Ceturtdiena, 16. maijs

Vārda dienas: Edijs, Edvīns

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +21 °C, Z/ZR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Gulbenē kaldina plānus pret dižkoku nograuzējiem bebriem
Gulbenē kaldina plānus pret dižkoku nograuzējiem bebriem
Viena no Gulbenes dabas vērtībām ir pilsētas parki, kurus savulaik veidojis barons Heinrihs fon Volfs, ar mākslīgiem dīķiem, saliņām un protams, kokiem. Domājot par parku sakopšanu, aizvadītajā ziemā pašvaldības speciālisti apsekoja Emzes parka kokus, rūpīgi vērtējot, kuri būtu zāģējami, kuri atstājami. Liels bija pārsteigums šoruden, kad nācās secināt, ka kāds jau te ainavu sācis veidot pēc sava prāta. Un tie ir bebri, kuri nav pabaidījušies ķerties klāt arī itin lieliem ozoliem. Ko tad darīt pilsētvidē ar šiem nelūgtajiem viesiem?
«Kopā» - Valmierā apvieno atlaides un ziedošanu
«Kopā» - Valmierā apvieno atlaides un ziedošanu
Iepērkoties saņemt atlaidi un reizē arī ziedot labdarībai – to paredz Valmieras novada fonda izveidotā atlaižu karte ar zīmīgu nosaukumu „Kopā”. Proti, pircējs, dodoties uz konkrētu Valmieras veikalu vai pakalpojumu sniegšanas vietu, saņem atlaidi, bet uzņēmējs, kurš iesaistījies šajā programmā, no pirkuma vai pakalpojuma summas noteiktu procentu savukārt ziedo labdarībai.
Jaunās vadlīnijas Cēsīs paredz drošību visiem satiksmes dalībniekiem
Jaunās vadlīnijas Cēsīs paredz drošību visiem satiksmes dalībniekiem
Satiksmes mierināšanas plāns – tāds nosaukums dots Cēsīs izstrādātajām vadlīnijām, lai sakārtotu un veidotu drošāku satiksmi pilsētā, kas veicinātu panākt, lai vienlīdz droši justos visi satiksmes dalībnieki. Šim nolūkam satiksmes mierināšanas plāns paredz uz ielām izvietot dažādus ierobežojošus elementus, horizontālos marķējumus, brauktuves sašaurināšanu, kā arī pilsētas centrālajā daļā noteikt ātruma ierobežojumu - 30 kilometri stundā. Bet šis ātruma ierobežojums ir viens no iemesliem, kas radījis cēsnieku neizpratni un pretestību, savukārt Cēsu vecpilsētas uzņēmējiem ir bažas, vai satiksmei netiks vispār slēgta šī pilsētas daļa.
Apsaimniekotāja Vineta tūristiem ar prieku stāsta par vecvecāku pirktajām Āraišu dzirnavām
Apsaimniekotāja Vineta tūristiem ar prieku stāsta par vecvecāku pirktajām Āraišu dzirnavām
Tā ir reizē atbildība un arī gandarījums, ka vari dzīvot un strādāt vietā, kas ir bijusi svarīga taviem vecvecākiem – tā par savu darbu, apsaimniekojot Āraišu vējdzirnavas saka Vineta Cipe. Āraišu vējdzirnavas šobrīd ir ne tikai interesants vēstures piemineklis un tūristu apskates objekts, bet te ik vasaru, ap Annām un Jēkabiem jau tradicionāli atzīmē arī Maizes dienu,  godinot rudzu maizi un tās cepējus.
Valsts vienaudzis «Pārcēlājs» Ēriks: Vedot bēgļus pāri jūrai, īsti baiļu nebija
Valsts vienaudzis «Pārcēlājs» Ēriks: Vedot bēgļus pāri jūrai, īsti baiļu nebija
Līdz ar Latviju savu simto dzimšanas dienu šogad svinēs arī valmierietis Ēriks Tomsons. Viņu mēdz dēvēt arī par Pārcēlāju, jo Otrā pasaules kara laikā, veicot braucienus pāri Baltijas jūrai, no represijām Ēriks izglāba vairākus simtus cilvēku. Sirmais kungs joprojām ir aktīvs un seko līdzi visām norisēm valstī.    
Reemigrantu atbalsta projektu konkursā strikti kritēriji, daudziem neizpildāmi
Reemigrantu atbalsta projektu konkursā strikti kritēriji, daudziem neizpildāmi
Nesakārtots dzīves vietas deklarēšanās jautājums un ļoti īss projektu izstrādes laiks – šie ir divi galvenie faktori, kuri, piemēram, Vidzemes reģionā ļāva atbalstīt tikai divus tā sauktos atgriešanās projektus. Uzņēmējdarbības atbalstam reemigrantiem Vidzemē tika iesniegti seši projekti, interese par šo projektu konkursu kopumā bija diezgan liela.
Tītaru audzēšana Latvijā - perspektīva, bet maz pārstāvēta nozare
Tītaru audzēšana Latvijā - perspektīva, bet maz pārstāvēta nozare
Arvien pieaug pieprasījums pēc tītaru gaļas, taču Latvijā nav daudz saimniecību, kur tos audzētu. Lielākā un vienīgā bioloģiskā tītaru audzētava ir Sējas novadā - "Zvirgzdkalni RB". Saimnieki Svetlana un Rinalds Bukši vērtē, ka, lai arī nav viegli strādāt šajā nozarē, tai tomēr  ir perspektīva, domājot gan par pašmāju, gan ārvalstu tirgu.    
Atbraucējus Latvijā sagaida jauni izaicinājumi un pat kultūršoks
Atbraucējus Latvijā sagaida jauni izaicinājumi un pat kultūršoks
Mājupbraucēju uz iespaidīgā aizbraucēju fona vēl ir ļoti maz - tikai dažas ģimenes izlemj par atgriešanos atpakaļ uz Latviju. Tomēr, par spīti tam, ka precīzs atbraucēju skaits nav zināms, tendence pamazām sāk svērties otrā virzienā. Reemigranti Latvijā saskaras ar jauniem izaicinājumiem un pat kultūršoku. Kāds ir atbraucēju mājupceļš, kas ir pamatā tam, lai teiktu - braukšu mājās? To centās noskaidrot Latvijas Radio.
Valmieras «Čaklās bites bode» - atbalsts senioriem, prieks pircējiem
Valmieras «Čaklās bites bode» - atbalsts senioriem, prieks pircējiem
Redzot to, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, daudzbērnu māmiņām, pensionāriem, tātad cilvēkiem, kuriem ikdienā nav iespēju būt darba ierindā, ir tomēr vēlme radoši darboties un arī kaut nedaudz nopelnīt, Valmierā jau pusotru gadu ir lolota ideja par veikaliņu, kurā varētu tirgot šo cilvēku gatavotās lietas. Šoruden fonda „Iespēju tilts” veikaliņš „Čaklās bites bode” vēra durvis, un tas ir pirmais sociālais uzņēmums Valmierā.
Igauņi uz Latviju brauc ne tikai pēc alkohola, bet arī pēc pārtikas un darbiniekiem
Igauņi uz Latviju brauc ne tikai pēc alkohola, bet arī pēc pārtikas un darbiniekiem
Pie Ainažiem, braucot pa “Via Baltica”  šoseju, var vērot, ka blakus jau esošajam, apjomīgajam alkohola tirdzniecības veikalam ceļ atkal jaunu veikalu. Mazajā robežpilsētā tas būs jau ceturtais alkohola “outlet” veikals. Tātad Somijas un Igaunijas pircēju te netrūkst. Līdzīga situācija jau ir arī citās kaimiņvalsts pierobežas pilsētās – Valkā, Apē, Rūjienā.  
Kocēnos izveidoti brīvdabas grāmatu apmaiņas punkti - grāmatu mājiņas
Kocēnos izveidoti brīvdabas grāmatu apmaiņas punkti - grāmatu mājiņas
Nekrāt putekļus uz grāmatām plauktos, bet gan ļaut tām ceļot pie jauniem lasītājiem - šī atziņa ir pamatā Kocēnu novadā izveidotajiem četriem brīvdabas grāmatu apmaiņas punktiem. Grāmatu apmaiņas punkti ir veidoti kā nelielas mājiņas ar plauktiem, kuros katrs interesents var ielikt sev vairs nevajadzīgu grāmatu vai arī paņemt lasīšanai kādu no citu atnestajām grāmatām. Līdzīgas grāmatu apmaiņas mājiņas paredzēts izvietot arī Valmierā.
Lašu nārsts Salacā sācies agrāk nekā citus gadus, aktivizējas arī maluzvejnieki
Lašu nārsts Salacā sācies agrāk nekā citus gadus, aktivizējas arī maluzvejnieki
Šoruden agrāk nekā citus gadus sākusies lašu došanās uz nārstu Salacā. Tas, protams, licis sarosīties arī maluzvejniekiem un līdz ar to arī zivju sargātājiem - vides un sabiedriskajiem inspektoriem, kam darba netrūkst ne dienu, ne nakti. No 1.oktobra sācies arī lašu un taimiņu zvejas liegums, sodi par šajā laikā noķertajiem lašiem ir pat ļoti lieli, taču tie neattur zivju tīkotājus.
Salacgrīvā gaida nēģus un tūristus
Salacgrīvā gaida nēģus un tūristus
Vēsāks un tumšāks laiks, un ja vēl iepūš īstais vējš, tas viss ir ļoti pa prātam nēģiem, lai tie dotos uz nārstu. To gaida arī Salacgrīvas novada nēģu zvejnieki. Un kā nu ne, jo nēģus gaida gan pircēji, gan arī daudzie tūristi, kuri uz Salacgrīvu dodas skatīt nēģu zveju, jo tikai Salacā tos zvejo tā, kā kādreiz, pirms 100 un vairāk gadiem, ar murdu tača palīdzību.
Cēsīs ģimnāzisti un vidusskolēni sabrauc no plašas apkaimes
Cēsīs ģimnāzisti un vidusskolēni sabrauc no plašas apkaimes
Kamēr daudzu vietējo pašvaldību politiķi ir ļoti piesardzīgi, lai izšķirtos par lauku mazo vidusskolu likteni, tikmēr savu lēmumu pieņem vecāki un arī paši jaunieši, izvēloties mācības pilsētu vidusskolās vai ģimnāzijās. Šajā mācību gadā šī tendence it sevišķi ir vērojama Cēsīs, kur vidējās mācību iestādēs tagad audzēkņu ģeogrāfija ir ļoti plaša, pat no visai attāliem novadiem - gan no vietām, kur vidusskolas ir likvidētas, gan vietām, kur tās vēl arvien pastāv.
Pelēko zirņu milti no Alojas iekaro pasauli
Pelēko zirņu milti no Alojas iekaro pasauli
Latvijas pelēkie zirņi sāk iekarot pasauli. Interese par tiem ir jau Eiropā un Amerikā. Tikai te jāpiebilst, ka runa nav gluži par pelēkajiem zirņiem, kādus tos esam ieraduši redzēt mūsu Ziemassvētku galdā, bet gan par pelēko zirņu miltiem, un šie milti ir kā izejviela bioloģisko produktu ražotājiem. Bioloģisko pelēko zirņu pārstrādi ir uzsācis kartupeļu cietes ražotājs „Aloja-Starkelsen”.
Alojas novada zemnieks meklē veidus lāču atbaidīšanai no bišu saimēm
Alojas novada zemnieks meklē veidus lāču atbaidīšanai no bišu saimēm
Lauciniekam nereti, lai nosargātu savu ražu no nelūgtiem viesiem, nākas likt lietā izdomu. Un šoreiz stāsts būs par lāčiem un bitēm. Vidzemes puses biškopjiem lāči sagādājuši daudzus nepatīkamus brīžus, izpostot bišu saimes. Savu risinājumu atradis Alojas novada zemnieku saimniecības „Krogdambji” saimnieks.
Skujene kā viedais ciems cer uz attīstību (papildināts)
Skujene kā viedais ciems cer uz attīstību (papildināts)
Amatas novada Skujenes ciemam, tāpat kā daudzviet mūsu laukos, secen nav gājusi cilvēku aizplūšana, un šobrīd tajā dzīvo vien ap 300 cilvēku. Taču tajā pašā laikā Skujenes pagastā ir un arī ir ienākuši uzņēmīgi cilvēki, kuriem netrūkst interesantu ideju saimniekošanas jomā. Kā izmantot šo potenciālu, un kā ieinteresēt lauku iedzīvotājus meklēt jaunas idejas uzņēmējdarbībai un arī savas dzīves vides uzlabošanai? Skujenes ciemā tagad ar LEADER projekta atbalstu tiek īstenota viedā ciema jeb ''smart villages'' ideja.
Valmierā pabeigta divu īres namu celtniecība, taps vēl četri
Valmierā pabeigta divu īres namu celtniecība, taps vēl četri
Mājokļa jautājums šobrīd ir viena no galvenajām aktualitātēm daudzās pašvaldībās, jo lielākā daļa no daudzdzīvokļu ēkām Latvijā ir celtas pirms 1993.gada. Pirmā pilsēta, kas sāka risināt šo problēmu, ir Valmiera, kur nu jau pabeigta divu īres namu celtniecība un jaunuzceltajos dzīvokļos jau mitinās īrnieki. Par Valmieras pieredzi tagad interesējas arī citas pašvaldības, bet vai to būs tik vienkārši pārņemt un īstenot arī citviet? Jautājums arī, vai ekonomiski aktīvās pašvaldības, kuras var atļauties mājokļu celtniecību, līdz ar to neveicinās vēl vairāk cilvēku aizplūšanu no laukiem.
Skolu reforma Alūksnes novadā - vidusskolas būs tikai Alūksnē
Skolu reforma Alūksnes novadā - vidusskolas būs tikai Alūksnē
Alūksnes novadā šobrīd strādā darba grupa, kas drīzumā sniegs savu redzējumu par novada izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Jau tagad ir skaidrs, ka novadā vidējās mācību iestādes būs tikai Alūksnē, bet lauku vidusskola Liepnā no nākamā mācību gada būs pamatskola.  
Strenču novada meža masīvos sēņošanu ērti apvienot ar tūrismu
Strenču novada meža masīvos sēņošanu ērti apvienot ar tūrismu
„Ir sācies!”, „Tas laiks ir klāt!” – ar šādiem un līdzīgiem vārdiem, pievienojot arī kārdinošas fotogrāfijas, sociālajos tīklos savā sajūsmā dalās ne viens vien sēņošanas entuziasts. Un arī šorīt gan jau ir meži, kur cilvēkus un mašīnas var redzēt vairāk nekā dažā labā publiskā pasākumā. Vidzemes pusē viena no sēņošanai iecienītākajām vietām ir Strenču novada lielie mežu masīvi.
Kvinoja. Vai perspektīva lauksaimniecības kultūra Latvijā?
Kvinoja. Vai perspektīva lauksaimniecības kultūra Latvijā?
Skujenes pakalnos kvinoja aug jau piekto gadu, un saimnieki uzskata, ka tā varētu būt interesanta kultūra arī citiem zemniekiem. Priekuļu Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar kvinojas audzētājiem, Skujenes pagasta uzņēmumu "Gusts Apinis", šovasar pēta, vai Latvijā būtu perspektīvi audzēt kvinoju.
«Livonijas garša» popularizē senos ēdienus un rosina izmēģināt ko jaunu
«Livonijas garša» popularizē senos ēdienus un rosina izmēģināt ko jaunu
Pārcelties laikā, kad Latviju un Igauniju saistīja vienota teritorija Livonija, – to pārrobežu sadarbības projektā piedāvā kulinārais ceļš „Livonijas garša”.  Šis ir jauns abu valstu tūrisma zīmols, kas veidots, lai veicinātu sadarbību kulinārā tūrisma jomā, kā arī, lai rosinātu tūrisma uzņēmējus piedāvāt ēdienus, kas vēsturiski ir bijuši  raksturīgi konkrētajai vietai,  arī vairāk izmantot vietējos un sezonālos produktus.
Raunas «ķiploku karalienes» izvērš biznesu un iedvesmo citus audzēt garšaugu
Raunas «ķiploku karalienes» izvērš biznesu un iedvesmo citus audzēt garšaugu
Tirgos un no zemniekiem šobrīd viena no pieprasītākajām precēm ir ķiploki, jo tikko novākta un izžāvēta jaunā raža. Vieni tos steidz pirkt, domājot par ziemu un savu veselību, bet citi, lai iegādātos kvalitatīvu sēklas materiālu stādīšanai. Īpaši šī garšauga audzēšana attīstās nu jau par Latvijas ķiploku karalisti nodēvētajā Raunā – tur par veiksmes stāstu kļuvis uzņēmums "Latvijas ķiploks", kura saimnieces pašas izvērš ķiploku biznesu un iedvesmo arī citus novada iedzīvotājus pievērsties šī garšauga audzēšanai.
Aizbraucējus no atgriešanās Latvijā attur bažas par dzīvesvietu un darbu
Aizbraucējus no atgriešanās Latvijā attur bažas par dzīvesvietu un darbu
Lai arī vēl uz lielā aizbraucēju skaita fona tās ir tikai dažas ģimenes, daži cilvēki, kas atgriežas Latvijā, tomēr ledus ir sakustējies – tā atzīst gan speciālisti, kuru uzmanības lokā ir reemigrācijas jautājumi, gan arī paši aizbraucēji. Ir ģimenes, kas pēc atgriešanās ir uzsākušas savu biznesu vai izveidojušas savas lauku saimniecības. Tāpat ir jauni cilvēki, kuri ārzemēs ieguvuši labu izglītību un tagad sekmīgi veido savu karjeru Latvijā. Tomēr ne visiem atgriešanās ir veiksmes stāsts. Kādas problēmas, ar kurām jāsaskaras atgriežoties, saredz tie, kas atbraukuši vai mēģina atgriezties?
Skolotājai Ilonai darbs Baškīrijas skolā - latviskuma mācīšana un dzīves augstskola
Skolotājai Ilonai darbs Baškīrijas skolā - latviskuma mācīšana un dzīves augstskola
Vairs tikai divas nedēļas atlikušas līdz 1.septembrim. No vasaras atvaļinājuma, lai gatavotos jaunajam mācību gadam, savās skolās atgriežas pedagogi. Šīs nedēļas nogalē ceļā uz savu skolu devās arī valmieriete Ilona Saverasa. Viņai šis ceļš no Latvijas ir 2000 kilometru garumā, un šis pirmais septembris būs jau devītais, kopš viņa ir latviešu valodas skolotāja Arhangeles rajona Maksima Gorkija jeb Arhlatviešu ciemā Baškīrijā.
Bijušās Apes arodvidusskolas telpās - uzņemējdarbībai perspektīva vide
Bijušās Apes arodvidusskolas telpās - uzņemējdarbībai perspektīva vide
„Industriālais parks” – tagad Apē šāds uzraksts uz ceļa norādes ir nomainījis kādreizējo nosaukumu „Apes arodvidusskola”. Nu jau drīz būs desmit gadi, kopš, samazinoties audzēkņu skaitam, Apes arodvidusskola ir slēgta. Un kā daudzviet, kur skolas tiek likvidētas, arī Apes pašvaldībai nācās meklēt risinājumu, ko darīt ar plašo skolas teritoriju un daudzajām ēkām, kas bija palikušas tukšas. Risinājums tika rasts, ēkas atdodot uzņēmējdarbībai.
Bērni no latviešu mītnes zemēm nometnē Matīšos apgūst valodu un kultūru
Bērni no latviešu mītnes zemēm nometnē Matīšos apgūst valodu un kultūru
Jūlija beigas un augusta sākums ir laiks, kad Latvijā, lai piedalītos dažādās nometnēs, ierodas bērni un jaunieši no dažādām latviešu mītnes zemēm. Nometņu galvenais mērķis  ir  diasporas bērniem  sniegt plašākas zināšanas par latviešu kultūru, tradīcijām un stiprināt arī valodas prasmi. Viena no šīm nometnēm šonedēļ aizritēja Burtnieku novada Matīšos. 
Alūksnes novadā aizritēs otrie malēniešu svētki
Alūksnes novadā aizritēs otrie malēniešu svētki
"Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams!" – ar šādu moto sestdien, 28.jūlijā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā aizritēs otrie malēniešu svētki. Bez jautrām izdarībām šo svētku galvenais mērķis jau ir saglabāt šīs ziemeļaustrumu Vidzemes raksturīgo valodu, vietējo kolorītu un tradīcijas.
«Zemesziediņos» laistīšanas dīķi uzpilda saules bateriju darbināts sūknis
«Zemesziediņos» laistīšanas dīķi uzpilda saules bateriju darbināts sūknis
Pukojoties par sausumu un gaidot tikai dabas labvēlību, pie ražas netiksi – tā šo karsto un sauso vasaru vērtē Apes novada Virešu pagasta zemnieku saimniecībā „Zemesziediņi”, kur audzē ogas – zemenes, avenes un tagad arī krūmmellenes. Ogu sezonu gan karstums pasteidzinājis vismaz par divām nedēļām agrāku, taču par to, ka skādi varētu būt nodarījis sausums, te nesūdzas, jo lietā likta izdoma - aveņu lauku laistīšanā tagad te palīdz saules baterijas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti