Rīta Panorāma

Intervija ar Mariku Andžāni un Kasparu Ozoliņu

Rīta Panorāma

Apbalvos 2019. gada veiksmīgākos Latvijas investorus. Intervija ar Juri Birznieku

«Rail Baltica» projekts pakļauts riskam. Intervija ar Inesi Kalvāni

Valsts kontrole: Gausā īpašumu atsavināšana Latvijā rada lielus riskus «Rail Baltica» projekta termiņiem

Latvija nav pilnībā gatava tik liela mēroga un sarežģītības projektam kā „Rail Baltica”, arī atbildīgās iestādes līdz galam neapzinās ar tā ieviešanu saistītos riskus. Šāds secinājums izriet no Valsts kontroles nacionālā ziņojuma, kurā vērtēts, cik efektīva ir „Rail Baltica” projekta pārvaldība Latvijā. Secinājumi nav glaimojoši: darbi kavējas līdz pat četriem gadiem, apgūta vien ceturtā daļa no pieejamās naudas, klibo iestāžu sadarbība un būtiskākais – ļoti gausi rit darbs pie „Rail Baltica” trasei vajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā „Rail Baltica” aktivitātes kavējas līdz pat četriem gadiem.
  • Valsts kontrole redz riskus, ka tiks pazaudēts Eiropas finansējums.
  • Projektā gausi rit darbs pie īpašumu atsavināšanas dzelzceļa sliežu izbūvei.
  • „Eiropas Dzelzceļa līnijas” mierina, ka termiņi ir pagarināti un tajos izdosies iekļauties.
  • Valsts kontrole kritizē Satiksmes ministrijas darbu, norādot arī uz lielāku sadarbības nepieciešamību.
  • Linkaits: Atsavinot zemes, jābūt piesardzīgiem, bet koncentrējam spēkus, lai pagūtu termiņos.
  • Linkaits nesaskata risku pazaudēt ES finansējumu.

Valsts kontrole: Gausā īpašumu atsavināšana Latvijā rada lielus riskus «Rail Baltica» projekta termiņiemMāra Rozenberga

    Valsts kontroles ziņojums par „Rail Baltica” projekta ieviešanu tieši Latvijā seko pirms divām nedēļām publicētajam visu trīs Baltijas valstu revidentu kopziņojumam. Tajā tika secināts, ka projekta īstenošana Baltijā kopumā atpaliek no grafika par pusotru gadu. Cik labi ar savu daļu tiek galā Latvija?

    „Ir pagājuši pieci gadi, un rezultāts ir tāds, ka mēs kavējam. Ja lielajā projektā kavēšanās ir vidēji par pusotru gadu, tad Latvijā kavēšanās atkarībā no aktivitātēm ir no viena līdz četriem gadiem. (..) Valsts kontroles viedoklis ir, ka četru gadu kavēšanās ir būtiska,” pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

    No grafika atpaliek, piemēram, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas „Rīga” stacijas un to savienojuma projektēšana, kam sākotnējais termiņš bija 2018. gada beigas, un būvniecība, ko bija iecerēts pabeigt līdz šī gada beigām. Valsts kontrole gan atzīst, ka šeit kavēšanās nav tikai Latvijas iestāžu vaina, jo kavējusies būvprojekta vadlīniju izstrāde visā lielajā projektā.

    Taču pilnībā pašu atbildībā ir cita aktivitāte: nekustamo īpašumu atsavināšana „Rail Baltica” ceļā Latvijas teritorijā. Tādu ir 1600, un šis sarežģītais process katram īpašumam var ilgt pat pusotru gadu.

    „Nekustamo īpašumu atsavināšanai, protams, vēl ir laiks – projektā paredzēts, ka tie jāatsavina līdz 2021. gada beigām. Taču jāsaka, ka sasniegtais progress uz šo brīdi ir minimāls. Esam pratuši izmantot vien 3% pieejamā finansējuma šim mērķim un neesam atsavinājuši vēl nevienu nekustamo īpašumu,” vērtēja Kalvāne.

    Īsi pēc Valsts kontroles revīzijas termiņi īpašumu atsavināšanai gan ir pagarināti. To Latvijas Radio paskaidroja projekta nacionālā ieviesēja „Eiropas Dzelzceļa līniju” vadītājs Kaspars Vingris. 

    Uzņēmuma „Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadītājs Kaspars VingrisMāra Rozenberga

      „Iesākuma vai plānošanas fāze ir bijusi diezgan smagnēja gan projektēšanai, gan īpašumu atsavināšanai. Bet, projektēšanai ieejot ļoti stabilā gultnē, kad divos sarežģītākajos objektos – Centrālā stacija un Rīgas lidostas posms – jau ir gandrīz pabeigts būvprojekts un Centrālās stacijas gadījumā ļoti pārliecinoši ir izstrādes stadijā, pēc tam seko īpašumu atsavināšana. Tas, ko mēs šobrīd darām, – mēs koncentrējamies uz tiem īpašumiem, kas ir projektēšanā visaktīvāk esošajos posmos. Līdz ar to atsavināšana norit paralēli.

      Galvenais uzdevums mums ir pabeigt atsavināšanu pirms būvdarbu uzsākšanas. Abos pieminētajos posmos grafiks patiešām tāds arī ir, un tiek atsavināti kopumā 86 gabali.

      Vairāki desmiti jau ir sagatavoti atsavināšanai. Līdz ar to varam uzskatīt, ka šajos posmos process norit veiksmīgi un atbilstoši grafikam, lai līdz 2021. gadam, kad abos posmos tiks uzsākti būvdarbi, atsavināšana tiktu pabeigta,” stāstīja Vingris. Viņš uzskata, ka atsavināšana būs veiksmīga.

      Sarežģītajā īpašumu atsavināšanas procesā Valsts kontrole uzteic Satiksmes ministrijas un „Eiropas dzelzceļa līniju” gatavošanos, novērtējot esošo sistēmu un vajadzīgos pilnveidojumus. Taču Satiksmes ministrija pārāk gausi virzījusi normatīvo aktu grozījumus.

      „Piemēram, ir tiesību aktu grozījumi par zemes ierīcības projekta izstrādi, kas uz Ministru kabinetu ir virzījušies apaļus divus gadus,” uzsvēra Kalvāne.

      Īpašumu atsavināšanā Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm, un tas rada nopietnu risku projekta kavējumiem, uzskata Valsts kontrole. Kamēr īpašumus neatsavinās, nevarēs sākt būvdarbus.

      „Tas, ko mēs redzam, liecina par nopietnu risku projekta noturēšanai plānotajos laika grafikos,” piebilda Kalvāne.

      Revidenti norāda arī uz nepilnībām „Rail Baltica” projekta institucionālajā pārvaldībā. Lai gan projekta ieviešana deleģēta kapitālsabiedrībai „Eiropas Dzelzceļa līnijas”, Satiksmes ministrijā līdz pat 2016. gadam nav bijis neviena darbinieka, kuram būtu tieši uzticēts šo projektu uzraudzīt. Tikai pērn tam izveidota atsevišķa struktūra ar četriem darbiniekiem. „Eiropas Dzelzceļa līniju” darbības stratēģija apstiprināta ar divu gadu kavēšanos, bet koordinācijas padome „Rail Baltica” ieviešanai Rīgā nav sanākusi jau vairāk nekā pusotru gadu.

      „Tas ir ļoti komplicēts projekts, un mēs nevaram pateikt, kura viena konkrētā darbība šo projektu visvairāk ir iegāzusi. Projekts tiešām ir ļoti sarežģīts, un vissvarīgākā ir savstarpējā koordinācija. Mēs katrs varam sēdēt savā pusē un teikt, ka nevaram izdarīt šo darbu, jo tas otrs nav izdarījis savējo un mūsu darbs ir atkarīgs no tā otra. Bet, lai projekts ietu uz priekšu, mums visiem ir jāsaprot: viņa problēmas ir arī manas problēmas. Citādi mēs šo projektu nevaram īstenot,” skaidroja Valsts kontroles sektora vadītāja Larisa Reine.

      Risku, ka „Rail Baltica” termiņi kavēsies un izmaksas pieaugs, Valsts kontrole vērtē kā vidēju līdz augstu un norāda – jo vairāk projekts ieilgs, jo dārgāks tas kļūs, un pieaugs risks nesaņemt projekta tālākai īstenošanai vajadzīgo finansējumu no Eiropas Komisijas.

      Satiksmes ministrs Tālis Linkaits par VK atzinumuLauris Zvejnieks

        Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Valsts kontroles atzinums ir par laiku, sākot no projekta sākumposma 2014. gadā, kad tam nebija piešķirti vajadzīgie resursi. Bet vismaz no 2019. gada jau esot vajadzīgie resursi, kapacitāte un komanda, kas var projektu īstenot atbilstoši prasībām.

        Ministrs skaidroja, ka zemju atsavināšanā būtiska ir arī piesardzība: “Mēs varam atsavināt tikai tās zemes, kas mums tiešām būs nepieciešamas “Rail Baltica” trasei. Kamēr projektētāji nav pateikuši, kāds būs trases novietojums, lieku zemi atsavinot, mēs faktiski radām valstij zaudējumus. Un ir piemēri Lietuvā, kur iepirkta tāda zeme, kas nemaz nav nepieciešama, vienkārši mēģinot ātri apgūt līdzekļus.”

        Ministrs arī pauda pārliecību, ka pašreizējā projekta kapacitāte ļaus darbus pabeigt noteiktajā termiņa. Esot skaidrs plāns, kādā veidā zemju atsavināšana tiks organizēta. Vajadzības gadījumā talkā nāks “Latvijas Valsts ceļu” Atsavināšanas nodaļa par tiem posmiem, kur ceļinieku un dzelzceļnieku intereses saskaras – pamatā Iecavas un Bauskas apkārtnē.

        “Koncentrējam visus spēkus, lai tajā brīdī, kad mums trase ir zināma, zemes atsavināšana varētu notikt,” sacīja Linkaits.

        Politiķis arī pauda, ka Latvijas likumi ļoti stingri aizsargā privātīpašumu un privātīpašnieku intereses. Līdz atsavināšanai esot jāiziet diezgan ķēpīga un sarežģīta procedūra.

        Satiksmes ministrs arī nesaskata risku pazaudēt ES finansējumu.

        “Visa nauda, kas ir iedalīta, tā tiek arī izlietota noteiktajos termiņos. Un, ja ir nepieciešams kaut ko mainīt šajos termiņos, tad notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par grozījumiem līgumā,” skaidroja Linkaits.

        KONTEKSTS:

        Visu trīs Baltijas valstu revidentu kopziņojumā tika vēstīts, ka nepilnības projekta vadībā rada risku, ka "Rail Baltica" pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku. Tika norādīts, ka "Rail Baltica" aktivitātes par pusotru gadu atpaliek no plāna, bet īstenošanas termiņš nav mainīts. Tāpat bija informācija par vienu no līgumiem, kura budžets pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, un Baltijas valstīm nav plāna, kā nodrošināt trūkstošo naudu.

        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Ekonomika
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti