Labrīt

Trīs stāsti par Baltijas ceļa atbalsta akcijām ārzemēs

Labrīt

Helikopters pēdējā brīdī. Kā tapa Aivara Liepiņa ikoniskās "Baltijas ceļa" fotogrāfijas

Baltijas ceļa gadadienā - igauņu un lietuviešu kino uz lielā ekrāna

Baltijas ceļa gadadienā – igauņu un lietuviešu kino uz lielā ekrāna

Dokumentālā filma „Laika tilti” apliecināja, ka trīs Baltijas valstis spēj sadoties rokās arī šodien, saka Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Šī Latvijas simtgades filma bija viena no pirmajām, kuru kopā veidoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kino meistari. Tomēr pašmāju filmu aprite starp Baltijas valstīm aizvien ir kūtra. Jau trešo gadu to cenšas mainīt Nacionālā kino centra rīkotās Baltijas filmu dienas. Godinot Baltijas ceļa 30.gadadienu, līdzīgu iniciatīvu šogad īstenojusi arī Latvijas Televīzija.

Tieši Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa „Laika tilti” par Baltijas poētisko dokumentālo kino 22.augustā simboliski ievadīs trešās Baltijas filmu dienas. Tā ir Latvijas Nacionālā kino centra iniciatīva, kas guvusi atbalstu arī Lietuvā un Igaunijā.

„Ar „Laika tiltiem”, kas arī pavisam nesen ir guvusi lielu starptautisku atzinību – balvu Šanhajas kinofestivālā – mēs gribam atgādināt, ka Baltijas ceļš ir iespējams arī kino jomā, proti, kopīgi sadarbojoties.

Tāds ir arī visu šo Baltijas kino dienu koncepts – rādīt kaimiņiem tās filmas, kas ļoti reti pie viņiem nonāk," stāsta kino centra direktore Dita Rietuma.

Izrādīšanai Latvijā izraudzīta lietuviešu režisores Marijas Kavtaradzes debijas filma „Vasaras izdzīvotāji”.

Tas ir stāsts par jaunu psiholoģi Indri, kas braucienā no vienas slimnīcas uz otru pavada divus vienaudžus, psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientus Pauli un Justi. Savukārt 23.augustā varēs redzēt divas igauņu filmas.

„Man ļoti simpātiska ir filma „Visu vai neko”, jaunas igauņu režisores spēlfilma, kas bija viena no Igaunijas simtgades filmām. Tā ir mūsdienu drāma nevis par vientuļo māti, kas šķistu populārāks koncepts, bet gan par vientuļo tēvu, kurš nolemj audzināt savu bērnu no draudzenes, kurai šis bērns nav vajadzīgs. Tā ir vienkārša, emocionāla, ļoti labi nospēlēta mūsdienu drāma par problēmām, kurās varam atpazīt konkrētas reālijas,” norāda Rietuma.

Bet pirms šī seansa – krāšņa igauņu dokumentālā filma „Ahto. Sapņu mednieks” par leģendāru igauņu kapteini Ahto Valteru.

Līdz šim nebijušu Baltijas dokumentālo filmu maratonu sešas otrdienas pēc kārtas piedāvā arī Latvijas Televīzija. 20.augusta vakarā būs skatāma priekšpēdējā – pērnā gada igauņu filma „Rodeo” par bijušo Igaunijas premjeru Martu Lāru, kurš amatā stājās 32 gadu vecumā un vadīja valsti ļoti sarežģītā laikā – no 1992. līdz 1994.gadam.

„Šī filma lieliski parāda visas aizkulises. Tiek rādīti arhīvu materiāli, un Lārs pats aizkadrā komentē, ko viņš tobrīd domāja. Manuprāt, būtu ļoti labi, ja arī Latvijā kaut ko tādu uztaisīt. Šajā brīdī ir viegli nedaudz paskatīties atpakaļ, kā bija tad, kad bija jādabū Sarkanā armija prom no valsts, ekonomika bija pilnīgā haosā un visa sabiedrība tev klauvēja pie durvīm, sakot – pierādi sevi!” stāsta Latvijas Televīzijas filmu iepirkumu vadītāja un programmas autore Liene Kalnaella.

Otrdienā pēc nedēļas televīzijas pirmizrādi piedzīvos Laimas Žurginas „Kaza kāpa debesīs”, bet jau sestdien pirms Madaras Dišleres filmas „Paradīze 89” varēs noskatīties kādu igauņu īsfilmu ar ļoti līdzīgu noskaņu.

„Tas ir stāsts par deviņstāvu blokmājas bērnu ikdienu un to, kā 90.gados pēkšņi parādās kokakola, ko uztver gandrīz kā astoto pasaules brīnumu. Stāsta varoņi ir igauņu meitenīte un krievu puisītis, kuri nerunā viens otra valodā, taču šī kokakolas pudele viņus abus sasaista,” par filmu stāsta Kalnaella.

Šīs Latvijas Televīzijas un Nacionālā kino centra iniciatīvas ir reta iespēja uz lielā ekrāna redzēt igauņu un lietuviešu jaunāko kino, jo komerckino apritē pie mums tas faktiski neparādās.

Iepriekšējo gadu pieredze apliecinājusi, ka Baltijas kino dienās zāles ir pārpildītas, tāpēc Dita Rietuma cer, ka ar laiku situācija mainīsies.

„Ļoti priecājos, ka arī televīzija palēnām sāk izrādīt kaimiņu filmas, jo, ja nav šīs skatīšanās pieredzes televīzijā, tad, protams, ļoti kūtri iet arī uz kaimiņu filmām kinoteātros. Jāpiemin, ka pēdējos trīs gados ir palielinājies Baltijas valstu kopražojumu skaits, piemēram, Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas filmas. Šajā virzienā ir jūtama ļoti liela aktivitāte, un mēs gribam ne vien veidot šādas filmas, bet lai tās arī skatās gan pie pašiem, gan pie kaimiņiem,” uzsver Rietuma.

Jāpiebilst, ka Baltijas filmu dienas šajās dienās notiks arī Tallinā un Viļņā, kur no Latvijas filmām izrādīs gan „Laika tiltus”, gan Ināras Kolmanes „Billi”, Ivara Selecka „Turpinājumu”, Annas Vidulejas „Homo Novus” un Lailas Pakalniņas 2012.gada spēlfilmu „Picas”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti