Šogad, aizdegoties auto, cietuši arī deviņi cilvēki un trīs gājuši bojā. Vidzemē septembrī vien bijušas jau astoņas automašīnu aizdegšanās.
ĪSUMĀ:
- Ik gadu aizdegas ap 600 automašīnu.
- 2019. gada šādos ugunsgrēkos cieta 11 cilvēki.
- Biežākie iemesli – problēmas ar auto elektroniku, īssavienojumi, neuzmanīga apiešanās ar uguni, nekvalitatīvs auto remonts, auto vecums.
- Auto aizdegšanās nereti ir arī ceļu satiksmes negadījumos.
- Pirms uzsākt ugunsgrēka dzēšanu, jāizvērtē iespējamais apdraudējums.
- Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ugunsdzēšamajam aparātam ir jābūt katrā auto.
- Taču nereti vadītāji to uzskata tikai kā nepieciešamu, lai izietu tehnisko apskati.
Vairākām ugunsdzēsēju vienībām nācās strādāt 6. septembrī Salacgrīvā, kur ar atklātu liesmu dega vieglā un smagā automašīna. Tā kā blakus bija ēkas, tad arī nācās piesaistīt papildspēkus. Iespējamais aizdegšanās iemesls – īssavienojums.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas speciāliste Sandra Vējiņa ieskicē auto ugunsgrēku statistiku: “Ja mēs skatāmies par pēdējiem trīs gadiem, tad tas cipars ir vidēji 600 gadā, aizvadītajā gadā tātad 600 reizes, 2018. gadā 622 reizes esam braukuši uz ugunsgrēkiem automašīnās, 2019. gadā šādos ugunsgrēkos cieta 11 cilvēki.”
Auto aizdegšanās iemesli ir dažādi, sākot no tehniskām problēmām līdz pat ļaunprātīgai dedzināšanai.
“Biežākie iemesli, kāpēc transporta līdzekļos izceļas ugunsgrēki, tie ir tie notikumi, uz kuriem esam braukuši un redzējuši, tātad ir problēmas ar transporta līdzekļa elektroniku, īssavienojumi un neuzmanīga apiešanās ar uguni, piemēram, smēķēšana,” skaidro Vējiņa.
VUGD dienesta Smiltenes posteņa komandieris Renārs Zeļezkins, papildinot šo iemeslu uzskaitījumu, vērtē, ka nereti vainojams arī nekvalitatīvs auto remonts: “Viens no biežākajiem ir elektroinstalācijas bojājumi automašīnām – vai nu tas ir nolietojuma rezultātā, vai nekvalitatīvs remonts ir veikts, un attiecīgi arī no tā ir radusies šī aizdegšanās.”
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Valmieras nodaļas vadītājs Valdis Stiģis kā vēl vienu iemeslu min arī auto vecumu, kurš Latvijā vieglajām automašīnām nav mazs.
“Vidējais vecums mums automašīnām ir pāri par 14 gadu, šobrīd jau 14 ar pusi.
Ja vienu brīdi bija uzlabojums un parks kļuva tā kā jaunāks, tad šajā brīdī praktiski mašīnas ir gājušas divus vai pat trīs plānotos mūžus, nu nekas labs ne drošības ziņā, ne ugunsdrošības ziņā, tur nav. Šī pasīvā drošība kā tāda, visi gaisa spilveni, visas sistēmas, tās ir pagājušā gadsimta līmenī,” vērtē Stiģis.
Auto aizdegšanās nereti ir arī ceļu satiksmes negadījumos, auto sadursmēs.
Renārs Zeļezkins stāsta: “Runājot par dzēšanu kā tādu, automašīnām būtu jābūt aprīkotām ar ugunsdzēsības aparātiem, un jāsaprot, ka ugunsdzēsības aparāts nav visdārgākā ierīce un tas mums kaut kādu drošību dod.”
Katru gadu, veicot dzēšanas darbus pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, vairāki cilvēki gūst apdegumus un citas traumas, tāpēc, pirms uzsākt ugunsgrēka dzēšanu, jāizvērtē iespējamais apdraudējums. Piemēram, spēcīgā karstuma un liesmu ietekmē var sprāgt transportlīdzekļa riepas un degvielas bāka.
“Ja mašīna ir aizdegusies, tad vienmēr ir jābūt tā, ka ir sagatavots ugunsdzēsības līdzeklis, pirms mēs kaut ko veram vaļā.
Jo, tiklīdz mēs atveram vaļā, teiksim, motora pārsegu, tā degšana tikai pastiprinās, jo piekļūst skābeklis, ķīmiskā reakcija turpinās,” skaidro Zeļezkins.
Ceļu satiksmes noteikumi gan nosaka, ka ugunsdzēšamajam aparātam, tāpat kā aptieciņai un avārijas zīmei, ir jābūt katrā auto, taču nereti vadītāji to uzskata tikai kā nepieciešamu, lai atrādītu, izejot tehnisko apskati. Protams, tehniskajā apskatē tiek pārbaudīta ugunsdzēsības aparāta esība un derīguma termiņš, taču, kā atzīst CSDD Valmieras nodaļas vadītājs Valdis Stiģis, striktu prasību gan šajā ziņā nav.
“Teikt, ka nu milzīgi stingri šīs prasības baudām, nu mēs nevarētu lepoties ar to, jo tikko tas būs iemesls, lai neizietu apskati, tā vienkārši tiks aizlienēts no kaimiņa šis aparāts.
Tādā veidā mēs jau nevaram garantēt prasības ievērošanu, mums ir vienkārši vairāk jāaicina un jāapelē pie autovadītāja apzinīguma un jāliek saprast, ka kādreiz tas var būt izšķiroši – vai tev tā mašīna ir, vai viņas tev vairs nav,” norāda Stiģis.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par auto aizdegšanās gadījumu skaitu liecina, ka ugunsdzēšamais aparāts automašīnā nav tehniskās apskates lieka prasība.
