Rūpnieciskās zvejas aizliegums Burtniekā palīdzēs atjaunot plēsīgo zivju resursus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Burtnieku novada domes novembra sēdē beidzot pielikts punkts jau vairāk nekā desmit gadus ilgušajām diskusijām un strīdiem – turpināt vai aizliegt rūpniecisko zveju Burtnieka ezerā. Pret rūpniecisko zveju iebilda makšķernieki, uzsverot, ka ezerā strauji sarukuši zandartu un līdaku lomi, samazinājies tā saukto „trofeju” zivju daudzums. Šim liegumam, kurš paredzēts ar 2022. gadu, pamatojums ir atjaunot un saglabāt plēsīgo zivju resursus, un līdz ar to arī veicināt, lai Burtnieks kļūtu pievilcīgāks makšķerniekiem un tūristiem.

No 2022. gada Burtniekā pārtrauks rūpniecisko zveju
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

''Unikāls, viņš ir unikāls ar savu potenciālu, savu produktivitāti, unikāls ar kašķiem, kas ap viņu ir, – tik daudz kašķu nevienā ezerā nav.'' Tā par Burtnieka ezeru saka Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars, kurš jau ilgus gadus piedalījies pētījumos Burtnieka ezerā, un viņam gan par tā potenciālu, gan ezerā notiekošo ir savi secinājumi:

''Šobrīd, kā mēs teiktu no zinātniskā viedokļa, – tas ekoloģiskais balanss jeb ekoloģiskais līdzsvars ezerā ir pajaukts ar cilvēka darbību, ar plēsīgo zivju izņemšanu, ar vēsturiskā piesārņojuma ieplūšanu. Tā ekoloģiskā problēma, ka viņš zied vasarā. Mēs tur kopā ar ārzemju partneriem sapratām, ka problēma ir baltajās zivīs, ka viņas tur rušina to grunti un vēsturisko piesārņojumu rušina iekšā; nu, ezers ir eitrofs un ar savām problēmām.''

Neapmierināti ar to, ka vairs nav iespēja tikt pie vērtīgiem lomiem, ir makšķernieki, šajā situācijā vainojot rūpniecisko zveju, kuras interesēs ir tikai lielās un vērtīgās zivis, kas nebūt nepaliekot pašu valstī.

''Protams, ir strīds makšķernieki – zvejnieki, zivju izmēru samazinājums, ko saka makšķernieki; katru dienu uztraukums, ka labāko, lielāko vaislas zivi, īsto izmēru izķer zvejnieki, bet viss tas, ko sauc par delikatešu zivi, tiek aizvests uz Igauniju.'' – šo viedokli pauž „Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolas” valdes loceklis Ojārs Beķeris. ''Protams, mēs gribam, lai atjaunojas tā slava, kas mums bija kādreiz.''

Lai reiz pieliktu punktu jautājumam – būt vai nebūt rūpnieciskajai zvejai Burtnieka ezerā, novembra sākumā Burtnieku novada pašvaldība visas ieinteresētās puses aicināja uz diskusiju. Tajā rūpnieciskās zvejas pārstāvis Nauris Eglītis gan uzsvēra, ka līdz ar zvejas aizliegumu Burtnieka zandarti un līdakas būs tikai makšķernieku privilēģija.

''Ja mēs aizliedzam zveju Burtnieka ezerā, tad jautājums, kā mēs varam tikt pie saldūdens zivīm, tad atliek ēst tikai Norvēģijas fermās audzēto lasi, vienkārši savus resursus mēs atstājam tikai izklaidei, brīvā laika pavadīšanai, makšķerniekiem, sportistiem. Šī [rūpnieciskā zveja] ir viena no iespējām lietot uzturā zivis, kuras augušas mūsu pašu ezeros,'' apgalvo Eglītis.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume gan šim viedoklim nepiekrīt, jo arī šobrīd nemaz tik pieejami Burtnieka zandarti un līdakas tirgošanā nav. Novada vadītājs arī uzsver, ka deputātu lēmums aizliegt rūpniecisko zveju nav tapis pēdējā brīdī. Jau pirms novada izveides, kad līgumus par zveju slēdza Burtnieku pagasta pašvaldība, šie līgumi tika slēgti uz laiku.

''Šie ezera resursi, protams, ne tikai caur zvejniekiem resurss tika noplicināts un viņš paliek neinteresants pamatā makšķernieku lielajai saimei, līdz ar to bija jāizšķiras. Pašvaldība jau visos savos attīstības plānos, stratēģijās ir saskatījusi, ka Burtnieka ezers ir rekreācijas objekts valsts un reģiona līmenī un ka tur ir jāattīsta – ko mēs arī ar lieliem projektiem esam darījuši – tūrisms, makšķerēšana, aktīvā atpūta, sportošana. Tā kā tas nebija sasteigts lēmums, mērķtiecīgi uz to gāja,'' stāsta Straume.

Bet vai rūpnieciskās zvejas aizliegums var līdzēt zivju krājumu uzlabošanai? Piemēram, Alūksnes ezerā tā tika aizliegta pirms gadiem 16. Aģentūras „Alja”, kas ir ezera apsaimniekotāja, direktors Māris Lietuvietis:

''Alūksnes ezerā tas noteikti ir pozitīvi no tāda aspekta, ka tas spiediens uz zivju resursiem mūsu gadījumā ir tikai no makšķerniekiem; ja būtu vēl rūpnieciskā zveja, tas nozīmē, ka tas slogs ir dubultā.

Mūsu gadījumā Alūksnē mēs redzam, ka tas ir devis labumu, ir lieli asari, daudz un lielas līdakas.''

Bet, runājot par to, kāda būs nākotne rūpnieciskās zvejas saimniecībām, tad novada pašvaldības vadītājs Edvīns Straume uzsver, ka ar to bija jārēķinās, ka rūpnieciskā zveja var tikt aizliegta, un arī līgumi bija tikai uz noteiktu laiku, un tagad arī ir dots gads, lai savu saimniekošanu varētu pārkārtot. Protams, vēl gan ir jautājums, kā ezera nākotni saredzēs jaunajā Valmieras novadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti