Žigulītī pie Gaiļezera slimnīcas. Kā tapa dziesmas «Atmostas Baltija» vārdi un kāpēc Ozols radījis savu versiju

Žigulītī pie Gaiļezera slimnīcas. Tieši tik prozaiskā vietā tapa vārdi vienai no vēlākajām Atmodas laika himnām – „Baltijai”, ko labāk pazīstam pēc leģendārā piedziedājuma „Atmostas Baltija”. Šis Borisa Rezņika un Valda Pavlovska kopdarbs netika komponēts speciāli Baltijas ceļam, taču vēlāk nesaraujami ar to saauga. Baltijas ceļa 30.gadadienā pavisam jaunu versiju par šo dziesmu radījis reperis Ozols. Šovakar tā skanēs pie Brīvības pieminekļa.

Kā tapa dziesmas «Atmostas Baltija» vārdi un kāpēc Ozols radījis savu versiju?Māra Rozenberga

    1989.gada „Mikrofona aptauja” bija īsts Atmodas himnu koncentrāts – Imanta Kalniņa „Veltījums LTF”, Zigmara Liepiņa „Brīvību Baltijai”, Jāņa Lūsēna „Taisnība” un vēl citas. Borisa Rezņika „Baltijai” ieguva trešo vietu.

    Dziesma bija tapusi jau gadu iepriekš. Tikko bija noticis Radošo savienību plēnums, rudenī tika dibināta Tautas fronte. Vārdu autors Valdis Pavlovskis tobrīd bija Leļļu teātra režisors, un vārdus Rezņika dziesmām bija rakstījis arī agrāk.

    „Mums ar Borisu ir ļoti draudzīgas attiecības, viņš man vienu dienu piezvana un saka: klausies, vajadzētu uzrakstīt kaut ko par Baltijas vienotību. Visās trīs valstīs jau procesi notika līdzīgi, un galvenais mērķis bija pateikt – mēs esam brāļi, šīs valstis ir mūsu māsas. Boriss saka: tur vajadzētu vārdus „Baltija”, „Latvija”, „Lietuva”, „Igaunija”... „Mostas jau Baltija” vai kaut kā tā... Loģiski, ka piedziedājums radās diezgan ātri,” atceras pazīstamais pasākumu režisors.

    Valdis Pavlovskis

    Taču pārējie vārdi iestrēga. Līdz plānotajam dziesmas ierakstam bija palikusi nedēļa.

    „Nu, kā tajos īsajos vārdiņos visu pateikt? Kā?! Atceros to dienu, kad man bija jāved kāds radinieks uz Gaiļezera slimnīcu un vajadzēja viņu gaidīt. Sēdēju pie slimnīcas savā vecajā žigulītī, un kaut kā tie vārdi galvā sāka rīmēties.

    Paķēru no cimdu nodalījuma kaut kādu papīru un rakstāmo, kas slikti rakstīja, un sāku pierakstīt,” viņš šodien smejoties atceras.

    Lai dziesma būtu saprotama visās Baltijas valstīs, atrada atdzejotājus lietuviski un igauniski. Latviešu valodā dziedāja „Eolikas” solists Viktors Zemgals.

    Lietuvietis Žilvins Bubēlis (Žilvinas Bubelis) dienēja tepat, Rīgā, bet igauni Tarmo Pihlapu (Tarmo Pihlap) kāds ieteica.

    „Atnāca lietuvietis padomju armijas formā, iedziedāja to dziesmu, devās atpakaļ uz armijas daļu un teica: galvenais neuzrauties uz kādas patruļas, tie jau vienmēr par kaut ko piesienas! Bet igaunis mēģinājuma laikā tā ātri, pavirši pamēģināja, visi tā nobrīnījās, kad viņš teica: nu labi, rakstām. Bet, kad viņš iedziedājās ierakstā, visiem palika mutes vaļā!” stāsta Pavlovskis.

    Taču Latvijas Radio sākotnēji neesot gribējis dziesmu atskaņot. „Es ieteicu Borisam, ka varbūt ir vērts parunāt ar Tautas frontes līderi Daini Īvānu. Pēc dažām dienām dziesma skanēja ēterā,” atminas Pavlovskis. Un drīz to jau zināja teju ikviens.

    „Skatos tos kadrus, atceros, kā pats Juglā stāvēju, dziesma skanēja pa radio, cilvēki bija sadevušies rokās, un man pašam arī ir aizkustinājums. Liekas – nu, kaut ko drusku tu tomēr Latvijai esi izdarījis.”

    Ozola teksts jaunajā dziesmas "Atmostas Baltija" versijā

    Repera Ozola tekstu lasiet šeit!

    Trīsdesmit gadus vēlāk savu, pavisam atšķirīgu versiju par šo dziesmu radījis hiphopa mākslinieks Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

    „Tas notika jau pirms kādiem pieciem gadiem, kad dažiem cilvēkiem, kam arī šī doma iekšā griezās, izteica domu, ka

    varbūt var šo kompozīciju pagriezt jaunā šķautnē, caur savādāku kontekstu, prizmu. Reanimēt gan tur neko nevajag, jo šī dziesma pati dzīvo stabili un neatkarīgi. Tā ir liela dziesma,” saka reperis.

    Ozols

    Valda Pavlovska oriģinālos vārdus Ozols papildinājis ar apjomīgu savu tekstu, kurā raudzījis sakopot emocijas no Atmodas laika, kad pats vēl gāja pirmajās klasēs.

    „Tā ir tā prizma, caur kuru es to esmu izlaidis cauri gan šo kompozīciju, gan savas atmiņas. Tas arī šajā tekstā ir ielikts,” viņš piebilst.

    „Prieks, ka Ģirts pakonsultējās gan ar Borisu, gan mani, vai drīkst. Kad viņš man parādīja pirmo uzmetumu, es domāju – bet kāpēc 4.maijs? Šo dziesmu taču velk kopā ar Baltijas ceļu, kāpēc viņš ir ielicis to 4.maiju? Bet nē, viņam ir taisnība. Baltijas ceļš jau bija tikai maza daļa no Latvijas neatkarības atjaunošanas. 4.maijs jau arī bija tas galvenais punkts,” uzsver Valdis Pavlovskis.

    Savu dziesmas versiju Ozols ieskaņojis bez lietuviešu un igauņu kolēģiem, bet talkā ņēmis kori „Pa saulei”. Šovakar dziesma izskanēs Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītā koncertā pie Brīvības pieminekļa.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Mūzika
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti