OECD ziņojums: Latvijā bakalaura studijas savlaicīgi beidz tikai 48%

Latvijā ir liels studentu atbirums augstākajā izglītībā, jo bakalaura studijas savlaicīgi pabeidz tikai 48% no studēt sākušajiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais pārskats par izglītības rādītājiem "Education at a Glance".

"Tas ir kompleksu problēmu loks, sākot ar to, ka demogrāfiskās krīzes dēļ studentu skaits strauji samazinājās. Līdz ar to diemžēl arī augstskolām samazinājās prasības, tā latiņa, kas ir vajadzīga pirmajā kursā studējošajiem. Mēs arī redzam, ka karjeras pasākumi diemžēl laika gaitā nedod to pienesumu, uz kādu bijām cerējuši. Tur vēl ļoti daudz kas būtu darāms.

Jo viens no atbiruma iemesliem, ko jaunieši uzrāda, ir, ka nav izvēlēta programma atbilstoši interesēm un ka laika gaitā mainās viedoklis par to, kurai profesijai cilvēks būtu piemērotāks.

Vēl viena lieta – daudzās augstskolās līdz šim ir maz domāts par atbalsta risinājumiem jauniešiem, kuri pāriet no skolas mācīšanās uz studiju vidi augstskolā, kur prasības, intensitāte un darba stils tomēr ir ļoti atšķirīgi. Un vēl arī demogrāfisko tendenču dēļ mūsu darba tirgus izjūt ļoti krasu cilvēkresursu trūkumu daudzās nozarēs un cenšas piesaistīt jau studentus. Līdz ar to daudzi dod priekšroku darbam, nevis mācībām, un savlaicīgi pabeigušo studentu īpatsvars mums patiešām ir kritiski zems," stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone.

IZM pārstāve Dace JansoneMāra Rozenberga

    Studējošie mācību pārtraukšanai min vēl tādus iemeslus kā nepietiekams mācībspēku un ģimenes atbalsts, finanses, kā arī nesakritība starp to, kas ir gaidīts un ko patiesībā māca.

    Pārskatā arī norādīts, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību, taču tas joprojām ir zem vidējā rādītāja OECD valstīs. Proti, Latvijā 25 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū augstākā izglītība ir 34%, bet OECD valstīs vidēji – 37%.

    Latvijā ir arī visaugstākā dzimumu atšķirība augstākās izglītības ieguvēju vidū – tikai 30% vīriešu, salīdzinot ar 54% sieviešu. Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka satraucošs ir arī zemais doktora grādu ieguvušo skaits Latvijā – tikai 0,4% iepretim vidējam 1,1%. 

    OECD arī norāda, ka naudu augstākajā izglītībā ieguldām arvien vairāk.

    IZM jau sākusi sarunas ar augstskolām par uzņemšanas prasību pārskatīšanu kontekstā ar "Skola 2030" reformu un izmaiņām vidusskolu eksāmenu sistēmā. Ministrijas pārstāve Jansone norādīja, ka arī jāstiprina karjeras izglītība un jāiedrošina augstskolas veidot individuālākus atbalsta risinājumus jaunajiem studentiem.

    Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps atbalsta publiski izskanējušo ieceri uzņemšanas prasības padarīt stingrākas.

    "Paaugstinot iestāšanās latiņu, balstoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un atzīmēm atestātā, mums ir iespējams uzlabot absolventu rādītājus. Savukārt tiem jauniešiem, kuri nav tik spēcīgi sagatavoti, dot iespēju iet uz tehnikumiem, koledžām vai kā citādāk," komentēja Zeps.

    Tāds ir arī starptautisko ekspertu ieteikums. Proti, darīt visu, lai students izvēlētos īsto un vienīgo programmu, kā arī motivēt to pabeigt.

    "Ir ļoti svarīgi sākt identificēt tos studentus, kuri mācās slikti, kā arī tos, kuri varētu tikt atskaitīti. Ir svarīgi sniegt atbalstu un strādāt ar šiem studentiem. Tas ir nedaudz satraucoši, ka absolventu skaits ir neliels, salīdzinot absolventu skaitu ar uzņemto studentu daudzumu," sacīja OECD Izglītības un prasmju departamenta analītiķis Džovanni Marija Semeraro.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti