Nākamgad brīvpusdienas mazāko klašu skolēniem valsts un pašvaldības nodrošinās solidāri

No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1. - 4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Gatavojot IZM budžetu 2020. gadam, atkārtoti tika konstatēts, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai IZM darbībai, kuras pienākums primāri ir gādāt par izglītības saturu, metodoloģiju un kvalitāti. Kvalitātes jēdziens sevī ietver arī mācību procesa organizēšanai nepieciešamo infrastruktūru, objektu un pakalpojuma pieejamību, sakārtotu un drošu emocionālo un fizisko vidi, bet tieši tāpēc pašvaldības kā skolu dibinātājas ir līdzatbildīgas izglītības funkcijas veikšanā.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta 2019. gada 13. septembra sēdes lēmums nosaka ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020. gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.- 4. klases izglītojamajiem no 2020. gada 1. janvāra un grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020. gada 1. janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

IZM uzsver, ka nevienā brīdī nav apšaubīta pusdienu nepieciešamība skolā, jo ir skaidrs, ka tas ir viens no skolēna veselības, attīstības, labsajūtas pamatnosacījumiem. Jautājums bija nevis par to - vai pusdienām skolā jābūt, bet gan – kas tās apmaksās, pauž IZM.

Ministrija atzīst, ka tai nav pilnīgu datu par pašvaldību piedalīšanos brīvpusdienu nodrošināšanā, bet 2018. gadā iegūtā informācija liecina - pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 miljonus eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un risinot arī novada sociālās problēmas.

Pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu, netērējot lielāko daļu finansējuma infrastruktūras uzturēšanas un sakārtošanas izdevumiem, pārstrukturējot finansēšanas modeli (skolas pamatvajadzību grozs), var mainīties arī situācija valsts un pašvaldības funkcijās un atbildībā, nodrošinot izglītības procesu izglītojamajam.

Ar šādu lēmumu nav mierā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš cer, ka situāciju vēl spēs labot Saeima.

Gints Kaminskis: Par skolēnu brīvpusdienāmZane Mače

    Viņš skaidroja, ka šādā veidā ir samazināta dotācija pašvaldībām, salīdzinot ar lēsto pagājušajā nedēļā, par aptuveni 12,7 miljoniem eiro. Turklāt pēc viņa teiktā, 9,8 miljoni, par kuriem samazināta dotācija pašvaldībai un kas nodoti IZM, tagad no IZM budžeta tiks novirzīti bērnu brīvpusdienām.

    “Faktiski summa nemainās no saskaitāmo kārtības. Pašvaldībām nav nekas nav mainījies šajā ziņā,” uzsvēra Kaminskis.

    Viņš arī piebilda, ka šie jautājumi nav izrunāti ar pašvaldībām, “kā to noteicis gan likums, gan pašvaldību harta”, un valdība nepilda savus iepriekšējos lēmumus.  

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti