Vēsturnieki: Livonija ir mūsu kultūras identitāte

Kas bija viduslaiku Livonija, un kāpēc ir vērts par to domāt arī šodien? Uz diskusiju par to aicina jauns rakstu krājums. Vieglā valodā lasāmās esejas un pētījumu atziņas, kuru autori ir 13 pētnieki no septiņām valstīm, ir rezultāts starptautiskai konferencei 2017. gadā, kas iekļāvās Latvijas simtgadei veltītā Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes projektā.

Piecu konferenču cikls ar provokatīvo nosaukumu „Valsts pirms valsts” pētīja Latvijas valstiskuma idejas vēsturisko ceļu Eiropas kultūras telpā. Taču viduslaiku Livonijai veltītais rakstu krājums aicina meklēt Livonijā saknes nevis Latvijas valstiskumam, bet gan šī reģiona integrācijai Rietumu kultūrtelpā. Latvijas Radio uz sarunu aicināja divus no rakstu krājuma sastādītājiem – Latvijas Universitātes vēstures profesorus Ilgvaru Misānu un Andri Levānu.

Pilna intervija ar Ilgvaru Misānu un Andri LevānuMāra Rozenberga

    „Nācija un valsts ir divi galvenie atslēgvārdi, ap kuriem jau vairāk nekā simts gadu tiek veidots tradicionālais Latvijas vēstures stāsts. Viduslaiku Livonijai šajā koncepcijā ir sekundāra nozīme, jo tās vēsture nācijas likteņkopības stiprināšanas mērķiem nekalpo,” grāmatas ievadā raksta autori. Tā kā etniskie un valstiskuma jautājumi Livoniju nepalīdz izprast, viņi rosina uz to raudzīties citām acīm.

    „Šis etniski orientētais skatījums uz vēsturi pie mums ilgi ir dominējis un dominē joprojām,” saka vēsturnieks Misāns. „Saistībā ar Livoniju mums līdz šim ir bijis ļoti daudz atgrūšanās. Livonija vēstures stāstā ir vairāk rādīta kā sveša vēsture, kā faktu kopums, kas, protams, ir svarīgs un jāzina, bet jāzina tādēļ, lai labāk izprastu nacionālo līniju. Bet mēs gribam teikt, ka tas nav vienīgais iespējamais skatpunkts. Livonijas vēsture piedāvā bagātāku krāsu paleti,” viņš uzsver.

    „Par viduslaiku Livoniju ir jāmācās sarunāties. Mums šādu sarunu nav bijis vai arī tās bijušas ļoti neveiksmīgas – ir vai nu tikai atgrūšanās vai pievilkšanās.

    Nav jau noslēpums, ka šodien daudziem skatījums uz Livoniju ir ļoti romantizēts. Tā ir vieta, kur aizbēgt un patverties – senajā, teiksmainajā, bruņnieciskajā Livonijā. Citiem turpretī tas ir 800 verdzības gadu, posta, pakļautības un tumšo viduslaiku periods. Un pa vidu, šķiet, nekā nav.

    Mēs gribam piedāvāt aizpildīt šo vidu ar jaunām zināšanām, ar mēģinājumu paraudzīties uz Livoniju mazliet citādāk: kas tad mums šodien būtu svarīgi un kāpēc?” papildina Andris Levāns.

    Līdzīga publikācija Igaunijā 2012. gadā – viduslaikiem veltīts Igaunijas vēstures otrais sējums – ar savu laikmetīgo vēstures interpretāciju raisīja asas diskusijas daļā Igaunijas sabiedrības. „Tajā tika piedāvāta iespēja – mīļie draugi, nu, iedomāsimies, ka mūsu identitāte ir kas vairāk. Tas nav tikai 1918. gads vai pirmie dziesmu svētki. Tā ir arī Livonija. Mēs visi kaut kādā veidā esam no turienes nākuši. Tā ir mūsu kultūras identitāte. Tas nogrieznis ir daudz garāks, horizonts ir daudz plašāks, kā mums pašiem uz sevi raudzīties. Arī šis ir viens no mēģinājumiem šādu skatījumu veidot,” saka Levāns.

    Vēsturnieki uzsver – Livonija ir ļoti būtiska mūsu šodienas valstiskuma veidošanā, bet ne tāpēc, ka tā būtu Latvijas valsts priekštece. „Valstiskumu apzināties var tikai tas, kurš apzinās šo vēstures līniju, kas viņu saista ar tālāku pagātni, ar šo vēsturisko reģionu. Tas ir arī mūsu mantojums, kas mums uzliek pienākumu apzināties šīs vēsturiskās telpas pagātni. Ar visu, kas tās gaitā ir bijis labs un slikts,” uzsver Levāns.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti