Radio igauņu valodā, jo to te pierobežā var uztvert vislabāk, naktīs tagad skan pilnā skaļumā, kaut gan zinātāji sakot, ka vilkus tas īsti nenobaidīs. Pēc tam, kad aizvadītajās brīvdienās pelēču bars bija aiznesis aitu, kura saimniecībā bija savam un tūristu priekam, radio nav vienīgais, ko saimnieki mēģinājuši izdomāt, lai meža viesi nenāktu atkal.
"Tajā brīdī, kad tas notikums ir noticis, nu jā, tad gribas atmest visam ar roku un braukt uz pilsētu, bet pēc tam, pēc pāris stundām jau domā, kā to problēmu risināt, ko uzlikt atbaidīšanai, sarkanās lentītes, videokameras salikām, lampas, prožektori, nu ar meža zvēriem jārēķinās, mums tāpat arī vasarā alnis iziet cauri zirgu aplokam, visa sēta saplēsta, nu tagad vilki atnāk ciemos," stāsta saimnieki Kristaps un Laura Buiļi.
Saimnieki norāda, ka vilku pēdas apkaimē manītas jau arī iepriekš, bet tik tuvu mājai tie vēl nebija riskējuši nākt. "Mēs vienkārši gājām pa pēdām un skatījāmies, ka tur ir ļoti daudz vilku pēdas un atbrauca tas vilkzinis no Siguldas un viņš teica, ka tur ir bijis normāls bars, visticamāk, ka māte ar jaunajiem vilcēniem, mācījusi medīt," tā Buiļi.
Saimnieki stāsta, ka zirgi un citi mājdzīvnieki vēl ilgi pēc tam ir bijuši tramīgi un visticāk, ka no pārdzīvotā kazai kazlēni atskrējuši ātrāk, kā gaidīts. "Re kur tur mums top kazai būda, mums tajā liktenīgajā naktī piedzima arī kazlēni, viņiem bija jāpiedzimst tikai pēc mēneša, bet viņi piedzima tagad," norāda Buiļi.
Tagad bažas ir par to, vai vilki nenāks atkal un vislielākās bažas ir par zirgiem, jeb, kā Laura saka zirgu opīšiem, jo viņa devusi pajumti vairākiem, tā teikt, norakstītiem zirgiem. "Mums ir desmit zirgi, drīz nāks vienpadsmitā ķēve, mums atdod zirgus uz mūža maizi, a ko ar viņiem darīt, ja tur ieiet iekšā, mums ir 4 poniji un trīs zirgu opīši, kas ir slimi, veci, viņiem grūtības pārvietoties, man tikai 3 tādi zirgi, kas varētu paši aizstāvēties. A ko darīt?" tā saimnieki.
Laura zirgus tur ārā, jo uzskata, ka tas dzīvniekiem nāk par labu un to apliecina arī te nokļuvušie zirgu opīši, kuri tagad ir atlabuši un noder bērnu jāšanas treniņiem.
"Ārā turēšana zirgiem ir visveselīgākais, kas var būt. Mūža maize, tas ir tā kā, piemēram, zirgs vairs nav derīgs tūrismam, apvidus izjādēm, viņam sāp kājas, vai vairs neder sportam, viņš nevar lekt, tad cilvēki meklē tādas, kā mūža mājas, ,kur nodot zirdziņu, lai viņš tur vienkārši dzīvotu, ok, viņš tur reizi nedēļā aiziet pasoļot, bet viņš neiet intensīvā darbā," saka Laura.
Būvēt stalli zirgiem, lai varētu pārlaist naktis, jau bija saimnieku iecerēs, tikai vilku apmeklējums to visu pasteidzināja. Bet, protams, bija jautājums, kur ņemt līdzekļus? Laura ar lūgumu vērsās sociālajos tīklos un jau pēc trim dienām varēja tajos sekoja ieraksts - paldies ikvienam, kas ir ar mums.
"Man bija tāda bezizeja, būs, nebūs, varbūt kāds atsauksies, varbūt 5 eiro noziedos, tas jau ir kāda loksne klāt, lai mēs ko varam izdarīt, un cilvēki atsaucās daudz, pat no visas Latvijas, arī no ārzemju kontiem ieskaitīja naudiņas, bet no otras puses, tagad ir grūti laiki, ir tas covids, daudziem nav darbs, tāpēc uz tādu lielu atsaucību necerēju, kam ir tagad viegli, īsti jau ne vienam, bet nu es negaidīju, ka būs tik liela atsaucība, ka cilvēki tik ļoti jutīs mums līdzi," norāda Laura.
Cilvēki ne vien ziedojuši līdzekļus, bet arī piedāvājuši materiālus, bet tikpat vajadzīgas ir arī palīdzīgas rokas, lai taptu novietne. "Mēs esam ar vīru divatā, labi, tagad mans tētis paņēma atvaļinājumu, tad viņš mums palīdzēs būvēties, bet kas ir divi vīrieši un es, kur vēl ir mājas darbi, treniņi, šūšana, jo es vēl arī zirglietas šuju, tie darbi ikdienā ir ļoti daudz, tad cerēsim, ka būs arī palīdzīgas rokas, it kā pieteicās jau kādi četri cilvēki, ja vajag palīdzību, lai rakstām, nu ka atbrauks un palīdzēs," saka Laura.
Laura par šo cilvēku atsaucība saka, iespējams, tas ir tāpēc, ka ir palīdzēts arī citiem. "Kāpēc man liekas, ka mums palīdz, jo viņi zina, kas mēs esam, ko mēs ikdienā darām, jo tagad es jūtu, ka es esmu pirms tam darījusi labu, bērniem palīdzējusi, sniegusi treniņus, ar tūristiem darbojusies, ar dzīvniekiem, glābusi opīšus, ārstējusi un tagad es jūtu, cik ļoti tas nāk atpakaļ, nu ka tas labais nāk atpakaļ," pauž Laura.
Tiem atbalstītājiem pasākumu uztaisīsim vasarā, pateiksim paldies par šito visu. Patīkami tas ir, bet tas ir arī atpakaļ jādod, jāturpina tā palīdzība citiem, nevar tā tikai paņemt un viss, tas jāturpina. Todien, kad esmu "Kurģos" jau rit darbi jaunās novietnes celtniecībā un saimnieki ir apņēmības pilni, ka līdz Ziemassvētkiem tai ir jābūt gatavai.
