Labrīt

Ārvalstu investori Latvijas biznesa vidi kopumā vērtē kā viduvēju

Labrīt

Pieaug braukšanas maksa reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos

Vāgnera zāles atjaunošanu plāno uzticēt Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai

Saeimā turpinās spriest, vai Vāgnera zāli nodot Vāgnera biedrībai

Vai Vāgnera zāle Rīgā tiks pie jauna saimnieka? Par to turpināsies diskusijas Saeimā, kur tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība jau vairākus gadus cīnās par zāles atjaunošanu un tagad apņēmusies to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.

Jau vairākus gadus Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ar dažādām zibakcijām pievērsusi sabiedrības uzmanību Vāgnera zāles pamestībai. 2017. gadā Māra Sirmā vadībā ikviens interesents Doma laukumā varēja dziedāt "Svētceļnieku kori" no Vāgnera operas “Tahneizers”, 2018. gadā Vāgneru stacijas tunelī dziedāja Egils Siliņš.

Taču biedrības piedāvājumu zāli atjaunot par saviem līdzekļiem un valstij to pakāpeniski atpirkt iepriekšējā valdība tomēr noraidīja. Tika lemts vajadzīgos apmēram 20 miljonus eiro Vāgnera zāles atjaunošanai rast šā gada valsts budžetā un Eiropas fondos.

“Tas bija simtprocentīgi populistisks lēmums. Nesaprotu, kāpēc tas bija vajadzīgs, jo nākamajai valdībai, protams, ir pilnīgi citas prioritātes,” saka Vāgnera biedrības vadītājs, uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis. Pie šī projekta viņš strādā jau piecus gadus. Tā esot sirdslieta, pelnīt ar Vāgnera zāli Gailis neplāno.

“Manā dzīvē ir bijuši visādi etapi. Bija uzņēmējdarbības etaps, bet tas ir beidzies un tas mani vairs neinteresē. Tagad mani interesē citādāki projekti. Un šis ir viens interesants projekts – kāpēc ne?” viņš paskaidro.

Kad jaunā valdība naudu Vāgnera zāles atjaunošanai neatvēlēja un aicināja biedrību meklēt naudu pašiem, Saeimā ceļu sāka likumprojekts par nama nodošanu biedrībai, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem ēku Skolas ielā nodeva Ārstu biedrībai.

“Ko tas nozīmē Vāgnera biedrībai? Tādu sīkumu kā mums dod 10 gadus laika, lai to visu pabeigtu. Man tas liekas pietiekami. Un man ir jāatrod kādi 30 miljoni eiro. Tā ir pasaules nauda. Latvijā no privātiem avotiem vai fondiem tādu naudu nevar atrast,” atzīst Vāgnera biedrības vadītājs.

Tāpēc ar partneriem Vācijā tiekot meklēti investori, kas būtu ar mieru ieguldīt šādā projektā.

“Tie ir privāti fondi, privātpersonas un arī sabiedriskie fondi. Mēs pozicionēsim Vāgnera teātri kā tādu kultūras bāku Eiropas austrumos. Pamatideja ir starptautisks Eiropas un pasaules jauno talantu attīstības centrs. Tad, protams, jau zināmās funkcijas – atjaunojam teātri un veidojam Vāgnera muzeju,” uzskaita Gailis.

Par ēkas nodošanu Vāgnera biedrībai šodien pirms otrā lasījuma diskutēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tās vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) šo ideju atbalsta, norādot – valsts naudu gaida ļoti daudz tās pārziņā esošu kultūras būvju.

“Šajā garajā sarakstā Vāgnera nams varbūt nav pats pirmais dienaskārtības jautājums. Ir profesionālās organizācijas, kurām neatliekami vajadzīgs atbalsts, lai tās varētu normāli funkcionēt mūsdienīgās telpās. Tajā pašā laikā Vāgnera mantojums ir ļoti svarīgs, un man liekas, ka tas ir izcils risinājums. Turklāt likumdevējs ir skaidri noformulējis šī nama funkciju: tiek nodrošināta kultūras pieminekļa atjaunošana, tā publiska pieejamība un izmantošana kultūras un izglītības mērķiem, kā arī koncertu, teātra izrāžu, izstāžu (..) norises vieta. Ļoti labi, ja privāti fondi, arī starptautiski, ir gatavi to realizēt,” norāda deputāts, kurš ir arī viens no likumprojekta ierosinātājiem.

Vāgnera nams kā 18. gadsimta kultūras piemineklis būs jāatjauno valsts kultūras mantojuma ekspertu uzraudzībā un vismaz 80% apmērā jāizmanto tieši kultūras mērķiem. Vai tas tiek ievērots, līdzi sekos Kultūras ministrija.

“Šī prasība pēc 80% kultūras funkciju izmantošanai ietver sevī arī ilgtermiņa nomu “Latvijas koncertu” struktūrvienībām – proti, orķestrim “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio korim un Latvijas Radio bigbendam mēģinājumu un mākslinieku darba telpas un mūzikas instrumentu noliktavas, kā arī “Latvijas koncertu” birojs atrastos Vāgnera namā,” norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.

Vāgnera nama pārbūvi pašlaik bez atlīdzības projektē arhitekte Zaiga Gaile. Būvdarbi, iespējams, varētu sākties nākamā gada otrajā pusē un ilgt trīs gadus. Ja desmit gadu laikā Vāgnera biedrībai neizdotos to atjaunot vai tā pārkāptu citus likuma pantus, ēka atgrieztos valsts īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti