ĪSUMĀ:
- Neskaidrības ap "Rail Baltica" saliedē vietējo apkaimju biedrības neoficiālā "kreisā krasta aliansē".
- Iedzīvotāji bažījas, ka ap "Rail Baltica" sliežu ceļu topošais lokālplānojums tiek apzināti kavēts.
- "Grupa 93" noliedz, ka "Rail Baltica" lokālplānojums Daugavas kreisajā krastā tiktu kavēts.
- "Grupa 93"prognozē, ka lokālplānojumu publiskai apspriešanai varētu nodot augustā.
Taču retorikas maiņa nav pārliecinājusi Rīgas kreisā krasta aktīvākos iedzīvotājus. "Rail Baltica" jautājums un ilgstošās neskaidrības ap to saliedējis vietējo apkaimju biedrības neoficiālā "kreisā krasta aliansē".
"Mēs godīgi sakām, ka žēl, bet izskatās, ka no šī visa cietīs iedzīvotāji. Ne jau politiķi cietīs. Šie strīdi, apmētāšanās un vainas novelšana uz otru ir uz mūsu rēķina. Cietēji būsim mēs un Rīga. Gadiem un gadu desmitiem," saka arhitekte Madara Gibze.
Dzīvojot Pārdaugavā un sekojot projekta gaitai, viņai un citiem iedzīvotājiem radušās bažas, ka ap "Rail Baltica" sliežu ceļu topošais lokālplānojums tiek apzināti kavēts.
"Rezultātā projektēšana virzās pa priekšu plānošanai, kas ir pretruna. Mūsu bažas ir tādas, ka tie risinājumi, kas ļautu integrēt sliedes pilsētā un ļautu "Rail Baltica" trasei kalpot apkaimju attīstībai, netiek lietoti un ka rezultātā šīs apkaimes var tikt degradētas."
Visa pamatā ir fakts, ka "Rail Baltica", kas lielākoties ies blakus jau esošajam dzelzceļam, ir ātrvilciens, un sliedes vienā līmenī vairs nevarēs šķērsot. Āgenskalna biedrības pārstāvis, arhitekts Oto Ozols bažījas, ka jaunās trases projektētāji piedāvās lētākos un, iespējams, neērtākos risinājumus.
"Esam daudzkārt tikušies ar "Rail Baltica" pārstāvjiem un uzsvēruši, ka vēlamies, lai šie šķērsojumi ir pa apakšu, tuneļu veidā. Jo tad līmeņu starpība ir tikai trīsarpus metri. Ja šķērsojums ir pa augšu, tie ir apmēram deviņi metri, jo jātiek pāri elektrovadiem. Tas ir projekts, kas ietekmēs daudzas paaudzes. Tāpēc ietaupīt uz cilvēku ērtības un mobilitātes rēķina galīgi nav gudri," saka Ozols.
Tā kā vienlīmeņa šķērsojumu vairs nebūs, ļoti būtisks ir projektētāju lēmums, cik garš būs daļā Pārdaugavas plānotais vilciena tunelis.
Garākais variants virszemi skartu mazāk, bet būtu sarežģīts Mārupītes gruntsūdeņu dēļ. Īsākais atgrieztos virszemē vēl pirms Liepājas ielas, kur pašlaik ir vienlīmeņa sliežu šķērsojums.
Jauns risinājums te šķiet neiespējams gan apkaimju aktīvistiem, gan Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vadītāja amata pienākumu izpildītājai Ilzei Purmalei.
"Mēs uzskatām, ka Liepājas ielas šķērsojumu pašlaik normālā veidā atrisināt nevar. Tad tur ir jāliek mega investīcijas gan vienai, gan otrai pusei, lai šo vietu sakārtotu. Taisno šķērsojumu tur, mūsuprāt, izbūvēt nevar, tad ir jāmeklē kaut kāds diagonālais risinājums pa apakšu, tunelī. Šķērsojumu pa augšu mēs vispār neizskatām, jo tas ir ļoti augstu, pāri visiem dzelzceļa komunikāciju vadiem. Ņemot vērā, ka tas ir Āgenskalns, apbūves aizsardzības teritorija, visas šīs sensitīvās lietas ar apbūvi un vēl Stradiņa slimnīca ar visām savām prasībām – būvēt šķērsojumu pa augšu ir gandrīz neiespējamā misija," spriež Purmale.
Tādēļ domes plānotāji uzskata, ka potenciāli grandiozās sliežu šķērsojumu izmaksas būtu jāņem vērā, rēķinot, vai izdevīgāks būtu īsais vai tomēr garais tunelis.
Par it kā ačgārno kārtību, kad apkārtnes plānošana seko projektēšanai, iedzīvotājiem ir taisnība – "Rail Baltica" ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas eksistējošu teritorijas plānojumu ļautu neņemt vērā.
Pamattrasi Rīgā kopš pērnā jūlija projektē Spānijas inženieru biroji IDOM un INECO. Bet lokālplānojumu izstrādā "Grupa 93" un tās vadītājs Neils Balgalis.
"Lokālplānojums tiek izstrādāts, balstoties uz un sadarbībā ar tehniskajiem risinājumiem, ko veido projektētāji. Un process ir tāds: projektētājs nāk, veic šo izpēti pa posmiem, tiekas un runā ar iedzīvotājiem, runā ar mums un Rīgas pilsētu. Un tā tiek veidots šis risinājums," skaidro Balgalis.
Tā kā par "Rail Baltica" pamattrasi atbild kopuzņēmums "RB Rail" (atšķirībā no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir vietējā ieviesēja – "Eiropas dzelzceļa līniju" – pārziņā), projektēšanas tempi ir dažādi. Stacijas posms jau ticis krietni tālāk par Pārdaugavas sliežu trasi, un tāpēc skaidrākas ir arī lokālplānojuma aprises. Taču Balgalis noliedz, ka lokālplānojums Daugavas kreisajā krastā tiktu kavēts un ka neieklausītos iedzīvotājos.
"Man liekas, ka visas ieinteresētās puses šobrīd ņem vērā iedzīvotājus, maksimāli viņus iesaista, informē. Tāpēc bažām nav pamata! (..)
Man liekas, ka pareizā atbilde ir: vajag bažīties ar mēru. Tas nozīmē – mēs līdzdarbojamies, esam pilsoniski aktīvi, kas ir labi un pareizi, bet arī nekliedzam "Vilks aitās!", kamēr tā vilka tur vēl nav," tā "Grupa 93" vadītājs.
Balgalis prognozē, ka "Rail Baltica" lokālplānojumu publiskai apspriešanai varētu nodot šā gada augustā. Tik optimistisku scenāriju gan apšauba Purmale no Pilsētas attīstības departamenta, tomēr sola arī darba procesā atskaitīties iedzīvotājiem vismaz reizi divos mēnešos un cīnīties par pilsētas interesēm arī sarunās ar projektētājiem.
"Sēdēsim pie viena galda un iesim cauri soli pa solim, šķērsojumu pa šķērsojumam… Neteikšu, ka mums arī centrā gāja viegli ar visiem šiem risinājumiem. Darīsim ko varēsim, lai kopīgi rastu visiem lietojamus, ērtus, pieņemamus un visiem saprotamus risinājumus. Protams, viņi spiež uz lētāko… Nu, jā, bet ne visur mēs to varam atbalstīt," vērtē Purmale.
No "Rail Baltica" projekta naudas finansēs tikai pašas sliedes un to šķērsojumus. Bet, lai dzīvi pilsētā šīs sliedes neapgrūtinātu, bet uzlabotu, apkārtnes infrastruktūrā Rīgai būtu jāiegulda daudzi miljoni eiro. Un tam pašlaik naudas nav. Pašvaldība ir gatava piešķirt līdzfinansējumu, bet pamatā cer uz Eiropas fondiem.
Uzņēmuma "RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans norādīja, ka patlaban projekts ir ģeotehnisko darbu posmā un par konkrētiem šķērsojumiem varēs runāt vēlāk. "Ir vietas, kur gala risinājumu noteiks tehniska iespējamība vai neiespējamība. Esam identificējuši šķērsojumu vietas," sacīja Bramans. Viņš arī norādīja, ka ir arī jādomā par cilvēku drošību - viena lieta ir ērta dzelzceļa šķērsošana, bet otra - cilvēku dzīvības.