Labrīt

Raimonds Pauls kopā ar Dināru Rudāni izveidojis programmu "Viņa un Viņš

Labrīt

Filmu "Jelgava '94" režisors Jānis Ābele dēvē par pieaugšanas stāstu

Ministre: pašvaldībām jāpārvērtē savi izdevumi vecāko klašu brīvpusdienām

Ministre: Pašvaldībām jāpārvērtē savi izdevumi vecāko klašu brīvpusdienām

Pirmo līdz ceturto klašu skolēnu brīvpusdienas nākamgad tomēr negulsies tikai uz pašvaldību pleciem, kā to sākotnēji rosināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Panākts kompromiss, ka pārejas periodā brīvpusdienu izmaksas pašvaldības dalīs proporcionāli ar valsti. Pašvaldību savienībā gan pārmet, ka valsts savu daļu uzņemšoties no pašvaldībām atņemtās naudas. Tikmēr vecāku pārstāvji norāda – lai no kura maciņa, brīvpusdienas arī turpmāk jānodrošina visiem mazajiem skolēniem neatkarīgi no ģimeņu turības.

Brīvpusdienu apmaksai 1. līdz 4. klašu skolēniem no valsts budžeta pašlaik gadā tērē 19 miljonus eiro. Valsts to uzņēmās līdz ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) gan atgādina, ka jau pirms trim gadiem brīvpusdienu apmaksa tika atzīta par IZM neraksturīgu funkciju. Tā kā daudzas pašvaldības, arī lai noturētu skolēnus pie sevis, radušas iespēju maksāt par brīvpusdienām vēlākās klasēs, ministre uzskata – pašvaldības varētu pārvērtēt šos izdevumus.

"Paralēli tam, ka no 2014. gada brīvpusdienas [1.-4. klasē] ir valsts iniciatīva, pašvaldības ir piešķīrušas un pakāpeniski palielinājušas tās summas, ko tās piešķir un līdzdotē [brīvpusdienām] – 40% pašvaldību līdz 12. klasei, 70% - līdz 9. klasei, ļoti liela daļa ar mazu izņēmumu – 5. – 6. klasei. Pēc mūsu datiem, lai gan tā nav pilnīga informācija, tie ir vairāk nekā 24 miljoni eiro. Un tas ir jautājums visai sabiedrībai – vai valstij un vai arī pašvaldībai ir jāuzņemas brīvpusdienas visā izglītības posmā?" uzskata Šuplinska.

Ministre uzskata – mazākajiem brīvpusdienas ir vajadzīgas visiem, bet vēlākos izglītības posmos būtu jākoncentrējas tieši uz sociāli neaizsargātākiem bērniem. Šādu dalīšanu gan neatbalsta vecāku organizācijas „mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

"Savulaik ir bijis tā, ka, piemēram, mazturīgiem bērniem ir brīvpusdienas, bet viņiem ir kauns iet ēst, jo viņi šādā veidā tiek atdalīti no citiem bērniem,"

tā Akmentiņa-Smildziņa. Šuplinska gan ir pārliecināta, ka arī tam ir iespējams atrast risinājumu.

"Ir pašvaldības, kuras šo jautājumu ir risinājušas jau sen, piešķirot, piemēram, karti vai kā citādāk, kur no ārpuses nevar pateikt, vai šajā kartē naudiņu ir ieskaitījuši vecāki vai pašvaldība. Piemēram, Jelgava šādu risinājumu ir piedāvājusi. Bet ne tikai," pauž Šuplinska.

Nākamajā gadā plānots pārejas periods, kurā pusi no mazāko klašu brīvpusdienu izdevumiem apmaksātu pašvaldības, pusi – valsts. Ietaupītos gandrīz 10 miljonus eiro novirzītu zinātnei. Uz Latvijas Pašvaldību savienības pārmetumu, ka galu galā visu tāpat maksās pašvaldības, jo valsts savu daļu maksās uz samazinātas pašvaldību speciālās dotācijas rēķina, ministre atbild – izglītības kvalitātes jautājumos valsts lāpījusi caurumus pašvaldību vietā.

"Mēs skaidri redzam, ka 2016. gadā, sākot plānot pedagogu atalgojuma reformu, skolu tīkla reformu, valdība visu laiku ir izlīdzējusies ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt pašvaldībām ir bijusi mērķtiecīga dotācija – vidēji ap 100 miljoniem eiro gadā. Tas nozīmē, ka pašvaldības varēja kāpināt, jā, to pašu brīvpusdienu pozīciju, bet nez kāpēc tik aktīvi ieviesa, piemēram, atbalsta sistēmu skolotāju sagatavošanai. Tas ir jautājums par prioritātēm," pārliecināta Šuplinska.

Lai arī no kura publiskā maciņa turpmāk maksātu par brīvpusdienām pirmo klašu skolēniem, viņi šajā diskusijā nedrīkst ciest, uzsver „mammamuntetiem.lv” vadītāja Akmentiņa-Smildziņa.

"Diemžēl nereti ir tā, ka šīs pusdienas skolā ir vienīgā siltā un daudzpusīgā ēdienreize bērnam.

(..) Tā būtu traka situācija, ja ne tik turīgās pašvaldības pieņemtu lēmumu kādai daļai bērnu turpmāk pusdienas nenodrošināt," saka Akmentiņa-Smildziņa.

Sarunas noslēgumā Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda uz vēl kādu būtisku aspektu, kas šajā brīvpusdienu diskusijā nereti pazūd – proti, pašu pusdienu kvalitāte, kas ne vienmēr ir augstā līmenī. Vecāku organizācijas pārstāve uzsver – ja valsts par to maksā, ir jāseko līdzi arī izpildījumam, lai nesanāk tā, ka nauda iztērēta, bet bērns tāpat nav paēdis un ēdiens tiek izmests.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris SprindžuksDaira Zīle
    Ādažu novada pašvaldības vadītājs, Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pašlaik notiek "tāda deķīša raustīšana", kuram būtu jāmaksā, bet pareizāk būtu jāpaskatās no vecāku puses. Latvijā būtu jādara līdzīgi kā daudzviet Eiropā – daļēji vai pilnībā jāapmaksā to bērnu ēdināšana, kuru vecāku ienākumi ir zemāki par noteikto slieksni. "Tā ir atbildīga sociālā politika, paredzami spēles noteikumi ģimenēm, lai veidotu kuplas ģimenes un lai rēķinātos ar sabiedrības atbalstu."

     

    "Maksājot visiem pēc kārtas, nekad nepietiks tiem, kam trūkst vairāk," sacīja Sprindžuks, norādot, ka ģimeņu atbalsta politika ir valsts – konkrēti Labklājības ministrijas funkcija, bet sociālais atbalsts ir pašvaldības funkcija. 

    Jautāts, vai Ādažu novada pašvaldībai būs līdzekļi, lai finansētu brīvpusdienas, Sprindžuks sacīja, ka Pierīgas pašvaldībās ir audzis iedzīvotāju, arī bērnu skaits, un ir jābūvē skolas un bērnudārzi. Tā vietā "mēs to naudu noēdīsim, vārda vistiešākajā nozīmē, tā nauda aizies brīvpusdienām, un tā dārziņa nebūs". "Mēs darām to, kas mums nav jādara, valsts vietā barosim bērnus," piebilda Ādažu novada mērs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti