Kultūra

Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudē izrādi "Vēlā mīla"

Kultūra

Filmai "Pie bagātās kundzes" veltīta izstāde aplūkojama Andreja Upīša muzejā

Diriģente: Uģa Prauliņa obligātais skaņdarbs konkursā būs klupšanas akmens visiem koriem

Diriģente: Uģa Prauliņa skaņdarbs Baltijas jūras konkursam būs klupšanas akmens visiem koriem

Nevis kvantitāte, bet kvalitāte – ar šādu pieeju septembra beigās Jūrmalā startēs jau ceturtais starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss. Šogad konkursam atlasīti deviņi kori no septiņām valstīm, aiz svītras atstājot virkni zemāka līmeņa pretendentu. Konkursa rīkotāji turpina ceļu uz sākotnēji nosprausto mērķi – padarīt Jūrmalas konkursu par vienu no pasaules koru konkursu smagsvara – Eiropas „Grand Prix” – posmiem.

Šogad dalībai konkursā izraudzīti deviņi kori no septiņām valstīm. Konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jānis Ozols teic, ka uzņemt pēc iespējas vairāk dalībnieku nav konkursa pašmērķis:

„Mūsu interese ir nevis kvantitātē, bet kvalitātē. Tāpēc mēs ļoti cītīgi atlasām korus, kas atbilst tam līmenim, lai piedalītos šajā konkursā. Ir, kas palika aiz strīpas, un tā ir katru gadu.”

Konkursā šogad piedalīsies seši jauktie kori – trīs no Latvijas, pa vienam no Baltkrievijas, Īrijas un Krievijas, vīru koris no Somijas, bet pirmoreiz konkursā piedalīsies sieviešu koris no Turcijas.

„Es ļoti gaidu baltkrievu kori, savulaik esam kopā piedalījušies vienā konkursā. Tas ir ļoti atraktīvs koris, bet ne kā mēs iedomājamies indonēziešu vai ķīniešu koru atraktivitāti. Tas ir pilnīgi cits stils, jauna vēsma kormūzikā,” atklāj Ozols,

“Ļoti priecājos par mūsu trīs latviešu koriem, un priecājos, ka šogad atkal ir pārstāvēti visi trīs koru veidi – gan jauktie, gan sieviešu un vīru. Es tā gribu dzirdēt obligāto skaņdarbu visās trīs versijās!”

Viena no obligātajām prasībām Baltijas jūras koru konkursa programmā ir tautasdziesma unisonā. Tieši spēja dziedāt vienbalsīgi daudz pasaka par kora māksliniecisko līmeni.

Obligātais skaņdarbs ir vēl viena konkursa intriga. Katru gadu to versijās trīs veidu koriem raksta kāds cits latviešu komponists, kurš nākamajā gadā ir arī konkursa žūrijā. Pirmā konkursa dalībniekiem obligāto skaņdarbu rakstīja Rihards Dubra, otrajā gadā – Ēriks Ešenvalds, pērn – Andris Dzenītis.

Bet šogad konkursa obligātā skaņdarba autors ir Uģis Prauliņš, kurš komponējis mūziku 18. gadsimta britu dzejnieka Viljama Bleika dzejolim „The Laughing Song” jeb „Smejamā dziesma”. Pirmoreiz to varēs dzirdēt tikai pašā konkursā, un koriem tas varētu būt pamatīgs klupšanas akmens, atzīst diriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča, kura konkursā piedalīsies ar savu Jasmīnas kori.

„Bleika dzejolī smejas strautiņš, smejas zaļie meži, tāda dabas ainava, kur visi par kaut ko mazliet smejas. Un pretī tam stāv Prauliņa duoles, trioles, sešpadsmitdaļas pret astotdaļām, tas viss mainās pa taktīm.

To visu viņš ir smuki sastūmis iekšā, jo viņam noteikti bija uzdevums – uztaisi konkursa gabalu! Visi tehniskie elementi ir sarežģīti, bet izpildījumam jābūt vieglam un smejošam. Bet amatieru korī – ja tu sāc smieties, tad neko daudz nevar trāpīt, bet ja baigi trāpa, tad neko daudz nevar pasmieties,” stāsta pieredzējusī diriģente. Ar saviem koriem viņa piedalījusies konkursos daudzās pasaules valstīs, bet atzīst – mājās sacensties ir visgrūtāk.

Obligāto programmu visi deviņi kori Dzintaru koncertzālē dziedās sestdienas, 21. septembra rītā. Vakarā sekos brīvā programma, bet svētdien – finālistu „Grand Prix” sacensība.

„Grand Prix” ir arī atslēgvārds, ko jau pirmajā konkursa gadā nosprauda konkursa mākslinieciskais vadītājs, koru „Maska” un „Pa saulei” diriģents Jānis Ozols.

Lai piepildītu sapni ierindot Jūrmalu līdzās sešiem prestižajiem Eiropas koru konkursu „Grand Prix” posmiem Francijā, Spānijā, Itālijā, Ungārijā, Bulgārijā un Slovēnijā, vēl jāatrod finansējums koru izmitināšanai. Pašlaik kori par to maksā paši. Ozola ambiciozo pieeju Baltijas jūras koru konkursam atzinīgi vērtē muzikoloģe Inese Lūsiņa, pretstatot to citiem agri vai vēlu izčākstējušiem mēģinājumiem Latvijā iedibināt starptautisku koru konkursu.

„Viņi neuzstādīja tik tālu mērķi – nonākt šajā „Grand Prix” apritē –, tāpēc uz to neviens arī negāja. Tas ir ļoti labi, ka kāds stratēģiski uz šo mērķi iet. Jo Latvijas kori šajos „Grand Prix” posmos ir mirdzējuši daudz,” norāda Lūsiņa, īpaši pieminot kori „Kamēr…”, kas nesen triumfēja visu „Grand Prix” posmu uzvarētāju sacensībā, kļūstot par pirmo kolektīvu, kam tas izdevies jau trīs reizes. Lūsiņa uzskata – tieši uz šādas raudzes konkursiem ir vērts tiekties.

„Mums jau tagad klātienē ir pieredze, ka ir arī tādi konkursi, ko sauc par „koru olimpiādēm”, kur sabrauc ļoti daudz dalībnieku – visi, kas grib, visi paši par sevi maksā, katrs dabū kādu diplomiņu un ir priecīgs… Un tikai viena neliela daļa no tā ir šis augstākā līmeņa konkurss. Bet šāda masveidība nav nepieciešama, ja runājam par augstas kvalitātes koru konkursu.”

Ceturtais starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss sāksies 20. septembrī ar atklāšanas koncertu Dubultu baznīcā. Ieeja konkursa pasākumos ir bez maksas, būs iespēja vērot arī konkursa tiešraidi internetā.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti