Sadaļas Sadaļas

Griķu audzētāji: raža laba, kāpušas arī iepirkuma cenas

Martā, pieaugot koronavīrusa izplatībai, viena no precēm, kas ļoti ātri pazuda no veikalu plauktiem, bija griķi, un šī produkta pirkšanas ažiotāža jau bija ne tikai Latvijā. Līdz ar pieprasījuma kāpumu tagad, rudenī, pat divkārt augušas jaunās ražas iepirkuma cenas. Zemnieki šogad ražas apjomu vērtē kā labu, taču ne tik labvēlīgi griķu novākšanai ir šī rudens laika apstākļi.

Griķu audzētāji: raža laba, kāpušas arī iepirkuma cenasGunta Matisone

Griķu ražas laiks ir vēlāk nekā citām graudaugu kultūrām, tos parasti vāc pēc pirmajām stiprākajām salnām, taču šoruden tāda aukstuma vēl nav bijis.

''Protams, protams, ideāla griķu novākšana ir dažas dienas pēc salnām, tad, kad viņi ir apsaluši, augs ir beidzis savu veģetāciju, un dažas dienas pēc salnām ir ideāli apstākļi, lai vāktu griķus,'' saka kooperatīva “Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers un atzīst, ka pēdējos gadus vairs uz laika apstākļiem gluži paļauties nevar. Šobrīd viņa vadītā kooperatīva zemnieki jau ir novākuši ap 90 procentu griķu ražas.

''Tie agrāk sētie bija jau nogatavojušies, nu ne tik labi, kā pēc salnām, bet tomēr gatavāki bija, nekā tie vēli sētie, teiksim, jūnija vidū, vai otrā pusē – tie tad bija oktobra sākumā vēl stipri zaļi, līdz ar to viņus novākt nevarēja, jo kuļot viņi veido masu kā zaļbarību, un tas gan apgrūtina procesu, gan ir [lielākas] izmaksas,'' klāsta Ķibers, bet par ražu gan šoruden nevarot sūdzēties. ''Salīdzinot ar citiem gadiem, ir laba raža, vidējā raža svārstās no tonnas līdz divām tonnām, kas Latvijā ir ļoti laba raža.''

Kooperatīva „Daiva” biedri griķus audzē jau tradicionāli, bet šogad pirmo gadu tos iesēja Viļakas novada zemnieku saimniecībā „Kotiņi”. Saimniecības pārstāvis Rolands Keišs stāsta, ka tas gan nav bijis saistīts ar pavasara griķu pirkšanas bumu, bet saimniecībā tiek mērķtiecīgi turpināts paplašināt produkcijas klāstu.

''Saistības ar kovidu tur nav nekādas, bet vienkārši, lai tas produktu klāsts mums ir lielāks, būs arī mums griķi un griķu milti uz priekšdienām. Un pirmais gads ir sanācis diezgan tāds interesants, ceram, ka iztīrīsim, izkaltēsim un mums raža būs ap tonnu no hektāra. To visu darām bioloģiski, un tad būs labi pirmajā gadā. Aukstuma nebija, kūlām pietiekami mitrus griķus, un kaut kādi arī zudumi bija,'' saka Keišs.

Gan zemnieku saimniecībā „Kotiņi”, gan kooperatīva „Daiva” vadītājs uzsver, ka griķus audzē, nelietojot ķīmiju.

''Viņi ir tīri no glifosātiem, jo mēs kooperatīvā esam atrunājuši, ka glifosātus lietot griķu nogatavināšanai ir galīgs neprāts, tā ir pārtikas indēšana, un mūsu zemnieki to ir arī ņēmuši vērā, un tāpēc gan Lietuvas, gan Polijas iepircēji to ļoti novērtē, jo Lietuvā, piemēram, atrast griķus, kuriem nav lietoti glifosāti nogatavināšanai, esot ļoti grūti.''

Kooperatīva „Daiva” audzētie griķi Latvijā nepaliek, tie aiziet eksportam uz Lietuvu un Poliju. Viens no iemesliem ir arī tas, ka Latvijā trūkst pārstrādes iespējas. Tātad ''Daivas'' griķi ceļo uz Poliju, Lietuvu, kur tie tiek lobīti, un iespējams, ka tie atgriežas arī Latvijā, bet tie var arī nebūt pie mums augušie. Un tad ir jautājums, kādas kvalitātes griķus, ja vien tie nav bioloģiski audzēti, mēs varam nopirkt veikalos?

''Ko mēs redzam veikalu plauktos diemžēl? ''Ražots Eiropas Savienībā'', tagad jau bieži neraksta konkrētu valsti, lielākā daļa ir Vācija, Polija, tās valstis... viņi ir traki lauksaimniecībā, viņiem ir agresīvā lauksaimniecība, spriež Keišs.

''Jā, nu, garantija… Es domāju, ka tas jāprasa no pārstrādes uzņēmumiem, bet mēs garantējam, ka mūsu griķiem nav šis glifosāts klāt. Protams, kad ar glifosātu nomiglo to lauku, tad griķi ir gatavi, visi kuļami dažās dienās – brauc un visu nokuļ. Lietuvā tas esot ļoti populāri, no Krievijas importētiem griķiem arī nevar zināt, viņiem var būt klāt glifosāti un var arī nebūt, tā ir baigā laimes spēle, nav nekādas garantijas, ka būs bez glifosātiem,'' skeptisks ir arī Ķibers.

Griķu audzētāju skaits Latvijā ir arī sarucis, iemesls – iepirkuma cenu svārstības, kas pirms gadiem trim bija visai zemas un daudziem zemniekiem lika no šīs kultūras audzēšanas atteikties. Tagad gan, redzot, ka pieprasījums un iepirkuma cenas ir augušas, tas var būt motivējoši nākamgad atkal palielināt griķu sējumus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt