Mākslas zinātniece Laura Lūse: Rundāles pils pavērusi pavisam citu pasauli

Tāpat kā Rīga, arī Rundāles pils nebūs gatava – tā ir lieta, par ko šogad daudzkārt pārliecinājusies Rundāles pils muzeja jaunā direktore Laura Lūse. Janvāra sākumā apritēs gads, kopš viņa muzeja vadībā nomainījusi ilggadējo direktoru Imantu Lancmani. Un, lai gan lielā pils iekštelpu restaurācija ir galā, tūlīt priekšā cits apjomīgs remonts – pils jumta nomaiņa, kas izmaksās vairāk nekā divus miljonus eiro.

Mākslas zinātniece Laura Lūse: Rundāles pils pavērusi pavisam citu pasauliMāra Rozenberga

Sarunā ar Latvijas Radio Rundāles pilns direktore, mākslas zinātniece Laura Lūse stāsta, kāds bijis pirmais gads pie lielā Rundāles kuģa stūres un kādi ir pils tuvākie nākotnes plāni.

“Mēdz teikt, ka laiks pirms Ziemassvētkiem ir tāds klusuma periods, kad pārdomāt padarīto, atskatīties uz aizvadīto gadu un nodoties svētku noskaņai, bet mums šis pirmssvētku laiks ir sanācis ļoti darbīgs,” atzīst Lūse.

Tikko izsludināts konkurss pils jumta pārbūvei. To īstenos četros posmos, kopumā gandrīz 7000 kvadrātmetru platībā.

Par Rundāles pils jumtu ir arī kāds interesants vēsturisks stāsts – 1735. gadā, kad Rundāles pili projektēja, arhitekts Rastrelli bija iecerējis tai kārniņu jumtu. Taču hercogs Ernsts Johans Bīrons sagribēja ko jaunu – alvotu dzelzs skārda jumtu, kas mirdzētu kā sudrabs un kurā spoguļotos saule. “Rundāles pils un arī Jelgavas pils ir vienas no pirmajām tik liela apjoma ēkām, kurās tika izmantots šāds jumta segums,” zina stāstīt pils muzeja direktore. Alvotās dzelzs skārda loksnes bijušas nelielas – tikai 60x40 centimetri, un jaunajam pils jumtam izmantos līdzīgas. “Mēs gribam izmantot maza izmēra titāna cinka loksnes, kas pēc toņa un noskaņas atgādinās šo alvoto dzelzs skārdu un ļaus mums pietuvoties vēsturiskajai arhitektūrai, kāda kādreiz bija Rundālē,” viņa stāsta. Šīs loksnes nomainīs 20. gadsimta 60. gados likto jumtu, kas daudzviet ir kritiskā stāvoklī.

Paredzams, ka jau pavasarī Rundāles pili ieskaus sastatnes un visu nākamo sezonu pils iekšpagalms būs slēgts, tādēļ apmeklētājiem pilī būs jāiet no citas puses.

Atskatoties uz pirmo gadu Rundāles pils muzeja direktores krēslā, Laura Lūse ar aizrautību stāsta arī par kādu mākslas priekšmetu izsoli, kurā sīvā cīņā iegūtas divas krāšņi dekorētas porcelāna vāzes, ko Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II 1791. gadā dāvinājis Kurzemes hercogienei Dorotejai.

“Šis piecu vāžu komplekts ar laiku tika sadalīts, un divas vāzes nonāca “Torlonia” kolekcijā Romā. Pirms diviem gadiem šīs kolekcijas īpašnieks nomira, un šī gada jūnijā mēs šīs divas vāzes atradām “Bonhams” izsoļu nama katalogā,” atklāj Lūse. Pašlaik tās skatāmas hercoga audienču kabinetā, kur uz tām noraugās arī pašas hercogienes Dorotejas portrets – arī šī gada jaunieguvums Rundāles pils kolekcijā. Vāžu atgūšanai vajadzīgo summu ziedojis Bīronu pēctecis, princis Ernsts Johans.

Muzeja vadība turpina strādāt arī pie Rundāles pils iekļaušanas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. “Tas varētu palīdzēt vieglāk piesaistīt papildu finansējumu dažādiem kapitālieguldījumiem,” atzīst Lūse. “No atpazīstamības un apmeklētāju piesaistes viedokļa tas nav primārais mērķis – iekļūt šajā sarakstā, jo, īpaši sezonas laikā, mums drīz būs jāsāk domāt par to, kā regulēt apmeklētāju plūsmu, lai vasaras sezonā neveidojas pārāk lieli sablīvējumi telpās.”

Lai vairotu arī to apmeklētāju skaitu, kuri Rundāles pilī atgriežas un grib to iepazīstināt dziļāk, muzejs sācis un turpinās rīkot dažādus tematiskus vakarus. “Mums bija vakars, kurā iepazīstināja ar 18. gadsimta tērpu uzbūvi, ģērbšanos, arī Kurzemes hercogistes nozīmīgajām dāmām. Bija divi pasākumi – viens latviešu, viens krievu valodā, un tie bija ļoti apmeklēti. Februārī un martā esam ieplānojuši jau četrus pasākumus,” stāsta Laura Lūse. Nākamgad pilnas slodzes darbu sāks izglītības programmu kurators.

Rundāles pils jaunā direktore atzīst, ka lielā muzeja vadīšana ar katru dienu paņem arvien vairāk laika, nereti nākoties strādāt arī ārpus darba laika.

“Bet šī darbavieta ir tik unikāla! Un pils piedāvātās iespējas ir lieliskas. Paveras pilnīgi cita pasaule.

Šī gada laikā esmu bijusi vairākos komandējumos, iepazinusies ar kolēģiem citos muzejos, domājam par nākotnes sadarbības projektiem. Kas no vienas puses tiek atņemts, no otras tiek pielikts klāt un padara dzīvi daudz interesantāku un aizraujošāku,” smaida Laura Lūse.

Rundāles pils direktore Laura Lūse

Arī sadarbība ar bijušo pils direktoru Imantu Lancmani izveidojusies ļoti laba. “Lancmaņa kungs ir ļoti atbalstošs un atsaucīgs, nekad nav atteicis, ja vajadzīga kāda konsultācija. Bet darboties un strādāt pilī viņš man ļauj pilnīgi brīvi. Protams, viņš viesojas pilī un piedalās arī mūsu zinātniskajās padomēs, bet lielākoties viņš šogad ir veltījis laiku glezniecībai un atstājis pili manā pārraudzībā. Par to man jāsaka viņam liels paldies, jo tas ļāvis arī man apzināties savas iespējas un potenciālu, strādājot pils vadībā,” ar gandarījumu saka Rundāles pils muzeja jaunā saimniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti