Dailes teātri vadīs Juris Žagars. Viesturs Kairišs kļūs par radošo direktoru

23. janvārī Dailes teātrī Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone paziņoja, ka atklātajā konkursā par Dailes teātra valdes locekli izvēlēts aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Viņš atzīts par labāko no 13 kandidātiem konkursā, kas tika izsludināts pēc iepriekšējā direktora Andra Vītola paziņojuma par atkāpšanos no amata. Teātra māksliniecisko vadību Žagars uzticēs režisoram Viesturam Kairišam, kurš kļūs par teātra radošo direktoru. Amata pienākumu pildīšanu Žagars no Vītola pārņems 2. martā.

Juris Žagars ilgus gadus darbojies ne vien kā aktieris, bet arī vadījis Vidzemes koncertzāli, Cēsu Mākslas festivālu un slēpošanas bāzi “Žagarkalns”. Dace Vilsone uzvēra, ka nominācijas komisija novērtēja Jura Žagara pieredzi kultūras procesu vadībā, kapitālsabiedrību pārvaldībā un zināšanas par teātri.

Juris Žagars paziņoja, ka viņš uzaicinājis Viesturu Kairišu kļūt par māksliniecisko vadītāju – tomēr šo amatu turpmāk sauks citādi. Viesturs Kairišs pieņēmis uzaicinājumu kļūt par Dailes teātra radošo direktoru, kuram būs atbildība arī par teātra finansēm.

Runājot par plāniem mākslinieciskā vadītāja amata nosaukumu mainīt pret "radošo direktoru”, Žagars paskaidroja, ka "direktors ir atbildīgs arī par teātra ekonomisko situāciju, par finansēm. Mākslinieciskais vadītājs var būt atbildīgs tikai par mākslu.

Mums ar Viesturu ir vienošanās, ka mēs abi esam horizontāli atbildīgi gan par teātra finanšu situāciju, gan par mākslinieciskajiem jautājumiem”.

Dailes teātra jaunais direktors atzina, ka lielākais izaicinājums būs nodrošināt repertuārā balansu starp mākslu un izklaidi, par ko viņš daudz runājis arī ar teātra nākamo radošo direktoru Viesturu Kairišu.

Žagars izteica cerību Dailes teātra publiku pieradināt ne tikai pie izklaides žanra.

Žagars uzsvēra: "Protams, tas ir cerību līmenī, bet tomēr Viestura programma un idejas par repertuāru varētu nodrošināt to, ka mēs kaut kā vairāk rezonējam ar to, kas pašlaik notiek sabiedrībā, ar to emocionālo sajūtu, kas ir Latvijā. Līdz šim mums bija un joprojām ir labas izrādes, bet tās liekas nedaudz ārpus konteksta. Šķiet, ka tādas izrādes varētu notikt jebkur citur pasaulē. Man liekas, ka šī saikne ar sabiedrības ritmu būtu vajadzīga lielāka.

Mēs arī gribētu nezaudēt šo milzīgo publiku, ko Džilindžers ir "ievilcis" Dailes teātrī, un mēģināt pamazām likt viņiem iemīlēt arī citus žanrus, ne tikai izklaidi. Mēs ceram, ka mums izdosies viņus pieradināt.

Vismaz mana pieredze Cēsu koncertzālē un Cēsu Mākslas festivālā liecina, ka, regulāri rādot labu produktu un ārkārtīgi precīzi monitorējot kvalitāti, ir iespējams cilvēku pieradināt pie citas emocionālas pieredzes, un viņš ir gatavs atgriezties teātrī arī uz nopietniem projektiem.” 

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, Dailes teātra uzticamie skatītāji pieņems Viestura Kairiša māksliniecisko redzējumu, Juris Žagars Latvijas Televīzijai atbildēja: "Jā. Ar vienu nosacījumu – tas nebūs tikai Kairišs, Kairišs un vēlreiz Kairišs, Viesturam tieši tas liekas viens no interesantākajiem uzdevumiem – ne tikai pašam radīt izrādes, bet ļaut labas izrādes veidot arī citiem."

Savukārt Viesturs Kairišs telefoniski Latvijas Televīzijai komentēja: "Ļoti izšķiroša ir tieši repertuāra politika, tieši materiāli, kas tiek pasniegti uz lielās skatuves, un veids, kā tas tiek darīts, un šeit, protams, es lūkotos tajā virzienā, par ko Latvijas sabiedrībai ir interese, par ko ir kontroversija, jautājumi, neatbildētas lietas, un caur šo prizmu mēģinātu strādāt pie repertuāra politikas tai skaitā.

Bet, protams, es vienlaikus ļoti augsti vērtēju cilvēkus, kuri spēj uztaisīt jautru un komisku izrādi, kas ir arī dziļa un cilvēcīga."

Kairišs Dailes teātrī līdz šim nav iestudējis, bet pats brīnās, kā tas tā gadījies, jo vēlme bijusi jau sen.

“Dailes teātrī ir labākā skatuve Latvijā, es vienmēr esmu sapņojis viņu izmantot līdz galam. Es tiešām, skatoties izrādes, jutu to Smiļģa teātra Dailes garu, te ir aktieri zvaigznes, te aktieri ir solisti. Te ir aktieri, uz kuriem nāk skatītājs. Kuros ir tādi lieli horizonti iekšā, man ārkārtīgi interesē atklāt kaut ko jaunu viņos,” sacīja Kairišs.

Juris Žagars atklāja, ka rudenī atstās Cēsu koncertzāles direktora amatu, taču līdz tam saglabās konsultatīvu lomu. Arī jaunas aktiera lomas viņš vairs neuzņemsies - trīs izrādēs, kurās viņam šobrīd ir lomas ("Art", "Lauva ziemā" un "Salemas raganas") viņš turpinās spēlēt, līdz šīs izrādes izņems no repertuāra. Savukārt Cēsu domē Žagars turpinās deputāta darbu līdz sasaukuma beigām.

Žagars atzina, ka lēmums pārtraukt aktiera karjeru viņam bijis grūts un ilgi apsvērts. "Man patīk tas teiciens: kāds rada mākslu, un kāds ļauj mākslai notikt. Man personīgi tā būs pāreja no tā, ka es šajā teātrī radīju mākslu, uz to, ka darīšu visu, lai šeit māksla notiktu labā līmenī,” viņš teica.

Žagars arī neslēpa, ka vēlētos pārmaiņas Dailes teātra tūkstošvietīgajā zālē, kas, viņaprāt, nav kvalitatīvi aizpildāma. "Joprojām palieku pie domas, ka Dailes teātra Lielā zāle – tieši zāle, nevis skatuve – ir par lielu mūsdienu dramatiskajam teātrim. Manuprāt, nevar būt uzdevums katru vakaru piepildīt tūkstošvietīgu zāli. Tas, protams, ir izaicinājums, bet uz šādu izaicinājumu nevar balstīties teātra nākotnes koncepcija ikdienā.

Šī ideja, ka zāle ir par lielu, ir radusies, sekojot publikas paradumiem: publika zāles aizmuguri neizpērk. Vispirms tiek pārdotas dārgākās biļetes, tātad cilvēki novērtē tuvumu skatuvei.

Vienkārši distance no pēdējās rindas līdz skatuvei ir par lielu,” viņš paskaidroja. Iespējams, nākotnē varētu meklēt finansējumu modernai, arhitektoniski interesantai un mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstošai mobilai starpsienai, lai varētu variēt ar zāles izmēru.

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu bija pieteikušies 13 pretendenti, kuri tika vērtēti divās kārtās – pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Otrajā konkursa kārtā iekļuva septiņi pretendenti.

Iesniegtos pieteikumus Dailes teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija. Tās priekšsēdētāja pienākumus pildīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces – KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus – VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede. Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Komisijas locekle Gundega PalmaMāra Rozenberga

    „Mans uzdevums vairāk bija klausīties, vai šis cilvēks vispār saprot un zina, kas ir teātris, ka tas mehānisms ir mazliet citādāks nekā citās kapitālsabiedrībās, tas ir ar kaut kādu virsuzdevumu. Vai šis cilvēks spēs ieiet teātrī ar savu redzējumu, ar savu konkrētu plānu? Un lai tas nebūtu tāds karjeras mācību laukums – cilvēks grib, viņam interesē, bet viņš īsti vēl nezina, kā to izdarīt. Domāju, ka Juris neapšaubāmi, būdams šajā teātrī arī iepriekš, bija vislabāk sagatavojies, visprecīzāk zināja, kā, kurā brīdī un ar kādu komandu paveikt lielus darbus,” komentēja komisijas locekle Gundega Palma.

    Juris Žagars valsts kapitālsabiedrības vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvis, pildot Vidzemes koncertzāles direktora, Cēsu Mākslas festivāla direktora, arī Cēsu domes deputāta amata pienākumus. Juris Žagars ir Dailes teātra aktieris jau 25 gadus; ir slēpošanas bāzes „Žagarkalns” īpašnieks. Iepriekš bijis SIA „Auto Bergs” direktors, z-s „Kalna Žagari” īpašnieks un Jaunatnes teātra aktieris.

    Juris Žagars absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas aktiermākslas nodaļu, iegūto izglītību papildinājis arī studijās Berlīnes Gētes institūtā un Londonā, apgūstot intensīvos angļu valodas kursus ar kultūras ievirzi.

    KM valsts sekretāre un konkursa komisijas vadītāja Dace Vilsone Latvijas Radio atklāja, ka uz otro kārtu uzaicināto septiņu pretendentu vidū bijuši vairāki spēcīgi kandidāti, tai skaitā no privātā biznesa un citām valsts kapitālsabiedrībām. Vai ar Žagaru konkurējuši arī citi teātru ļaudis, viņa atturējās komentēt.

    KONTEKSTS:

    Kandidātiem izvirzītās prasības bija nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā. Tika prasītas arī teicamas latviešu valodas un vismaz divu svešvalodu zināšanas, izpratne par kultūras nozari un valsts kapitālsabiedrības darbību, vadību, arī finanšu vadību, labas sadarbības un komunikācijas prasmes, stratēģiskas plānošanas, labas darba organizācijas un vadības prasmes, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu. Līdz ar citiem dokumentiem Dailes teātra valdes locekļa amata pretendentiem bija jāiesniedz teātra trīs gadu darbības izvērtējums un turpmākās darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi.

    Atbilstoši likumdošanā noteiktajam Dailes teātra valdes locekļa amatam noteiktā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 3801 eiro.

    Saskaņā ar Kultūras ministrijas noteikumiem, atlases laikā neviens no kandidātu vārdiem netika atklāts. Tomēr bija zināms, ka Juris Žagars pieteicies konkursam. Viņš LTV raidījumam "Kultūršoks" atklāja gatavību pretendēt uz amatu. Savukārt režisors Viesturs Kairišs LTV raidījumā "Kultūrdeva" atzinis, ka Juris Žagars savā iesniegumā Kultūras ministrijai pieteicis viņu kā potenciālo Dailes teātra māksliniecisko vadītāju.

    Pēc tam, kad oktobra sākumā trupas spiediena rezultātā no amata atkāpās Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, teātra direktors Andris Vītols solīja divu nedēļu laikā piedāvāt jaunu teātra mākslinieciskās vadības modeli. Taču tas neizdevās un oktobra vidū pēc desmit gadu ilga darba Dailes teātrī par atkāpšanos paziņoja arī Vītols. Atklāto konkursu uz direktora amatu izsludināja 1. novembrī. Andris Vītols pauda gatavību turpināt  pildīt direktora pienākumus līdz jaunā vadītāja atrašanai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti