Strēlnieku laukuma labiekārtošanai atrod 740 tūkstošus Eiropas naudas

Šā gada nogalē beidzot plānots atklāt rekonstruēto Okupācijas muzeju, kas dažādu strīdu un būvniecības aizķeršanos dēļ jau astoto gadu mīt pagaidu telpās. Līdzās muzejam top arī piemiņas memoriāls, taču nolaistais Latviešu strēlnieku laukums tam apkārt pārmaiņas tik drīz neredzēs. Rīgas pašvaldība tai piederošo laukuma daļu nav sakārtojusi, un tagad cerības tiek liktas uz Eiropas struktūrfondu naudu. Tas gan nozīmē, ka vēl vismaz gadu atjaunoto Okupācijas muzeju ieskaus izdrupis un sašķiebies laukuma segums.

ĪSUMĀ:

  • Latviešu strēlnieku laukuma segums izdrupis, un uzrunātie tūristi atzīst – skats nepievilcīgs.
  • Okupācijas muzeja ēka tiek pārbūvēta, un šogad to cer pabeigt.
  • Bet līdzās esošais laukums pagaidām paliek izdrupis.
  • Pašvaldība jau iepriekš plānoja to sakārtot, taču ieceri atmeta krīzes laikā.
  • Tagad VNĪ kopā ar RD un KM izdevies rast finansējumu Strēlnieku laukuma labiekārtošanai.
  • Tam no Eiropas struktūrfondiem iezīmēti apmēram 740 tūkstoši eiro.
  • Naudas apguves termiņš ir 2023. gada nogale, bet VNĪ to cer paveikt ātrāk.

Nepievilcīgs skats

Strēlnieku laukuma labiekārtošanai atrod 740 tūkstošus Eiropas struktūrfondu naudasMāra Rozenberga

    Strēlnieku laukums tika izveidots pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, kad karā sagrautās  Vecrīgas Daugavmalas apbūves vietā uzcēla Sarkano strēlnieku muzeju, ko šodien pazīstam kā Latvijas Okupācijas muzeju. Tā priekšā slejas 13 metru augstais piemineklis latviešu strēlniekiem, kam šodien līdzās iekārtojies vientuļš sīkpreču kiosks un pietura tūristu autobusiem. Izkāpjot no tiem, paveras skats uz izdrupušo laukuma segumu, kas remontu nav redzējis gadu desmitiem.

    Latviešu strēlnieku laukums Rīgā, 2020.gada janvāris

    „Protams, nesmuki. Gribētos, lai būtu mazliet kulturālāks skats,” atzīst tūriste Irina no Baltkrievijas.

    „Mēs te bijām pirms vairākiem gadiem, kad muzeja rekonstrukcija vēl nebija sākusies. Laukums kāds bija, tāds palicis, bet tā piebūve gan tagad aizsedz visu skatu uz vecpilsētu,” piebilst tūrists Sergejs, kurš ar ģimeni Rīgā ieradies no Minskas.

    „Tas laukums ir zem katras kritikas. Nav ne autobusiem, kur apgriezties, ne tūristiem, kur staigāt. Vienīgais – tie puķupodi, kas te tagad salikti, lai kaut cik uzfrišinātu to skatu. Bet pārējais ir katastrofāli,” secina kāds tūristu autobusa šoferis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās.

    Latviešu strēlnieku laukums Rīgā, 2020.gada janvāris

    Piebūvi plāno pabeigt šogad

    Jau kopš 2018. gada vidus Okupācijas muzeja ēka ir būvlaukums. Sākumā darbus cerēja pabeigt pērn, bet atklājās problēmas ar vēsturisko konstrukciju nestspēju un viss ieilga. Tagad muzeja rekonstrukcijas un Gunāra Birkerta projektētā „Nākotnes nama” piebūves gala termiņš ir šā gada rudens.

    „Pašlaik Okupācijas muzeja ēkā notiek jumta izbūves darbi. Konstrukciju pastiprināšana nu jau ir finiša taisnē, notiek pamatu un pagraba hidroizolācijas darbi, kā arī kāpņu un inženiertīklu pārbūve. Kā jau garāmgājēji būs pamanījuši, ēku pašlaik sedz tents, kas ļauj darbus veikt ziemas periodā,” stāsta „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) Kultūras mantojuma saglabāšanas portfeļa vadītāja Dace Plotniece.

    Līdzās muzejam taps padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls „Vēstures taktīla” – gan tā pazemes daļa, gan daudzās vizualizācijās jau redzētā sarkanā siena, ko radījuši mākslinieki Kristaps Ģelzis un Voldemārs Johansons un arhitekte Ilze Miķelsone.

    Bet kas notiks ar Strēlnieku laukumu?

    „Protams, lai teritoriju uzskatītu par pilnībā sakārtotu, mēs apzināmies, ka ir jāatjauno viss Strēlnieku laukums. Sadarbībā ar Rīgas domi un Kultūras ministriju ir rasts finansējums Strēlnieku laukuma labiekārtošanai un zem tā esošo inženiertīklu atjaunošanai,” atklāj VNĪ pārstāve Dace Plotniece.

    Provizoriskais finansējums – apmēram 740 tūkstoši eiro – iezīmēts no Eiropas struktūrfondiem, bet līdz tā apgūšanai vēl garš birokrātijas ceļš. Naudas apguves gala termiņš ir 2023. gada nogale. „Valsts nekustamie īpašumi” gan cer, ka laukumu izdosies sakārtot agrāk.

    Situācija nav vienkārša: daļa laukuma pieder valstij, daļa – Rīgas pilsētai. Pašvaldība jau 2007. gadā sludināja metu konkursu Strēlnieku laukuma attīstībai, bet līdz ar krīzi to atmeta.

    Pašlaik Kultūras ministrijā top Ministru kabineta noteikumi, kas definētu kritērijus, kā valstij kopā ar pilsētu pretendēt uz kultūras mantojumam paredzēto Eiropas finansējumu. „Paredzēts, ka līdz 2021.gada vasarai ir jānoslēdz šis projekta finansēšanas līgums. Tas pagaidām ir maksimāli iezīmētais termiņš,” paskaidro Plotniece.

    Kāda ir pilsētas vīzija?

    Tagad domē dienas garumā tā arī nevar atrast nevienu cilvēku, kurš varētu pastāstīt, kāda tad ir pilsētas vīzija šai Vecpilsētas daļai.

    Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis uz jautājumu, kādēļ šis centrālais laukums tā arī palicis 70. gadu labiekārtojumā, norāda – ilgstoši nav bijis skaidrības par Okupācijas muzeja pārbūvi, kur starp pilsētu un valsti, diplomātiski sakot, „sadarbība nenostiprinājās”.

    „Ir jāatrod veids, kā šim laukumam būt pilsētnieciskākam, vairāk ar vietu rīdziniekiem un viesiem, kur uzkavēties, kur pēc muzeja atjaunošanas un memoriāla izveides atrast vietu un laiku, papētīt šo vēsturi, kas tur tiks eksponēta, uzzināt vairāk par Strēlnieku pieminekļa vēsturi – nu, šāda veida lietas,” saka Rīgas pilsētas arhitekts.

    Latviešu strēlnieku laukums Rīgā, 2020.gada janvāris

    Vai par Strēlnieku laukuma attīstību tiks sludināts metu konkurss, pašlaik konkrētu atbildi iegūt neizdodas.

    „Es domāju, ka mēs katrs saprotam, ka tam laukumam vairs nedrīkst būt tādas autoostas, stāvvietas vai caurstaigājama pagalma elpa,” saka Okupācijas muzeja jaunā direktore Solvita Vība. „Tas ir ļoti grūts uzdevums, jo viena lieta ir iekārtot funkcionālu, pilsētvidei atbilstošu laukumu, bet otra lieta – šim laukumam ir ļoti liela emocionālā slodze.

    Šis laukums ir jāpiepilda emocionāli, lai tiešām mēs to uzņemtu kā savu vietu un tas nebūtu ķeksīša pēc.

    Lai tā būtu vieta, kur cilvēkiem domāt un nākt, lai tiktu noņemta šī ikdienišķā atmosfēra.”

    Atjaunotajā ēkā cer atgriezties šogad

    Atjaunotajā ēkā Okupācijas muzejs cer ievākties un, iespējams, jau pirmos apmeklētājus uzņemt šī gada nogalē. Jauno ekspozīciju „Gaismas ceļš” izstrādās dizaina birojs H2E.

    „Mēs ļoti ceram, ka mums izdosies visiem kopā šo stāstu izstāstīt ne tikai tā akadēmiski pareizi un patiesi, bet arī ļoti emocionāli, lai šis stāsts būtu saprotams ikvienam un liktu saprast, ka tā ir mūsu visu stāsta daļa. Un ka mēs visi esam atbildīgi par to, lai šis „Gaismas ceļš”, kas mums tagad ir, vienmēr tāds arī būtu. Brīvības vērtība – tas laikam ir tas pats galvenais,” uzsver muzeja direktore, kura darbu sāka pērn decembrī.

    Okupācijas muzeja pārbūvi veic uzņēmums „Skonto būve”, un līguma cena ir 5,2 miljoni eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti