskām pārmaiņām - mazas

NEiespējamā misija? Rīgas skolas cīnās ar pedagogu trūkumu

Neiespējamā misija? Rīgas skolas cīnās ar pedagogu trūkumu

Skolas durvis šajā mācību gadā ver mazliet vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu un apmēram 21 tūkstotis skolotāju. Lai gan uz papīra skolotāju un skolēnu skaita attiecība skaitās pavisam normāla, īsi pirms jaunā mācību gada Latvijas skolās trūka apmēram 500 skolotāju. Dažās skolās teic: atrast jaunus mācībspēkus kļuvis tik grūti kā nekad. Latvijas Radio mēģina rast atbildes uz jautājumiem - kāpēc tik tālu esam nonākuši un vai nozares vadībai ir skaidrs, ko iesākt?

ĪSUMĀ:

Ilggadējo Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli Latvijas Radio satiek īsi pirms konferences sākuma kultūras pilī "Ziemeļblāzma”. Sociālajos tīklos Melle daudz dalās ar priecīgo, kas notiek viņas skolā, bet nevairās runāt arī par grūtībām. "Gandrīz tāda neiespējamā misija. Šobrīd vēl trūkst vācu valodas skolotāja 16 stundām, trīs pagarinātās darbadienas skolotāju. Tā kā Juglas vidusskolā ir arī bērnudārza grupas, trūkst viena pirmsskolas audzinātāju un viena skolotāja palīga. Pietiekami daudz īsu brīdi pirms jaunā mācību gada. Manuprāt, tik traki nav bijis kā šogad," saka Melle.

Rīgā augusta beigās 200 skolotāju vakanču

Direktores teiktais ilustrē kritisko situāciju visā Rīgā – augusta beigās pašvaldības portālā "e-skola.lv” ir vairāk nekā 200 skolotāju (visvairāk – latviešu valodas un matemātikas) vakanču un vēl teju simt darba piedāvājumu pirmsskolas pedagogiem. "Es zinu, cik izmisuši pašlaik ir mani kolēģi pilsētā. Viens kolēģis vakar teica:

„Dodiet kaut vai ķermeni, kas runā angļu valodā!” Ir jāpieņem darbā gandrīz jebkurš pedagogs, kurš nāk. Darba tirgus ir ļoti deformēts. (..)

Es vakar parakstīju darba līgumu ar 3. kursa studenti, un es esmu laimīga, ka viņa ir gatava paralēli studijām strādāt. Bet viņa ir atbildīgs cilvēks un nav gatava studiju laikā strādāt pilnu slodzi, tāpēc viņai būs tikai deviņas vācu valodas stundas 6. klasēm," stāsta direktore.

Precīzu datu par pedagogu vakancēm visā Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijai nav, skaitļi arī mainās. Ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) lēš, ka to varētu būt apmēram 500. Tātad Rīgā ir gandrīz puse no iztrūkuma. "Neesmu atsevišķi analizējusi Rīgas situāciju, taču domāju, ka tas vairāk ir saistīts ar loģistiku. Mums ir ļoti daudz skolu, kurās ir skolotāji, kas zaudē darbu. Bet skaidrs, ka tas ir saistīts ar ļoti sarežģītu lēmumu mainīt savu dzīvesvietu, mainīt ieradumus. (..) Līdz ar to mums ir resursi, bet nav tur, kur tie būtu nepieciešami. To saka arī pašvaldību vadītāji – kad tiek slēgtas kādas reģionu skolas, ne visi skolotāji ir spējīgi uzreiz adaptēties un sākt darba gaitas klasē, kur ir 20 – 30 skolēnu. Bet šis process tiek salāgots, un mēs patiešām par to domājam," skaidro Šuplinska.

Pedagogu vakances

Saistībā ar pedagogu vakancēm precīzas statistikas nav, no veiktajām pašvaldību izglītības pārvalžu, izglītības speciālistu aptaujām var spriest par tendencēm.

Izglītības pārvaldes informē, ka uz augusta vidu 21 novadā nav vakanču; Vakanču skaits no 1 līdz 5 - 36 novados; Vakanču skaits 6-10 – 9 novados, Vakanču skaits 11-15 - 13 novados; Vakanču skaits 16-20 - 1 novadā; vairāk nekā 21 vakance – 3 novados.

Saskaņā ar OECD datiem Latvijā skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir viens no mazākajiem Eiropā. Taču jāņem vērā, ka vairāk nekā puse skolotāju strādā nepilnu slodzi. Tā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs stāsta, ka visu vasaru bija darbā un veica visus darbus, lai aizpildītu vakantās skolotāju vietas un aizvadīja 152 darba interviju. Divus tūkstošus skolēnu lielās skolas direktoram izdevās atrast skolotājus visām 26 vakancēm. Alijevs saka: daudz ir tādu, kuri varētu strādāt, bet ļoti maz – kuri ir gatavi strādāt.

"Ļoti daudz ir tādu "klaiņojošu” speciālistu, kuri ir pastrādājuši veikalos, firmās, recepcijā un tā tālāk… Tie "klaiņojošie” arī atņem laiku, atvainojiet. Bet viņi nav gatavi strādāt. Viņi meklē kaut ko mītisku, par ko neko nesaprot un nezina," norāda Alijevs.

Romāns Alijevs

Savu skolotāju kodolu Alijevs slavē kā stabilu un ļoti radošu. Tāpat par savējiem saka arī Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš. Viņš nesen kļuva slavens ar izteicienu par skolotāju "veco gvardi”, ko kāds žurnālists sadzirdēja un atšifrēja kā "vecās vardes”. "Vecā skolotāju gvarde, kuriem ir 40 – 50 gadu darba stāžs. Tā ir tā gvarde, nevis varde, atvainojiet,” viņš nosmejas. Satikts īsi pirms jaunā mācību gada sākuma, Bārzdiņš nopūšas – daudzo rūpju dēļ svētku sajūtu vairs grūti noķert. Vienīgā motivācija ir skolotāja misija.

"Tā ir mana pārliecība: tāpat kā mācītājs baznīcā, arī skolotājs – tas ir kaut kas augstāks par cita darba darītājiem. Jo tu atbildi nevis par saražotu brāķi kā šķību galdu vai krēslu, ko var pielabot, bet tās ir bērnu dvēseles.

Vai nu mēs tās uzcelsim uz pjedestāla, vai arī varam nogremdēt. Un šobrīd situācija ir tāda, ka, pat apelējot pie pasniedzēju lielākajām jūtām, viņi vairs nespēj to izdarīt. Kāpēc? Jo ir dažādi normatīvie ierobežojumi, ko nedrīkst pārsniegt, piemēram, 40 stundas savā skolā. Pasvītroju – savā skolā! Ja pāriet pāri ielai, var strādāt vēl 40 stundas! Tas ir absurds, bet to izliekas neredzam. Jo tad jau kaut kā mēs varētu sabalansēt… Jo šī skraidīšana, ko jums jau iepriekšējais kolēģis minēja – nu, tas iedzen izmisumā," tā Bārzdiņš.

LIZDA: Grūtības atrast labus pedagogus ir sekas daudzu problēmu komplektam

Pedagogu trūkums ir viens no jautājumiem, kas jaunā mācību gada priekšvakarā izskan arī pedagogu arodbiedrības padomes sēdē. Ministre Šuplinska vēlreiz norāda, ka problēma ir skolotāju sadalījumā, nevis kopskaitā. "To, ka skolotāju skaits ir par lielu mazajos reģionos un par mazu lielajās pilsētās, es jums skaidri varu pateikt. Tas ir arī loģistikas jautājums. Mēs visu laiku dzirdam, ka darbs ir un ka skolotāji ir. Bet viņi viens otru neatrod," norāda Šuplinska.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzsver – grūtības atrast labus pedagogus ir tikai sekas daudzu problēmu komplektam, sākot ar algām un attieksmi un beidzot ar profesionālās pilnveides iespējām. "Ne tikai atalgojums, arī prestižs, arī izglītojamā – pedagoga un vecāku – pedagoga tiesību nesabalansētība reālajā dzīvē. Kas būs – mācību process notiks, bet uz skolā esošo pedagogu rēķina. Viņiem slodze būs lielāka, kas nozīmē, ka viņi varēs veltīt mazāk laika konsultācijām, bērniem individuāli, sadarbībai ar vecākiem, sadarbībai pedagogu starpā. Tas viss ietekmēs ikdienas darbu," saka Vanaga.

LIZDA vadītāja spriež, ka reālo skolotāju vakanču skaitu pat varētu būt grūti noteikt, jo bailēs no izglītības kvalitātes inspektoru sodiem ne visas atklāj. "Domāju, ka arī tās 500 [vakances] ir aisberga redzamā daļa. Jo daļa direktoru, kam bijusi nepatīkamāka pieredze ar kontrolējošām institūcijām, vienkārši neatzīsies un risinās to problēmu kaut kā citādāk. Pagājušonedēļ biju Pašvaldību savienības Izglītības komitejā, un tur Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītāja stāstīja, ka tiešām bijusi situācija, kad ilgstoši nevar atrast pedagogu, un viņi jau pat piedāvā digitālos risinājumus. Skolotāja palīgs, asistents, ar bērniem ir klasē, un caur internetu viņi skatās nodarbību, ko kādā citā skolā vada skolotājs. Tas arī nav pareizi.

Izglītības standarts paredz individuālāku pieeju katram bērnam un ciešāku sadarbību starp pedagogiem. Bet, ja tajā skolā fiziski nav šī skolotāja, tad kāda tur mācību priekšmetu sasaiste?” vaicā Vanaga.

"Iespējamā misija" kļuvusi par paradoksālu izņēmumu

Taču, kamēr daudzas skolas cīnās ar skolotāju trūkumu un profesijas prestižu, ir kāds šķietami paradoksāls izņēmums, kas rāda tieši pretējo. "Iespējamās misijas” pašreizējais direktors Kārlis Kravis, kurš pats ir viens no programmas pirmajiem absolventiem, stāsta, ka konkurss uz "Iespējamās misijas" pedagoga vietu katru gadu bijis seši līdz astoņi cilvēki uz vienu vietu. Pirmos divus gadus "Iespējamās misijas” dalībnieki līdzās skolotāja algai saņem stipendiju

Kravis uzsver – tā ir tikai kompensācija par dienām, ko jaunais pedagogs pavada mācoties un nesaņem skolā, un nebūt nav galvenais iemesls lielajai konkurencei uz "Iespējamās misijas” vietām. "Ir divi mīti – ka nāk stipendijas dēļ un ka neviens pēc diviem gadiem nepaliek skolā. Bet dati to neuzrāda, un tā nav taisnība," tā Kravis.

No 157 absolventiem skolā šodien strādājot puse, bet izglītības jomā kopumā – 78%. Šogad skolās darbu sāks rekorddaudz absolventu – 34, toskait 18 dabaszinātņu un matemātikas skolotāju. "Tas, ko viņi saņem mācību laikā, ir atbalsts, un atbalsts ir ļoti būtisks, lai viņi skolā paliktu. Tā ir ar jebkuru skolotāju – ja skola spēs pati nodrošināt atbalstu jaunajam skolotājam, tas ir garants, ka viņš ilgāk paliks skolā. Pēc tam viņi sāk kāpt ārā no šīs skolotāja komforta zonas un darīt papildu lietas. Mums ir cilvēki, kas darbojas politikā un vienu dienu nedēļā strādā par sociālo zinību skolotāju. Ir izglītības uzņēmuma dibinātājs un vadītājs, kurš vienu dienu nedēļā strādā kā dabaszinību skolotājs. Un viņiem ir tā fantastiskā dzīves pieredze, ko viņi iedod bērniem no ārpusskolas dzīves. Ja kopējā sistēma ir atbalstoša, skolotāji uzdrošinās to darīt – un šādi skolotāji ir ne tikai "Iespējamajā misijā”, bet arī ārpus tās –, tad viņi arī ir tie, kas ceļ skolotāja profesijas prestižu," norāda Kravis.

Viņš uzskata, ka gan sabiedrība, gan nereti arī paši skolotāji nenovērtē sava darba lielo ietekmi un daudzās prasmes, ko tas dod. Tieši šos iemeslus kā galvenos min arī viens no jaunākajiem "Iespējamās misijas” absolventiem Nauris Kaņka, kurš kļuvis par skolotāju pagājušā gada oktobrī. Toreiz Nauris strādāja par kvalitātes inženieri privātā uzņēmumā un jau kādu laiku domāja, ka skolotāja darbs varētu patikt un padoties. "Sāku ar pedagoģiskajiem kursiem tepat, Jelgavā, ko organizē Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs. Viņu stāstījums un pasniegšanas veids bija tik interesants, ka tas mani ļoti uzrunāja. Sapratu, ka vajag attīstīties tālāk, lai varu sniegt kvalitāti gan skolēniem, gan sev," pauž Kaņka.

Pēc pirmā klases priekšā pavadītā gada vīlies neesot.

"Manas ekspektācijas ir pat pārsniegtas. Pirms tam nebiju apzinājies, cik daudz cilvēku spēj ietekmēt manis sniegtā informācija, mans viedoklis, mana rīcība un uzvedība. (..)

Dažkārt paliek pat bailīgi, ir jābūt ļoti lielai atbildībai pret to, ko dari. Tu jau ietekmē ne tikai konkrētos jauniešus, kuri sēž tavā stundā, bet arī pārējos aiz viņiem – draugus, vecākus, vecvecākus… Tas ir diezgan spēcīgi. (..) Kopumā – saskāros ar to, ko sagaidīju, man patīk, un nevaru sagaidīt septembri, kad varēšu atsākt mācīt!" tā Kaņka.

Jaunā skolotāja pacilātību nenomāc pat tas, ka līdz ar profesijas maiņu nācies pāriet uz mazāku algu. "Ir, protams, iespēja piedalīties dažādos projektos un atalgojumu palielināt. Bet tā ir sava laika maiņa pret naudu. Vai nu tu iegūsti vairāk laika ar ģimeni, bet mazāku atalgojumu, vai arī otrādi. (..) Manā gadījumā man šeit patīk labāk nekā privātajā sektorā. Tur bija vairāk tāds izdegšanas sindroms," atzina Kaņka.

Nauris Kaņka

Pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas reti kurš turpina strādāt skolā

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, septiņas augstskolas pašlaik īsteno vairāk nekā 50 izglītības studiju programmu, ko ik gadu absolvē apmēram 300 cilvēku. Taču “Iespējamās misijas” aprēķini liecina, ka tikai 10% no uzņemtajiem studentiem piecus gadus pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas turpina strādāt skolā.

Savulaik sākusi kā angļu valodas skolotāja Juglas vidusskolā, Pedagoģijas zinātniskā institūta direktore Linda Daniela tagad pati māca topošos pedagogus. Arī viņa secina – tas, ka tik maz absolventu nonāk skolās, ir sekas ilgstoši nīcinātajam profesijas prestižam, vienlaikus ļoti augstajām prasībām un zemajam atalgojumam.

"Domāju, ja šī sistēma mainītos, pavērstos pret skolotāju un neatstātu viņu vienmēr pēdējo, es domāju, cilvēki ietu vairāk [uz skolām]. Jo par saviem studentiem varu teikt, ka kopumā viņi ir cītīgi, mācās un grib darīt, viņiem acis spīd," saka Daniela.

"Iespējamās misijas” apkopotie dati arī rāda, ka vidējam pedagoģijas studentam ir zemāki rādītāji matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā nekā vidējam LU studentam, taču Linda Daniela aicina nevairot stereotipus, kas skolotāja profesijas prestižam nekādi nepalīdz. "Tas arī ir viens no mītiem – re, kur visi sliktie atnāca, jo citur viņus nepaņēma. Tā gluži nav. Mums ir arī tādi, kuri atnāk tāpēc, ka jau sen, sen ir gribējuši būt par skolotājiem. Varbūt ģimenē ir bijuši skolotāji un viņi šo profesiju ir sapratuši. Ir tādi, kas ļoti grib mācīt un ļoti grib strādāt ar bērniem. Jā, ir arī tādi, kas ir "ieplūduši" un pamazām saprot, ko viņi var darīt. Bet, kā savā laikā bija izpētījis profesors Rauhvargers, (..) nav īstas atšķirības [ar cik izciliem rezultātiem cilvēks iestājies] – ja cilvēks grib mācīties, viņš mācās. Ja viņš zina, ko grib, iedegas par to, tad viņš to var arī darīt," uzsver Daniela.

Milstošo pedagogu trūkumu dramatiskāku dara fakts, ka trešā daļa skolotāju pašlaik ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Ministre Šuplinska secina: lielākās grūtības sāksies pēc pieciem gadiem. "Ko mēs jau darām šobrīd? Pirmkārt, pēc sarunām ar pašvaldībām pirmais, ko publicēsim, ir vakanču saraksts, lai nebūtu spekulācijas par to, ka mācību gads ir sācies, bet skolotāju simti vēl nav atrasti. Otra lieta – šī gada novembrī sāksies reklāmas kampaņa, kurā aicināsim pieteikties uz viengadīgo pedagogu programmu," informē Šuplinska.

Tieši uz šo viengadīgo programmu pašlaik tiek liktas lielākās cerības: tā ļaus citu augstāko izglītību ieguvušajiem gada laikā iegūt skolotāja kvalifikāciju, vienlaikus jau strādājot skolā. Atlasi trīs kārtās rīkos "Iespējamā misija”, bet mācības no 2020. gada vasaras notiks Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. Vienā gadā plānots uzņemt 100 studentu, tā paplašinot "Iespējamās misijas” šā brīža jaudu."Misija” nodrošinās arī atbalstu jaunajiem pedagogiem otrajā gadā. Bet augstam profesijas prestižam vajadzēs daudz vairāk par pieprasītā "Iespējamās misijas" zīmola integrēšanu valsts augstākās izglītības sistēmā, un atalgojumam te būs ļoti liela nozīme. Jāpiebilst, ka skolotāja zemākā mēnešalga no 1.septembra ir 750 eiro par likmi pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti