Pirms 225 gadiem tapušo pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā izdod no jauna

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 11 mēnešiem.

Kā uzvārīt skaidru zupi, kā pagatavot zosti un kā pareizi iebeicēt cepeti? Ne vien šie, bet arī daudzi citi mūsu virtuvē aizmirsti vārdi un jēdzieni ir lasāmi 414 receptēs 225 gadus vecajā pavārgrāmatā „Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Tā savulaik izdota Rubenes mācītājmuižā un ir pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Tagad tā izdota no jauna un var sniegt idejas interesantām receptēm, kā arī ieskatu vēsturē.

Pirms 225 gadiem tapušo pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā izdod no jauna
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

“Es viņu dēvēju par Bībeli virtuvē,” tā pirmās latviešu valodā sarakstītās pavārgrāmatas atkalatvēršanas svētkos to vērtē Rundāles pils restorāna vadītāja Sanita Millere. Viņa jau 27 gadus pēta senās receptes un, protams, iepazinusi un izmēģinājusi arī šajā grāmatā esošās.

“Tā ir tāda atklāsme, nokļūšana vēsturē, un šobrīd kulinārajā pasaulē ļoti liels notikums. Jaunajā ortogrāfijas formātā mēs varam iepriecināt citus profesionāļus ar šiem noslēpumiem, kas bija šinī vienīgajā pavārgrāmatā. Citas garšas, citas sarežģītas ēdiena pagatavošanas metodes,

tās ir pavisam citas tehnoloģijas, citas aizmirstas garšas, citi produkti un dažādu produktu savienojumi. Pat tādi, kādus mēs neesam pieraduši ēst,” pastāstīja Millere.

Jaunā grāmatas izdevuma iniciatore ir Kocēnu novada dome, kura ieguva atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmu konkursā. Šis gan nav bijis viegls  darbs – nodot 225 gadus veco grāmatu šodienas lasītājiem, jo tajā ir daudzi senie vārdi, jēdzieni, kurus vairs nelietojam vai lietojam pat citā nozīmē.

Par savu pieredzi, izmēģinot tulkot dažas receptes, pastāstīja Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle: “Iztulkojot šīs receptes, kā nu mēs pratām, mums bija tā, ka mēs esam iztulkojuši kā cepeti, kā tītara cepeti, bet, iedodot profesionāļiem, tad izrādās, ka tā ir ķiršu kūka...”

Tāpēc, lai šodienas pavāriem vai vienkārši interesentiem būtu vieglāk saprast grāmatā esošos vārdus, tiem ir arī tagad skaidrojums. “Šajā grāmatā ir saglabāts gan tā laika izteiksmes veids, gan valoda, un pats jaukākais, kas, manuprāt, ir šajā grāmatā, tad pēdējās lapaspusēs mēs varam lasīt dažādu, mums varbūt neizprotamu vārdu tulkojumu. Piemēram, košķene ir kūka, kaut kas no koša. Sardele – šodien mēs visi zinām sardeles, bet grāmatā tās ir sardīnes. Beicēt vai iebeicēt ir marināde vai iemarinēt. Bet gatavošanā, jā, ir daudz kas ļoti interesants, ko mēs varam aizņemties, un šīs receptes ir arī interesantas kā lasāmviela,” pastāstīja Nagle.

Šī pirmā pavārgrāmata ir svarīga vēl kādā ziņā – tas ir vācu mācītāja Kristofa Hardera devums. Viņš, kalpojot Rubenes draudzē, vēlas arī izglītot latviešu zemniekus. Protams, rakstot šo pavārgrāmatu, Harderam ir savs nolūks.

“Tā ir domāta tiem latviešiem, kuri strādāja muižās kā palīgi virtuvēs, lai viņi zinātu, kurā brīdī jāceļ katls uz plīts un ko tur var likt klāt. Bet es teiktu, ka tai bija arī liela izglītojoša vērtība – ļoti daudz vārdu, kurus mēs pat neapzināmies, viņš ir darinājis un ienesis mūsu valodā, protams, līdz ar to paplašinot redzesloku cilvēkiem, kuri šeit apkārt dzīvoja,” pastāstīja tagadējais Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis.

Mācītājs Harders savā mācītājmuižā ierīkoja spiestuvi un izdeva vairākas grāmatas latviešu valodā, arī pirmo rēķināšanas grāmatu zemniekiem.

Kā atzīst Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Hardera devums tolaik bija ļoti būtisks:

“Latviešu zemnieki vēl liela daļa bija dzimtcilvēki, un viņš uzskatīja, ka latviešu tauta ir jāizglīto,

ka latviešiem ir jāmācās ne tikai lasīt, kas bija jau arī agrāk, bet arī rakstīt un rēķināt. Viņš arī mudināja domāt ekonomiski, jo, piemēram, rēķināšanas grāmatiņa bija ar ļoti praktisku nolūku, lai zemnieks māk naudu skaitīt, lai var preču lietās orientēties un lai palīdzētu padarīt latviešu dzīvi labāku.”

Rubenes mācītājs Harders izdeva arī Vidzemes kalendārus, kuros no šodienas skata visai interesanti ir zemniekiem ieteiktie latviskie personvārdi, piemēram, Gudriņš, Brīvuls vai Pašvaldis un citi.

“Varētu tagad dzimstošiem bērniem dot vārdu nevis Valdis, bet Pašvaldis, un, kad viņi izaug, varbūt viņi kļūs par krietniem pašvaldību vadītājiem,'' nosmej Vilks. ''Bet neiegājās tie vārdi, tie bija krietni samāksloti un sarežģīti. Bet viens vārds ir un ir ļoti populārs jau vairākās paaudzēs, un tā ir Skaidrīte. Un to ir radījis Rubenes mācītājs Kristofs Harders 18.gadsimta beigās.”

Pirmā pavārgrāmata latviešu valodā, kas tagad piedzīvojusi jaunu izdevumu, var būt interesanta gan profesionāliem pavāriem, gan ēstgavošanas entuziastiem, jo tajā iekļautas 414 receptes. Tāpat tā var būt interesanta ar savu valodu, senajiem vārdiem un, protams, lai uzzinātu, ko tad cēla galdā muižās pirms vairāk nekā 200 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti