Koši dzelteni, tirkīzzili, rozā, zaļi un sarkani krāsu laukumi Alekseja Naumova un Vilena Kinnapu gleznās izstaro gandrīz fizisku saules siltumu. Tās ir ainavas no Dienvidfrancijas, Itālijas, Portugāles, Ēģiptes un citām pasaules malām. Vairumu abi mākslinieki gleznojuši atsevišķi, bet uz krāšņo Burano salu devušies kopā.
“Mēs nedēļu tur gleznojām faktiski no rīta līdz vakaram. Kā izej ārā, tā visas krāsas ir ne tikai galvā, bet arī dabā. Vieta jau bija zināma, tur dzīvo pazīstami mākslinieki. Viņi no rīta brauc zvejot, pēc tam sieva tev uzcep zivtiņu, pacienā ar baltvīnu, un tad jau var iet gleznot!” par darbu mazajā Venēcijas lagūnas salā stāsta Naumovs.
Abi mākslinieki iepazinušies pirms pāris gadiem plenērā Užavā. Viņus vieno kaislība uz košām krāsām – gan gleznās, gan Kinnepu gadījumā – arī arhitektūrā.
Dažas Kinnepu mājas šķiet kā izkāpušas no Naumova gleznām.
“Laikam tāpēc viņš man arī pienāca klāt un teica: mums ir kaut kas kopīgs! (..) Faktiski piecpadsmit minūtēs sarunājām, ka vajag uztaisīt kopīgu izstādi. Jā, ļoti jocīgi. Man tas bija kā no augšas…” atceras Naumovs.
Izstāde Rīgā abiem māksliniekiem ir jau trešais kopdarbs, kas seko izstādēm Tallinā un Losandželosā. Kamēr Vilens Kinnapu vēl nav ieradies Rīgā, Aleksejs Naumovs pastāsta vairāk par savu igauņu kolēģi:
“Man patīk, kā viņš lieto krāsu un nebaidās. Viņš savā ziņā ir tāds naivs un arī no tā nebaidās, viņš apzināti balansē uz kiča robežas. Kā arhitekts viņš ir ļoti slavens, bet, kad sāka gleznot, viņa kolēģi neesot varējuši saprast, kāpēc viņš tā glezno. No sākuma neesot pieņēmuši, bet vēlāk tas jau iegājies kā brends ar tik košām krāsām, ka košāk laikam vairs nevar.”
Vienu no Kinnapu gleznām noteikti atpazīs daudzi, kas kaut reizi bijuši Igaunijas pilsētā Tartu un redzējuši savērpto apaļas formas debesskrāpi pilsētas centrā. Vilens Kinnapu ir tā arhitekts. Izstādē viņš gleznojis Tallinu, Madridi, Santorīni, ar ainavām kontrastē arī nelieli akti.
Lai gan ļoti radniecīgs krāsās, abu mākslinieku stils ļoti atšķiras. Aleksejs Naumovs izved nelielā ekskursijā arī pa saviem ceļojumiem, kuru iespaidi iesūkušies audeklā.
Visas gleznas tapušas dabā – vai tā būtu ziemas diena pie Mārupītes vai tveice pie Gīzas piramīdām.
“Dabā traucē gan saule, gan lietus, putni, bērni, cilvēki, kas grib parunāties… Tas viss traucē, bet tas arī palīdz. Jo no fotogrāfijas jebkurš var uztaisīt, bet tur nebūs dvēseles. Te tu uzreiz atlasi, kas tev nav vajadzīgs. Paliek tikai tas, ko tu uztver. Tā ir kā performance – tu esi uz vietas, tev jāsaplūst ar dabu un pilsētu, tu neesi viens un neesi galvenais.”
Aleksejs Naumovs, vēl būdams galerijai “MuseumLV” iepretim esošās Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, ļoti atbalstījis šīs mākslas telpas izveidi. Tās īpašniece ir Jūlija Jeresjko; izstādes veido arī māksliniece Inga Jurova.
“Viņiem ir daudz kas kopīgs, piemēram, viņi abi visu mūžu ir nodarbojušies ar pedagoģiju. (..)
Ja Aleksejs ir tāds klasisks mākslinieks, tad Vilens Kinnapu ļoti daudz domā par dažādām enerģijām, ezotēriku, zināmā mērā ir aizrāvies ar šamanismu.
Domāju, ka viņu sadarbība ir ļoti interesanta, jo viņi viens otru papildina,” Inga Jurova raksturo Naumova un Kinnapu satikšanos mākslā.
Neparastās sinerģijas rezultāts ir arī lielākais telpiskais šīs izstādes darbs – “Rīgas tornis” –, kas abiem māksliniekiem tik raksturīgi košajās krāsās sagaida apmeklētājus jau uz ielas pie galerijas durvīm. Alekseja Naumova un Vilena Kinnapu izstāde “Vieta. Tēls. Enerģija” galerijā “MuseumLV” būs skatāma no 11. janvāra.
