13.janvāra bulvāris, zaļā kanālmala un autoosta zem dzelzceļa - diskutē par «Rail Baltica» Rīgas centra vīziju

Daudzu prātos arvien mītiskais un tālais „Rail Baltica” projekts ieņem arvien redzamākas aprises dabā. Pirmie būvlaukumi ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju parādīsies jau šajā rudenī. Bet paredzams, ka jau no nākamās vasaras „Rail Baltica” būvdarbi uz vairākiem gadiem būtiski ierobežos satiksmi centrā un neatgriezeniski mainīs pilsētas vaibstus. Rīgas dome beidzot sākusi publisku diskusiju ciklu, lai iepazīstinātu ar pilsētplānotāju iecerēm un uzklausītu iedzīvotājus.

13.janvāra bulvāris, zaļā kanālmala un autoosta zem dzelzceļa - diskutē par «Rail Baltica» Rīgas centra vīzijuMāra Rozenberga

Vērienīgajam dzelzceļa projektam veltītā publiskā apspriede pulcējusi pārpildītu Rīgas domes sēžu zāli un līdz šim vienkopus neredzētu kompāniju – lielā skaitā klāt ir pēdējos gados arvien aktīvākie pilsētvides aktīvisti un apkaimju līderi, „Rail Baltica” ieviesēji, pilsētas vadība un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

"Tas ir projekts, kas būtiski maina valsts un Rīgas seju, Rīgas transporta sistēmu, paradumus, kā pilsēta dzīvo, strādā un kustas. Tāpēc ir svarīgi, lai, projektējot šo trasi, mēs pēc iespējas ņemtu vērā visas rīdzinieku vēlmes,” diskusijas ievadā uzsvēra ministrs.

Pirmo reizi publikai nodotas "Rail Baltica” lokālplānojuma ieceres Rīgas centrā. Lai gan oficiālā publiskā apspriešana būs vien gada beigās, būtiskākās pārmaiņas ir skaidras jau tagad.

"Pazīstat? Pazemes savienojums no "Stockmann" – muzikanti, gājēji, baloži… Es teiktu, ka šī ir visbūtiskākā visiem saprotamā pārmaiņa, ko projekts ieviesīs Rīgas centrā. Šeit nebūs gājēju tuneļu. Šajā vietā stāvēs tūkstošiem velosipēdu,” stāsta plānojuma autors Neils Balgalis no uzņēmuma "Grupa 93”.

13. janvāra ielu, ko tagad var šķērsot tikai pa pazemi, plānots pārvērst par bulvāri: sašaurināt brauktuvi, pārorganizēt auto satiksmes plūsmu stacijas apkārtnē, veidot jaunus savienojumus tagadējā dzelzceļa uzbēruma vietā un visa centrā likt ērtu gājēju un sabiedriskā transporta piekļuvi stacijai. "Rail Baltica” jaunās estakādes ceļā tiks atsavināts un nojaukts arī tirdzniecības centrs "Titāniks”, kura vietā iecerēta labiekārtota zaļā zona starp estakādi un kanālmalu.

Nav atmesta arī Rīgas autoostas vīzija, ko savulaik izstrādāja arhitekts Pēteris Bajārs no "OUTOFBOX”. Tā paredz daļu autoostas novietot brīvajā telpā zem jaunajām dzelzceļa estakādēm, kur tagad ir uzbērums.

"Uzbēruma vietā tiks uzbūvētas divas estakādes: viena tradicionālajam sliežu platumam, otra – Eiropas sliežu platumam. Zem vienas varētu izvietoties autobusi, iekāpšana tajos būtu no nokrišņiem drošā teritorijā. Zem otras varētu būt stikloti paviljoni, kur siltumā gaidīt savu autobusu tiešā platformas tuvumā,” iespējamo autoostas nākotni ieskicē arhitekts.

Bet, tā kā Latvijā nevienas estakādes pašlaik nav, nav arī regulējuma, kas zem tām drīkst atrasties. Satiksmes ministrs Linkaits šādu autoostas vīziju atbalsta:

"Esam ļoti ieinteresēti, lai autoosta būtu moderna un pietiekami plaša arī pēc "Rail Baltica" trases uzbūvēšanas un lai teritorijas zem estakādes tiktu racionāli un mūsdienīgi izmantotas. Šis risinājums ar autoostas platformām ir ļoti loģisks un daudz kur pasaulē izmantots," Latvijas Radio sacīja Linkaits, apstiprinot, ka ministrija sāks darbu pie atbilstošu normatīvo aktu izstrādes.

Taču visām šīm idejām vajag naudu, kuras pašlaik nav. Pilsēta lēš, ka centra pārveidei vien vajadzētu ap 180 miljoniem eiro, un cer to iegūt no Eiropas fondiem. Nauda pašlaik ir tikai pašam "Rail Baltica” projektam, kurā pirmie darbi dabā sāksies tieši pie Centrālās dzelzceļa stacijas.

"Varētu būt, ka no šī gada oktobra vai novembra sāksim redzēt pārmaiņas stacijas dienvidu pusē, kur pašlaik atrodas liela autostāvvieta. Uzbēruma apkārtnē varētu sākties izrakumi, tikt atslēgti dažādi inženiertīkli, izrakti un pārvietoti citur. (..) Bet nākamā gada pirmajā pusē vai vidū būtiskākās izmaiņas jau varētu skart dzelzceļa satiksmi. Respektīvi, pašreizējais sliežu ceļu skaits samazināsies, jo atsevišķus ceļus mēs pa vienam, sākot no dienvidu puses, slēgsim ciet un demontēsim,” stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju” Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems.

To vietā nākotnē būs "Rail Baltica” sliedes. Bet pašreizējo vilcienu kustības intensitāti varēs apkalpot arī ar mazāku sliežu ceļu skaitu, norāda Jaunzems.

Līdz šim "Rail Baltica” projekta mērogiem neesam bijuši gatavi, secina pilsētplānotājs un diskusijas vadītājs Viesturs Celmiņš. Un zaudēts daudz laika, lai saprastu, kā sadarboties un dalīt atbildību, tāpēc tagad jāstrādā "iedzīšanas” režīmā.

"Rezultātā, līdzko sākam risināt jautājumus par velojoslām, šķērsojumiem, gājēju pārejām, autoostu laukumiem, tas viss „nāk ārā”. Kurš uzņemsies finansēt veloceļus, kurš – apzaļumošanu… Un no tā mēs visi ciešam," atzīst Celmiņš.

Neatbildētu jautājumu par Rīgas centru "Rail Baltica” kontekstā vēl ir daudz, tai skaitā viens no būtiskākajiem – kam būtu jāuzņemas atbildība par Rīgas Centrālās stacijas laukumu, ko "Rail Baltica” projekts tiešā veidā neskars. Tādēļ 27. martā centra attīstības jautājumiem veltīs vēl vienu diskusiju. Bet pret vasaru publiski sāks apspriest arī Daugavas kreisajā krastā gaidāmās pārmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti