Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Dailes teātrī ir iestājusies mākslinieciskā krīze?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Dailes teātrī Smiļģa lāsts?»

Kultūršoks: «Vai Vāgnera zāli atdos privātā īpašumā?»

«Kultūršoks»: Vai Vāgnera zāli atdos privātā īpašumā?

Ilgstoši meklējot risinājumu Vāgnera zāles rekonstrukcijai un uzturēšanai, valdība pērn nolēma ēku atjaunot par valsts budžeta līdzekļiem un pielāgot to “Latvijas koncertu” vajadzībām. Tagad Saeimā nonācis likumprojekts, kas paredz to nodot Vāgnera biedrības īpašumā. 

ĪSUMĀ:

Gadiem nav izdevies rast risinājumu Vāgnera zāles rekonstrukcijai

Lai sakārtotu Vāgnera zāli, ēku, kurā savulaik diriģēja Rihards Vāgners, sākotnēji valdība izmēģināja valstij visizdevīgāko variantu – ēku iznomāt ar nosacījumu to atjaunot un garantēt tajā kultūras funkciju. Taču divas izsoles pērn noslēdzās bez rezultāta, jo neviens potenciālais nomnieks nepieteicās.

Tad, izvēloties starp atlikušajām iespējām, valdība pērnruden izšķīrās par otru lētāko variantu – atjaunot Vāgnera zāli par valsts budžeta līdzekļiem un pielāgot to “Latvijas koncertu” vajadzībām. Bija aprēķināts, ka tas izmaksātu 16,5 miljonus eiro, un pēc tam ēkas uzturēšana izmaksātu 1,5 miljonus gadā.

 “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits skaidro, ka VNĪ, Kultūras ministrija (KM) un “Latvijas koncerti” (LK) kopā apzinājuši tās vajadzības un funkcionalitāti, kāda ēkai būtu jānodrošina, lai tur varētu atrasties LK. 

“Veica visus nepieciešamos aprēķinus, cik liels budžets nepieciešams, termiņi, lai šādu projektu mēs varētu īstenot,” stāsta Ivanovskis-Pigits.

“Līdz šim brīdim mēs šo finansējumu diemžēl neesam spējuši rast, jo skaidrs, ka valstij ir daudz un dažādas prioritātes, un visam finansējums nav pietiekams.”

“Tādēļ, ka mainījās valdības. Viena domāja tā, otra – citādāk. Jau toreiz tas neizskatījās reāli. Runāju ar Reira kungu, finanšu ministru [Jānis Reirs, “Jaunā Vienotība”], - ja nedos nekādu naudu, tad sabruks. Viņš teica – tad meklējiet paši naudu.

Lai mēs paši meklētu naudu, ir jāpieder tam aktīvam,” jauno likumprojektu komentē Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, kas ēku ļautu nodot Vāgnera biedrības īpašumā

Šajā situācijā pēc Rīgas Riharda Vāgnera biedrības iniciatīvas Saeimā sagatavots un pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kas paredz ēku nodot īpašumā Vāgnera biedrībai, kuras dibinātāji ir Māris Gailis un Egils Siliņš.

Māris Gailis norāda – tas nenozīmē, ka īpašums nonāktu viņa rokās.

“Tas nav man! Tas valsts īpašums tiek atdots sabiedriskajai organizācijai. Un likumprojektā ir rakstīts, ka šo māju, šo īpašumu nedrīkst ieķīlāt vai pārdot,” skaidro Gailis, piebilstot – gadījumā, ja Vāgnera biedrība tiktu likvidēta, īpašums automātiski nonāktu atpakaļ valsts īpašumā.

Īpašums tik un tā palikšot sabiedrības pārvaldībā, tikai citādā veidā. Likumprojektā, atklāj Gailis, arī iekļauts pants, ka Vāgnera zālei jāpaliek publiski pieejamai un jāpilda tikai kultūras funkcija.

Likumprojekts neatrisina finansējuma trūkumu; tas biedrībai būtu jāpiesaista pašai

Jānis Ivanovskis-Pigits informē – ja biedrībai izdotos rast finansējumu, no tā iegūtu visa sabiedrība: “Ja skatāmies no ēkas stāvokļa, protams, ēka šobrīd netiek izmantota, mēs uzturam, lai nepasliktinātos, bet skaidrs, ka ēkai ir nepieciešami ieguldījumi.”

Jo ilgāk tiekot gaidīts, uzsver Ivanovskis-Pigits, jo lielāki ieguldījumi būs nepieciešami nākotnē. Taču īpašumtiesības vien neko neatrisina, norāda Ivanovskis-Pigits: “Jautājums vienmēr ir finansējums. Vai biedrība radīs fianansējumu, grūti komentēt.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzīst, ka “būtu zināma drošības sajūta”, ja Vāgnera zāle turpinātu būt valsts īpašumā un valsts varētu realizēt tās rekonstrukciju.

“Taču mēs redzam, kā valstij ar šo realizāciju ir veicies pēdējos padsmit gadus. Un man par to tiešām sāp sirds.

Es tiešām saprotu, ka šī brīža situācija valstī un fiskālajā telpā ir tāda, ka mums būtu jāraugās privātā partnera virzienā,” spriež Puntulis.

Vāgnera biedrība jau sākusi pētīt, kā savākt ēkas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus. Māris Gailis aprēķinājis, ka ēkas atjaunošanai nepieciešami no 20 līdz 25 miljoniem eiro, un tas prasīs piecus līdz sešus gadus.

Gailis skaidro, ka finansējums nevar nākt no bankas, jo to aizliedzot likums. Biedrībai nebūtu tiesību īpašumu ne ieķīlāt, ne pārdot. Gailis secina, ka vienīgais risinājums ir ziedojumi.

Vislielākās cerības saistītas ar kādu fondu Vācijā.

“Jā, es vēl nevaru teikt: „Hop!”,  ir patiešām, viens ļoti nopietns fonds, vācu, kas nodarbojas ar šādām lietām,” atklāj Gailis. “Viņiem ir projekts iesniegts. Domāju, viņu lēmums varētu būt kaut kad oktobrī, novembrī. Ja ne, tad nāksies vākt pa dažādiem avotiem.”

Taču Gailis ir pārliecināts, ka, piemēroti sagatavojoties un strādājot ar projektu, līdzekļus varēšot iegūt: “Bagātu vāgneristu pasaulē ir ļoti daudz.”

Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts ir nepilnīgs

Taču “Valsts nekustamie īpašumi” norāda, ka Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts ir nepilnīgs.

Šajā likumprojektā ir pieci panti,” atklāj Ivanovskis-Pigits.

“”Visa būtība ir tā, ka ēka biedrībai tiek nodota ar mērķi īstenot kultūras funkciju. Termiņš tur nav nekā detalizēti noteikts, kādā laikā būtu jāpiesaista.

Mēs paši uz savu galvu gatavojam juridisku atzinumu, ar lūgumu Saeimai, lai iekļauj atsevišķi termiņu, kādā laika posmā, saprātīgā, finansējums būtu jāpiesaista. Un, ja netiek izdarīts, tad šī ēka tiek nodota atpakaļ valstij.”

Vāgnera biedrības vīzija par ēkas kultūras funkciju ir vērienīga

Vāgnera biedrības priekšsēdētāja Māra Gaiļa vīzija ir vērienīga- Eiropas jauno mūzikas talantu centrs, rezidenču vietas, pasaules līmeņa Latvijas izpildītājmākslinieku meistarklases.

“Un, protams, kā visus šos gadus tika runāts, te būs atjaunots pirmais Rīgas teātris.

Izņemsim pārsegumu, atjaunosim apmērtam 400 vietām Musses zāli, ko pazīstam kā Vāgnra zāli , kamermūzikai un dažādiem pasākumiem. Un, protams, Vāgnera muzejs. Tad, protams, šīs telpas var iznomāt korporatīviem pasākumiem, kāpēc šeit nevarētu būt kāda balle? Šeit bija balles, šī bija baļļu zāle,” biedrības mērķus izklāsta Gailis.

Gailis atklāj arī plānu atgriezties pie vecās baroka stila fasādes, jo tās Rīgā praktiski nav saglabājušās.

“Iedomājieties, kas tas būtu par brīnišķīgu, pievilcīgu objektu arī kulturālajam tūrismam Rīgā!

Mēs rēķinām, tam ir jāatnes vismaz padsmit eiro no katras personas. Var sarēķināt - vismaz 100 tūkstoši cilvēku gadā apmeklētu,” stāsta Gailis.

VSIA "Latvijas koncerti" valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis uzskata, ka “nav jau nekādas atšķirības, kurš apsaimnieko šo ēku. Galvenais, lai tā dod to pienesumu, kas tai būtu jādara. Protams, šī ēka ir unikāla, tai ir unikāla vēsture, un, iespējams, tā ir vienīgā saikne, kas saista Latviju ar Rietumeiropu kultūras mantojuma mērogā.”

Likumprojektam jāparedz aizsardzības mehānismi, lai nosargātu kultūras funkciju

Nauris Puntulis norāda, ka kultūras funkcijas saglabāšanas jautājumā valsts mācīsies no iepriekšējās pieredzes ar Operetes teātri.

“Ja mana informācija ir patiesa, arī šajā nomas līgumā sākumā bija paredzēta nomniekiem kultūras funkcija, kura sākumā arī tikusi pildīta, gan formāli, ja drīkst izteikties, drīzāk ķeksīša pēc, tad izgaisusi pavisam. Līdz ar to mums ir ļoti laba skola, lai mēs nepieļautu tās kļūdas, lai neradītu bīstamību, kas mums kā valstij šai jomā var draudēt,” atklāj Puntulis.

Arī Ivanovskis-Pigits uzsver, ka likumprojektam jāietver aizsardzības mehānismi, kas aizsargās valsts intereses, ja biedrība nepilda solīto. Šādā gadījumā valsts īpašumu saņemtu atpakaļ.

Gailis piekrīt: “Likumā būs pants, kas neļauj to darīt. Tātad, ja mēs te sajūkam prātā un pēkšņi gribam iekārtot kazino vai vēl savādāku, tad vienkārši māju atņem. Es domāju, par to nebūtu jāuztraucas.”

Ja Saeima likumu pieņems, Vāgnera zāle kļūs par pirmo sabiedriskai organizācijai īpašumā nodotu kultūras ēku Latvijā.

Iepriekš ar nosacījumu nodrošināt kultūras funkciju telpas tikušas iznomātas uz ilgu laika periodu, un nosacījumu ievērošanu allaž garantēja iniciatīvu priekšgalā stāvošu kultūras cilvēku vārdi.

Tā 2000. gadā Kultūras ministrija iznomāja Operetes teātra ēku, projekta virzītājs bija mūziķis Aivars Hermanis, bet operetes nams pārtapa par naktsklubu "La Rocca"; savukārt Rīgas dome 1998. gadā iznomāja ēku Vērmanes parka stūrī, kur Raimonds Pauls un Jānis Peters plānoja ierīkot muzikālo centru “Vernisāža”, bet laika gaitā, mainoties apsaimniekotājiem un to nosaukumiem, ēkā kultūras funkcija izzudusi.

“Latvijas koncertu” mājvietas risinājums nav atrisināts

Atjaunojot Vāgnera zāli par valsts budžeta līdzekļiem bija paredzēts, ka ēku pielāgos “Latvijas koncertu” vajadzībām. Nododot to biedrības īpašumā, jaunas ''Latvijas koncertu'' mājvietas izredzes kļuvušas neskaidras.

Māris Gailis atzīst, ka viņa plānā par Vāgnera zāles nākotni neietilpst “Latvijas koncerti”. Viņš norāda, ka ēka nav piemērota “Latvijas koncertu” mājvietai, jo nav projektēta kā biroju ēka.

''“Latvijas koncertiem'' vajag daudz biroju telpu. Viņiem ir trīs kolektīvi, katram vismaz padsmit kabinetu, visdažādākie – instrumentu grupām mēģinājumu telpas, pašiem “Latvijas koncertiem” ir vajadzīgi biroji. Te ir amfilāde, tās skaistās telpas nevar sadalīt kabinetos,” stāsta Gailis.

“Lasīju anotāciju, tur tieši bija pieminēts, ka viens no enkura nomniekiem varētu būt “Latvijas koncerti”,” min Ivanovskis-Pigits.

“Latvijas koncertu” valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis atklāj, ka šis konkrētais jautājums vēl nav izrunāts: “Es pieļauju, ka vēl ir iespējamas kādas diskusijas.”

Ķirsis uzsver, ka “Latvijas koncerti” neprasa solījumus no iesaistītajām pusēm un paļaujas, ka valdībai ir zināmas “Latvijas koncertu” vajadzības.

Viņš piebilst, ka “Latvijas koncerti” ir gatavi iesaistīties jebkādu risinājumu attīstībā, ieskaitot risinājumus, kas neiekļauj Vāgnera zāli, jo “Latvijas koncertu” prioritāte ir pienācīgas darbavietas ar atbilstošiem apstākļiem nodrošināšana kolektīviem, lai tie varētu kvalitatīvi veikt savu darbu.

“Es varbūt ne tik ļoti iestātos par administratīvajām telpām, bet varbūt par mājvietu kādam no “Latvijas koncertu” kolektīviem gan," atklāj Puntulis.

Māris Gailis piekrīt, ka Vāgnera zāle varētu kalpot kā, piemēram, rezidenču vieta “Sinfoniettai Rīga”, taču piebilst, ka viena rezidenču vieta jau esot aizrunāta: “Tā ir "Kremerata Baltica". To mēs viņam rezervējam. Bet principā tas ir iespējams, mums arī būtu izdevīgi, ja būtu kāds enkura nomnieks, kur būtu stabila nauda.”

Puntulis pauž cerību, ka izdosies rast kompromisa risinājumu: “Un par to noteikti runāsim ar Ķirša un Gaiļa kungiem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti