Ceturtdiena, 16. maijs

Vārda dienas: Edijs, Edvīns

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +18 °C, D/DR vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Gunta Matisone

Latvijas Radio korespondente Vidzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Viena diena Kocēnu pašvaldības policista darbā: Ne tikai kārtības sargs, bet arī psihologs
Viena diena Kocēnu pašvaldības policista darbā: Ne tikai kārtības sargs, bet arī psihologs
Savas vietējās policijas izveide pašvaldībām nav obligāta prasība, taču arvien vairāk ir novadu, kuri izšķiras par soli veidot savu pašvaldības policiju. Tāds lēmums pieņemts arī Kocēnu novadā, un šovasar jau tur kārtību sargā pašvaldības policija. Vietējiem kārtības sargiem jārisina ne tikai dažādu pārkāpumu lietas, bet jābūt arī psihologiem un atbalsta plecam.  
Flokši zied Gunas Rukšānes dobēs un grāmatā
Flokši zied Gunas Rukšānes dobēs un grāmatā
Šovasar dārzos viss notiek ātrāk. Arī flokši, kuru ziedēšanu parasti saistām ar augustu, pirmie uzziedēja jau ap Jāņiem – tā secina flokšu selekcionāre un audzētāja Guna Rukšāne. Viņas dārzā Raiskuma pagasta „Jaunrūjās” jau zied un arī vēl tikai ziedēs kopumā ap 150 dažādu šķirņu. Šo šķirņu daudzkrāsainību un arī Gunas Rukšānes apkopoto informāciju tagad var skatīt un lasīt viņas grāmatā „Flokši”.
Baltā Prinča harēms un aitas - mobilā ganāmpulka ierindnieki
Baltā Prinča harēms un aitas - mobilā ganāmpulka ierindnieki
Lai nākotnē būtu, ko pīt svētku vainagos, par pļavu ziediem gādās govis un aitas. Tā, pavisam vienkārši sakot, var pamatot darbu, kas jāpaveic Latvijā pirmajam mobilajam ganāmpulkam, kura uzdevums ir noganīt vērtīgās dabiskās pļavas, ļaujot tām atkal pēc tam atjaunoties. Mobilais ganāmpulks ir daļa no Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta „GrassLIFE”, kas sevī ietver vēl vairākas pozīcijas, lai saglabātu Latvijai vēsturiski raksturīgo ainavu – pļavas. Un šobrīd mobilais ganāmpulks savu darbu jau veic Valkas novadā, Jelgavā un arī Gaujas nacionālajā parkā.
Cēsnieka Viļņa Ozoliņa dāvana Latvijas simtgadei - 100 oša koka karotes
Cēsnieka Viļņa Ozoliņa dāvana Latvijas simtgadei - 100 oša koka karotes
„Šīs ieceres  pamatā ir mīlestība, un man tā ir Latvija” – tā par savu īpašo dāvanu valstij tās jubilejā saka cēsnieks Vilnis Ozoliņš.  Un šī dāvana  ir 100 oša koka karotes, kuras Vilnis Ozoliņš nākamnedēļ pasniegs Latvijas valsts simtgades birojam, lai tālāk tās tiktu nodotas latviešu koru vadītājiem no 33 dažādām pasaules valstīm. Karošu izgatavotājam jau rit astoņdesmit piektais gads un ir apņēmība  šo darbu vēl turpināt, lai gatavotu jubilejas gada karotes arī savai pilsētai.
Pasaules latviešu ekonomikas forums Valmierā - pieredzes un kontaktu apmaiņa
Pasaules latviešu ekonomikas forums Valmierā - pieredzes un kontaktu apmaiņa
Kā latvietis var palīdzēt latvietim? Atbildes uz šo jautājumu šodien un rīt Valmierā skaidros Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībnieki. Tā būs iespēja uzņēmējiem gūt pieredzi, informāciju, kontaktus ar tiem mūsu tautiešiem, kuru mītnes zemes ir citviet pasaulē un kuriem jau ir uzņēmējdarbības pieredze, strādājot dažādos pasaules tirgos. Šī būs piektā reize, kad tiekas Latvijā un ārpus tās dzīvojošie uzņēmēji, līdz šim forumi notikuši gan Rīgā, gan arī Austrālijā un ASV.
Seno vietējo šķirņu lopu saglabāšanai ir programmas un arī rezultāti
Seno vietējo šķirņu lopu saglabāšanai ir programmas un arī rezultāti
Gaidot Līgo vakaru, daudzās lauku sētās top vai vēl taps Jāņu siers, arī Blomes pagasta zemnieku saimniecībā „Dimanti”. Saimniece Sandra Stricka vērtē, ka vislabākais tas sanāk no Latvijas zilajām govīm, kuras saimniecībā gan ir tikai divas - savam priekam. Bet Latvijas zilā govs ir arī viena no mūsu senajām mājdzīvnieku šķirnēm, kura iekļauta ģenētisko resursu saglabāšanas programmā, līdzīgi tas ir arī zirgiem, aitām, cūkām, kazām.
Vasaras nometnē izzina Burtnieka bagātības
Vasaras nometnē izzina Burtnieka bagātības
Klāt skolēnu vasaras nometņu laiks. To piedāvājums ir pat ļoti dažāds – sākot no aktīvās atpūtas un sporta nometnēm, līdz pat konkrētām nozarēm – teātrim, valodu apguvei, vēstures izzināšanai. Skolēnu vasaras nometni ar konkrētu ievirzi nu jau piekto gadu rīko arī „Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola”. Šogad tās tēma - „Burtnieks no akmens laikmeta līdz mūsdienām”, kas dod iespēju skolniekiem iepazīt gan arheoloģiskajos izrakumos atrasto, gan arī ezera zivju un augu daudzveidību.
Nejauši atrod dziesmu kladi, kas rakstīta izsūtījumā Sibīrijā
Nejauši atrod dziesmu kladi, kas rakstīta izsūtījumā Sibīrijā
184 lappuses ar rokrakstā pierakstītām dziesmām, no skolnieku burtnīcām sašūtā, pašdarinātā kladē. Šie ieraksti datēti no 1954. līdz 1956. gadam Komi apgabala Intā - izsūtījumā.  Kas ir šī izsūtījumā tapusī dziesmu klade un kam tā piederējusi, un kas ir šo dziesmu autori? To tagad Strenču novadā cenšas izzināt Iveta Ence - viņas rokās ir nonākusi šī klade, kas savā ziņā ir unikāla vēstures liecība.
Vecpiebalgas bitenieks: Pavasara medus raža rekordagra, tālāko grūti paredzēt
Vecpiebalgas bitenieks: Pavasara medus raža rekordagra, tālāko grūti paredzēt
Par ieilgušā karstuma un sausuma ietekmi uz ražu bažas pauž gan labības, gan augļu un ogu audzētāji. Bet kāds šis laiks ir bišu dravās? No vienas puses - karstais pavasaris ir veicinājis daudzu augu agrāku ziedēšanu un līdz ar to ir dravas, kur jau maija vidū varēja ievākt jauno, pirmo šī pavasara medu. Taču bažas raisa tas, kādi laika apstākļi būs turpmāk un vai līdz ar to, ka daudzi augi jau noziedējuši, bišu saimēm vēl jūnijā, jūlijā būs, ko vākt.
«Pigoru darbnīcā» no gāzes baloniem top zvangas
«Pigoru darbnīcā» no gāzes baloniem top zvangas
Visparastākie gāzes baloni, kuri pamazām iziet no mūsu sadzīves, Jaunpiebalgā  pārtop skanīgos mūzikas instrumentos – zvangās. Tās savā „Pigoru darbnīcā” gatavo Juris Cers, gados jauns cilvēks, kurš kopā ar savu dzīvesbiedri Ievu Dūrīti uzskata, ka, arī dzīvojot laukos, var atrast interesantas idejas, kuras var veiksmīgi īstenot.
Inešos eksportam audzēs stores, samus, zandartus, zušus
Inešos eksportam audzēs stores, samus, zandartus, zušus
Stores, sami, zandarti, sterletes – šīs zivis kļūs par eksporta preci un ceļos no Vecpiebalgas uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm. Šādu ieceri gatavi īstenot Inešos izveidotā, jaunā akvakultūras uzņēmuma „Hibitech Piebalga” saimnieki. Pamats tam ir augošais pieprasījums pēc zivīm, kas audzētas tepat, Eiropas valstīs, nevis Ķīnā vai Vjetnamā, kā arī tas, ka zivju resursi jūrās un ezeros samazinās. Šobrīd par Inešos tapušo zivju audzētavu var teikt, ka tā ir lielākā zem jumta esošā zivju audzētava ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā.
Adrešu maiņa Latvijā: glābējiem prieks, iedzīvotājiem – rūgtums un neizpratne
Adrešu maiņa Latvijā: glābējiem prieks, iedzīvotājiem – rūgtums un neizpratne
Skanīgo māju vārdu – "Gundegas", "Madaras", "Pakalni" vietā tagad Dīķu, Kažoku vai kāda cita iela. Ja gadu gadiem pierasts pie sava mājas vārda un ja vēl tas ir bijis paaudžu paaudzēs, tad adreses maiņa rada rūgtumu, aizvainojumu un arī neizpratni, kāpēc tas ir vajadzīgs. Adrešu maiņa, pareizāk sakot, to sakārtošana Latvijā norit ne jau pirmo gadu, jo jau no 2002.gada ir spēkā noteikumi par adresācijas sistēmu valstī. Kā norit adrešu sakārtošana, kāds ir iedzīvotāju vērtējums un kur problēmas saredz pašvaldības?
Studentu izstrādāts portfolio jauniešiem ar īpašām vajadzībām palīdz darba meklējumos
Studentu izstrādāts portfolio jauniešiem ar īpašām vajadzībām palīdz darba meklējumos
Lai arī par darbinieku trūkumu sūkstās daudzos uzņēmumos, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iesaistīties darba tirgū vēl arvien ir grūti. Viena no problēmām ir tā, ka darba devēji baidās, vai cilvēks ar īpašām vajadzībām spēs veikt konkrēto darbu, vai nebūs veselības problēmu. Un nereti arī paši cilvēki ar invaliditāti sarunās ar darba devēju nespēj sniegt par sevi nepieciešamo informāciju. Bet Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem tagad kā palīgs būs speciāls portfolio, kuru izstrādāt palīdzējuši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un mācībspēki. Jau ir notikušas divas darba biržas, kurās skolas audzēkņi tikās ar darba devējiem.
Salacgrīvā plāno ilgi gaidīto noslogotā tranzītceļa remontu
Salacgrīvā plāno ilgi gaidīto noslogotā tranzītceļa remontu
Šonedēļ ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Tallinas šosejas posmā no Duntes līdz Svētciemam, kur mainīs seguma virskārtu. Bet ir kāds šī tranzītceļa posms, kas nopietnu remontu gaida jau gadiem – šosejas daļa, kas šķērso Salacgrīvas pilsētu. Kravas automašīnas, kas gluži vai nepārtraukti brauc cauri pilsētai, tās galvenajai ielai ir smags pārbaudījums. Tagad gan beidzot saņemts apliecinājums no Satiksmes ministrijas, ka tiks atbalstīta šīs tranzītielas sakārtošana.
«Baladīna» Valmieras teātrī - skarba pasaka par varu un varaskāri
«Baladīna» Valmieras teātrī - skarba pasaka par varu un varaskāri
Šovakar Valmieras Drāmas teātrī priekškars vērsies pirmizrādei, kura nenoliedzami liks par sevi runāt un diskutēt gan teātra kritiķiem, gan skatītājiem. Arī paši jauniestudējuma dalībnieki, aktieri, atzīst, ka šāda veida skatuves darba Valmieras teātrī līdz šim nav bijis. Ar poļu dzejnieka un dramaturga Juliuša Slovacka 1843. gadā uzrakstīto lugu „Baladīna” Valmieras teātrī sevi piesaka režisors Viesturs Kairišs. Īsumā raksturojot lugas saturu, var teikt, ka tas ir stāsts par varu, par to, cik tālu cilvēks var aiziet savā varaskārē. Taču izrādē netrūkst arī komiskā un noslēpumainā.
Prāta spēlēs asina prātu un rod līdzekļus konkrētu mērķu realizēšanai
Prāta spēlēs asina prātu un rod līdzekļus konkrētu mērķu realizēšanai
Reizē asināt prātu un dot ieguldījumu  kādam labam, paliekošam darbam savā novadā.  Varētu teikt, ka tāds ir pamatprincips erudīcijas spēlei „Prāta laboratorija”, kura nu jau vairākus gadus norit Apē. Pamazām šī spēle ir kļuvusi ļoti populāra, un cilvēki, lai tajā piedalītos, brauc ne vien no kaimiņu novada – Alūksnes, bet arī Palsmanes, Preiļiem un pat Rīgas. Spēles iniciatori ir divi jaunieši, alūksnieši, kuri tagad dzīvo un strādā Rīgā, bet nav zaudējuši saikni ar dzimto pusi.
Apē klāj baltos galdautus un tic – savējie atgriezīsies ne tikai svētkos
Apē klāj baltos galdautus un tic – savējie atgriezīsies ne tikai svētkos
Igaunijas pierobežas mazpilsētai Apei, protams, arī nav gājusi secen cilvēku aizplūšana, un pilsētiņa ir palikusi klusāka un tukšāka. Bet ir gadā vairākas reizes, kad te sabrauc tie bijušie Apes iedzīvotāji, kuri darbu atraduši Rīgā vai kādā citā lielākā pilsētā, un tā tas būs arī šodien, - lai satiktu savus radiniekus, draugus, arī lai kopīgi klātu balto galdautu un dotos laivu braucienā pa Vaidavas upi. Novadā uzskata, ka šādi kopīgi pasākumi neļauj pazaudēt saikni ar dzimto pusi.
Drabešos līdz ar skolas reorganizāciju jauns mērķis – personības izaugsme
Drabešos līdz ar skolas reorganizāciju jauns mērķis – personības izaugsme
Vai paredzētā internātskolu slēgšana, reorganizācija ir tik liels bieds, kā nereti tiek uzsvērts, runājot par vienas vai otras internātskolas nākotni? Amatas novada pieredze apliecina, ka internātskola var mainīties un pie tam pat pretendēt uz elitāras skolas nākotni. Novadā šis ir pirmais mācību gads, kad bijušās Drabešu internātskolas vietā te ir Drabešu Jaunā pamatskola. Vārds „jaunā” sevī ietver skolas būtību – tās filozofija ir personības izaugsme, kopienas skola, kurā līdzdarbojas skolēni, skolotāji un arī vecāki.
Smiltenē top laika deķi un mīļspilventiņi
Smiltenē top laika deķi un mīļspilventiņi
 To, kāds Latvijas jubilejas gadā katru dienu ir bijis laiks, visprecīzāk vēl arī pēc daudziem gadiem varēs pateikt tās rokdarbnieces, kuras iesaistījušās laika deķu adīšanā vai tamborēšanā. Šīs idejas iniciatore ir biedrības „Smiltenes pūra lāde” pārstāve Ilze Haka, un šī ierosme, izrādās, ir aizrāvusi gan rokdarbnieces Latvijā, gan arī ārzemēs dzīvojošās latvietes. Pamatdoma ir - dokumentēt deķos katras dienas laika apstākļus, proti, katru dienu ieadot ar savu krāsu, kas atbilst noteiktai temperatūrai.
Sociālais darbinieks laukos – neskaitāmu jautājumu risinātājs
Sociālais darbinieks laukos – neskaitāmu jautājumu risinātājs
Laukos sociālā darba apjoms pieaug. Klāt nākuši ne tikai jauni pienākumi, bet veidojas arī jaunas, nebijušas situācijas, kurām ikdienā  jāmeklē  risinājums.  Tā secina Burtnieku novada sociālais darbinieks Jānis Zauers, kurš Labklājības ministrijas konkursā „Labākais sociālais darbinieks Latvijā” ieguvis galveno titulu.
Reemigrante Inga: Atgriezties jāgrib pašam, finansiālais atbalsts ir tikai bonuss
Reemigrante Inga: Atgriezties jāgrib pašam, finansiālais atbalsts ir tikai bonuss
Lai arī reģionos tikai nesen darbu sākuši reemigrācijas jautājumu koordinatori, viedokļi par šī pilotprojekta lietderību dalās. Arī Vidzemē šo plānu vērtē piesardzīgi, taču par galveno ieguvumu - lai arī tie būs tikai daži no cilvēkiem, kuri nolēmuši atgriezties, - uzskata iespēju te uzsākt savu uzņēmējdarbību, jo arī šādu atbalstu paredz šis pilotprojekts.
Gulbenes novadā daļu lauku ceļu sakārto par Eiropas fondu līdzekļiem
Gulbenes novadā daļu lauku ceļu sakārto par Eiropas fondu līdzekļiem
 Ik pavasari atkusnis aktualizē lauku grants ceļu problēmas; šopavasar tiek lēsts, ka tās būs vēl nopietnākas, jo savu artavu jau tā sliktā stāvoklī esošajiem ceļiem deva arī rudens un ziemas lietavas. Lauku grants seguma ceļi lielākoties nopietnus remontus nav piedzīvojuši gadu desmitiem. Tagad gan neliels ielāps šai problēmai ir pašvaldībām pieejamais Lauku atbalsta dienesta finansējums grants ceļu sakārtošanai. To steidz izmantot arī Gulbenes novadā, uzskatot, ka tādējādi ir arī atbalsts uzņēmējdarbībai laukos, un to jau pierāda pirmie saremontētie ceļu posmi.
Ilva Šimone: Mana vieta ir laukos. Es šeit esmu laimīga
Ilva Šimone: Mana vieta ir laukos. Es šeit esmu laimīga
100 aitas, divas augstākās izglītības, traktora vadīšanas tiesības, sabrukusī Abravas muiža un liela uzņēmība. Šie ir galvenie atslēgas vārdi, kas raksturo jauno zemnieci Ilvu Šimoni. Viņa, tāpat kā daudzi lauku jaunieši, savulaik devusies arī uz pilsētu, pastrādājusi un sapratusi, ka viņas īstā vieta ir laukos, un tagad Ilva saimnieko Jaungulbenes pagastā, savā zemnieku saimniecībā un saviem spēkiem ar visiem darbiem tiek galā.
Lauciniekiem pie skaidras naudas tikt liedz bankomātu un sabiedriskā transporta trūkums
Lauciniekiem pie skaidras naudas tikt liedz bankomātu un sabiedriskā transporta trūkums
Pilsētniekam izņemt naudu bankomātā ir dažu minūšu jautājums, bet lauciniekam, ja nepieciešama skaidra nauda,  šī it kā ļoti ikdienišķā un vienkāršā procedūra var prasīt pat veselu dienu. Ar to nākas rēķināties arī  Lejasciema iedzīvotājiem, kuriem tuvākais bankomāts ir Gulbenē. Bet algas, pabalstus un citus maksājumus arī laukos šobrīd jau cilvēki lielākoties saņem savos banku kontos. Bet, piemēram, Gulbenes novadā ārpus novada centra  - Gulbenes - vienīgais bankomāts laukos ir Lizumā.
Laukos daudzviet ar autobusa neesamību jau samierinājušies
Laukos daudzviet ar autobusa neesamību jau samierinājušies
„Vēlos pieteikt braucienu uz Mazsalacu!” – iespējams, ka tieši tā, ar telefona zvanu, piesakot dienu un laiku, no attālām lauku mājām Sēļu pagastā jau nākamā gada pavasarī varēs nokļūt vai nu novada centrā, vai citur, kur būs nepieciešams. Sēļu pagasts Mazsalacas novadā un arī Alūksnes novads būs pirmās teritorijas Vidzemē, kur iecerēts īstenot pilotprojektu – „Transports pēc pieprasījuma”. Tagad martā, Vidzemes Augstskolas pētnieki Sēļu pagastā veica iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu, kāds ir viņu viedoklis par šādu iespēju risināt transporta problēmas.
Cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base skanēs seno instrumentu spēlmaņu saietā Duntē
Cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base skanēs seno instrumentu spēlmaņu saietā Duntē
Ne tikai paklausīties, kā skan tādi mazāk zināmi instrumenti kā cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base vai ermoņikas „Ieviņas”, bet arī pašam, ja ir tāda vēlme, iemēģināt roku šo instrumentu spēlē – to šodien varēs Tautas mūzikas svētkos Duntē jeb Seno un reto tautas mūzikas instrumentu spēlmaņu saietā. Šīs tikšanās iniciatori ir divi vidzemnieki - seno instrumentu meistari Valters Reiznieks un Valdis Andersons.
Kārķos top jauna tradīcija - stipro dzimtu kalendārs
Kārķos top jauna tradīcija - stipro dzimtu kalendārs
Domājot, ko Latvijas valsts jubilejas gadā atstāt paliekošu savam pagastam, Valkas novada Kārķos jau pirms vairākiem gadiem radās iecere izpētīt savas stiprās dzimtas. Dzimtas, kuras te dzīvo trijās, pat sešās paaudzēs, un izrādījās, ka to ir vairāk nekā pussimts.
Salacgrīvas un Limbažu biedrības pieredze – ES finansējums rosina jaunus projektus
Salacgrīvas un Limbažu biedrības pieredze – ES finansējums rosina jaunus projektus
Tērpi pašdarbības kolektīviem, sporta inventārs, labiekārtotas atpūtas vietas, jauna estrāde Ainažos, baznīcas remonts Salacgrīvā – šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo vietējās biedrības „Jūrkante” pastāvēšanas desmit gados apgūtais Eiropas Savienības (ES) finansējums ir mērāms pat vairākos miljonos eiro.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti