Labrīt

Vilcienu e-biļetēm turpmāk piemēros 5% atlaidi

Labrīt

Sākas garantēto atlīdzību izmaksas "PNB Bankas" klientiem

Jaundarbiem kvintetam "Carion" komponisti idejas smēlušies Baltijas ceļa notikumos

Komponists Dzenītis: Baltijas ceļā paustā tautas griba vēlākos gados izpaudusies stipri mazāk

Pieci spilgti pūšaminstrumentālisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un Dāvja Sīmaņa režija – tik intriģējoša kombinācija sestdien, 24.augustā būs klausāma un skatāma Rēzeknes koncertzālē „Gors”. Festivāla „LNSO vasarnīca” ietvaros pirmatskaņojumu piedzīvos trīs starptautiski atzītajam pūšaminstrumentu kvintetam „Carion” veltīti jaundarbi. To autori iedvesmu smēlušies arī 30 gadu senajos Baltijas ceļa notikumos.

Visu aizsāka objektīva nepieciešamība – ar virtuozitāti un teatrālu mūzikas interpretāciju pazīstamais pūtēju kvintets „Carion” gribēja spēlēt kopā ar orķestri, taču skaņdarbu šādam sastāvam bija ļoti maz. Nolēma pasūtīt jaunus.

„Tā kā mēs paši esam no Baltijas un Skandināvijas valstīm – Latvijas, Zviedrijas un Dānijas, tad arī loģiska bija izvēle pasūtināt pa vienam darbam no šīm trim valstīm,” stāsta ansambļa dalībnieks, klarnetists Egīls Šēfers. Apvienībā spēlē arī flautiste Dora Šereša, obojists Egils Upatnieks, mežradznieks Dāvids M.A.P. Palmkvists un fagotists Nilss Anderss Vedstens-Larsens.

„Carion” uzrunāja zviedrieti Britu Bīstremu, dāni Andersu Nordentoftu un latvieti Andri Dzenīti.

„Domājot par latviešu komponistiem, mēs skatījāmies, kurš varētu labi rakstīt pūšaminstrumentiem, jo ne visi, kas raksta brīnišķīgu kormūziku, spēj rakstīt arī pūšaminstrumentiem. Tur tomēr ir jābūt komponistam, kurš saprot specifiku un prot parādīt šo instrumentu labākās īpašības, kuram ir ļoti laba instrumentācijas spēja un kurš ir aktuāls un interesants arī mums pašiem. Īstenībā bija viena izvēle,” rezumē Šēfers.

„Orķestris man vienmēr ir bijusi ļoti mīļa matērija, bet patiesībā uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – uzrakstīt skaņdarbu pieciem instrumentiem ar orķestri,” atzīst Andris Dzenītis. Savu jaundarba daļu „Delta Returning” viņš veltījis Baltijas ceļa 30.gadadienai un orķestra saspēlē ar pieciem „Carion” solistiem ieaudis simboliskas sasauces ar šo laiku.

„Šie solisti ir kā procesa ierosinātāji tam, kas notiek orķestrī. Kāds no solistiem dod grūdienu, un tas turpinās orķestrī. Tas varbūt nedaudz sasaucas arī ar skaņdarba ideju par Baltijas ceļu un Atmodas laiku, kad bija šie impulsa devēji, „startētāji”, no kuriem kaut kas turpinājās. Tās bija personības, procesi, notikumi, kas ierosina tālāku darbību,” stāsta komponists.

Baltijas ceļa laikā pašam komponistam bija 11 gadu, un viņš to atceras kā lielu pārsteigumu.

„Man likās – kas notiek? Kaut kas tik interesants, liels, grandiozs, cilvēki brauc no visām malām un stājas ceļa vidū, sadodas rokās… (..) Emocijas jau nāk tikai ar laiku un, godīgi sakot, nāk joprojām, mēģinot saprast, kas vispār notika, kā tas notika un kāda bija tā mūsu trauslā un nedrošā virzība uz to, kur esam šobrīd. Domāju, ka

tā bija tāda tautas atmošanās, saņemšanās un tautas gribas parādīšanās, kas, jāteic, vēlāk ir izpaudusies stipri mazāk,” secina Dzenītis.

Savu skaņdarba daļu Baltijas ceļam veltījis arī dāņu komponists Anderss Nordentofts.

Lai gan viņa skaņdarbu orķestris mēģinās krietni vēlāk, komponists uz mēģinājumu atnācis jau no paša rīta – griboties dzirdēt arī kolēģu veikumu.

„Manu skaņdarbu sauc „Weavings” jeb „Pinums”. Tāpat kā cilvēki Baltijas ceļā bija sadevušies rokās un veidoja ciešu pinumu, šajā skaņdarbā mūziķi pārņem skaņas pavedienu viens no otra un kopīgi veido mūzikas audumu. Skaņdarbu noslēdz pikolo flautas solo – tik daudz kas ir noticis, un beigu beigās mazā flauta viena pati izskan lielajā koncertzālē,” viņš raksturo savu skaņdarbu.

Ideja aicināt komponistus savos skaņdarbos iedvesmoties no Baltijas ceļa pūšaminstrumentu kvintetam „Carion” radās, raugoties uz iespējamo pirmatskaņojuma laiku. Visizteiktāk šis motīvs jūtams Andra Dzenīša simfoniskajā poēmā, kas likta jaundarbu virknes noslēgumā.

„Taču mūsu mērķis ar šiem skaņdarbiem nav atzīmēt vēsturisku notikumu, bet drīzāk skatīties, kā šī Baltijas ceļa ideja ir dzīvotspējīga nākotnē.

Idejas sāls ir humānisma triumfs pār tirāniju, pār apspiestību. Tā ir jaunās brīvības meklēšana, un to mēs darām arī savā formātā kā kvintets,” uzsver klarnetists Egīls Šēfers.

„Carion” kvintetam veltītie jaundarbi izskanēs sestdien, 24.augustā, koncertzālē „Gors” Rēzeknē. LNSO izpildījumā koncertā būs dzirdama arī Ludviga van Bēthovena Trešā jeb “Heroiskā” simfonija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti