Rīta intervija

Juris Pūce: Jauns pašvaldību finansēšanas modelis varētu stāties spēkā 2021.-2022. gadā

Rīta intervija

Toms Rostoks: Latvijā 25 gadu laikā ir uzbūvēti profesionāli bruņotie spēki

Andris Vilks: LNB var atļauties vairāk enerģijas veltīt bibliotēkas funkcijai Gaismas pilī

Andris Vilks: LNB nekad nav varējusi veltīt tik daudz enerģijas bibliotēkas funkcijai kā Gaismas pilī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Savu simtgadi šogad svin virkne institūciju, kas dzima drīz pēc Latvijas valsts dibināšanas. Tieši 29. augustā simt gadu aprit Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). Pagājuši arī tieši pieci gadi, kopš bibliotēka gaida apmeklētājus savās jaunajās mājās – Gunāra Birkerta projektētajā Gaismas pilī. Tikmēr jubileju svin arī LNB direktors Andris Vilks, kurš vada bibliotēku apaļus 30 gadus.

„Vispār tas bija ļoti smieklīgi, jo tas bija mans pirmais publiskais iznāciens kolēģu priekšā,” Latvijas Nacionālās bibliotēkas 70 gadu jubileju atceras Andris Vilks. Tobrīd 32 gadus vecais bibliotekārs ar 11 gadu darba stāžu tikko bija iecelts direktora amatā.

„Knapi aiz ausīm tiku šajā amatā ievilkts, lielām grūtībām pieņēmu, ka vispār varētu uzņemties bibliotēkas vadību. (..) Vēl nekad nebiju pieredzējis lielas auditorijas, lielus publiskus pasākumus, lielus priekšniekus. Toreiz, protams, bija lielais galds ar zaļo galdautu un dažādiem apbalvojumiem, kas man bija jāpasniedz. Ko es teicu, vairs neatceros. Atminos tikai to satraukumu,” ar smaidu atceras Vilks.

Tobrīd neesot pat varējis iedomāties, ka tieši viņa vadībā LNB šķērsos arī simtgades slieksni. Bijis skaidrs tikai pirmais mērķis – atbrīvot grāmatas no specfondu žņaugiem un darīt tās pieejamas lasītājiem.

„Atceros, ka pirmajā darba sapulcē teicu kolēģiem: nevaru jums apsolīt, ka manā vadībā mēs uzcelsim jaunu Nacionālās bibliotēkas ēku, bet es centīšos kaut ko bibliotēkas labā darīt,” stāsta direktors.

Tieši tajā pašā 1989.gadā Gunārs Birkerts uzzīmēja pirmo Gaismas pils skici, taču pagāja vēl 25 gadi, līdz bibliotēka vēra durvis jaunajā ēkā. Līdz ar lielāku platību un labākiem darba apstākļiem nākuši klāt jauni pienākumi. Vai rūpes par lielo ēku neaizēno pašu bibliotēkas pamatfunkciju?

„Nē! Ja salīdzina ar iepriekšējiem laikiem, tā visa ņemšanās, kas bija ar vecajām ēkām, avārijām… Mēs visu laiku kaut ko remontējām, jo pat vēl pēc pamatakmens ielikšanas krīzes laikā nebija garantijas, ka bibliotēku tiešām uzcels. Šobrīd par spīti tam, ka ēkai ir ļoti liels apjoms un daudz jaunu tehnoloģiju un sistēmu, es nevaru to salīdzināt. Šis apjoms salīdzinājumā ar to, ko darām kā bibliotēka, ir nesalīdzināmi mazāks. Mums ir daudz mazāk problēmu. Nekad neesam tik daudz varējuši darīt kā bibliotēka, kā tas ir pašlaik,” uzsver Vilks.

Direktors uzsver – arī Gaismas pilī notiekošās izstādes, koncerti, konferences un citi LNB rīkotie pasākumi ir daļa no bibliotēkas funkcijas.

„Tas ir saistīts ar saturu un bibliotēkas kontekstiem. Primārais ir šī satura piedāvāšana dažādā veidā. Piemēram, uzvedums „Daugava” – vai tā nav bibliotēka? Tā ir vistīrākā bibliotēka! Lai gan tur cilvēki brauca tumsā ar laivu pāri Daugavai un kas tik vēl nenotika. Bet tas bija bibliotēkas inspirēts uzvedums. Jā, mēs varējām arī neko nedarīt, un tā Raiņa „Daugava” vienkārši stāvētu plauktā,” piemēru min LNB direktors.

Kādi ir LNB tuvākie nākotnes mērķi, pārkāpjot simtgades slieksni?

„Gribam vēl precīzāk un skaidrāk īstenot savu lomu izglītojošajos procesos. Proti, gribam ieviest dažādas vēl konkrētākas un saprotamākas izglītojošās programmas gan iedzīvotājiem, gan kultūras profesionāļiem. Tāpat mērķtiecīgi virzāmies pētniecības virzienā. Un domāju, ka attīstīsim arī arvien vairāk dažādu metožu, kas saistītas ar informācijas meklēšanu un apstrādi digitālajā vidē,” uzskaita Vilks.

Citādi nosvērtais LNB direktors aizsvilstas tikai pie jautājuma, kas saistīts ar iepriekšējos gados publiski plaši apspriesto Gaismas pils ēkas mazgāšanu.

„Vienreiz un par visām reizēm gribu ļoti cieti pateikt: tā visa ir no mediju puses uzspiesta muļķība, šī metāla virsmas mazgāšana! Mēs pielaidām milzīgu kļūdu, ka vispār to darījām. Mums nevajadzēja mazgāt ne vienu, ne otru reizi. Kurš ir redzējis, ka mazgā Doma vai Pētera baznīcas metāla virsmas? Tā vienkārši bija pakļaušanās kaut kādai mediju histērijai. Vienīgais, kas bija jāmazgā, ir logi, un tas arī tiek darīts. Bet uz metāla virsmas mēs ļausim mierīgi nosēsties dabiskajai patinai, kā tas ir arī visām vecām ēkām. Ļausim, lai patina veido to raksturu, ko katrai ēkai šis metāls dod,” uzsver Vilks.

Jau vēstīts, ka LNB savu simtgadi svinēs 31.augustā, visas dienas garumā piedāvājot vairāk nekā 100 pasākumus.

Ar plašo un dažādo pasākumu programmu vēlams iepazīsties, vai nu pārlapojot LNB simtgades īpašo avīzi, vai LNB mājaslapā. Darbosies arī informācijas centrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti