“Tas tikai tā, paraugam, mums pietiek, mums pilns pagrabs!” saka „Senču” māju saimnieki Evija Vīksna un Aldis Zirnis, lepni rādot, kas ir tapis ziemas krājumiem. Viņi atnesuši dārzeņu konservus, bet tā ir tikai maza daļa no tā, kas jau ir pagrabā sarūpēts.
“Lētāk sanāk, nav veikalā jāpērk tik daudz, ja tev ir pašam kartupeļi, burkāni un viss pārējais,” secina Aldis Zirnis.
“Laukos nav tā, ka nav ko darīt. Ir starpība: grib vai negrib darīt,” saka Evija Vīksna.
Programmas „Pats savam saimes galdam” sniegto atbalstu ar sēklām, stādiem un darbarīkiem saimnieki vērtē atzinīgi. Piemēram, ar kartupeļu sēklu tagad var padalīties arī ar kaimiņiem.
“Man no projekta ir kartupeļu šķirnes, šogad tās divas un kas bija arī iepriekšējo reizi. Tā ir ļoti laba iespēja cilvēkiem, kas ir maznodrošināti. Viņiem ir iespēja visu to pavairot. Es apgādāju mammu ar kartupeļiem, māsai sūtu uz Rīgu. Tā kā tas ir ļoti labi, ka ir tādas iespējas cilvēkiem, kur var palīdzēt,” saka Evija Vīksna.
Kārķu pagasta iniciatīvas biedrības „Ugunspuķe” valdes locekle Sandra Pilskalne stāsta, ka tāda jau arī ir bijusi viena no iecerēm – dalīties ar citiem un veicināt vietējās kopienas saliedēšanu. Ne velti savam projektam kārķēnieši ir izraudzījušies moto “Labais vairo labo”.
Patiešām arī šis “Labais vairo labo” kā tāda sniega bumba vēlās uz priekšu. Viena lieta ir materiālais ieguvums šīm ģimenītēm. Kā atbalsts tās ir sēklas, stādi, darbarīki, šogad tās bija ķerras, dakšas. Bet bez šī materiālā ieguldījuma ļoti nozīmīgas ir arī projektā iekļautās aktivitātes. Un kā pati pirmā bija tā, ka mēs braucām cits pie cita tepat pa Kārķiem.
Viens pie otra apciemot dārzus, un tas bija tāds ļoti iedvesmojošs brauciens. Paskatīties, kas izaudzis, kā klājas, un tas arī tā ļoti ļāva arī citiem sarosīties un censties,” stāsta Pilskalne.
„Ugunspuķe” valdes locekle arī stāsta, ka pavasarī rūpīgi izvērtēts, kāds atbalsts katrai no 12 pagasta ģimenēm, kuras iesaistījušās programmā, bijis nepieciešams. “Kādam ir nepieciešama plēve, kādam – ķerra, citam varbūt kartupeļu sēkla nav nepieciešama, bet dažam tā ir ļoti, ļoti noderīga,” stāsta Pilskalne.
Bet pats galvenais ir tas, ka sarūpēti krājumi ziemai. Tā Juris Simonavičs un Žanna Gagarina atzīst, ka nemaz nezina skaitu dārzeņu konservu burkām, kas tagad ir viņu pagrabā. “Sēnes, gurķi, marinēti gurķi ir ar burkāniem, viskaut ko viņš ir sataisījis, viņam ļoti patīk. Burciņās iekšā, un ir ziemā, ko paņemt, zupiņu uztaisīt. Vīrs man pats uztaisīja siltumnīcu, plēvi nopirka projektā, par to mēs pateicīgi esam, ļoti vērtīgs atbalsts,” stāsta Žanna Gagarina.
Arī šie saimnieki atzinīgi vērtē programmas „Pats savam saimes galdam” sniegto atbalstu. Viņu ģimene ir arī visai kupla: “Man ir seši bērni, trīs pieauguši, trīs ir vēl skolnieki, man bērni arī te nāca palīgā, mazā stādīja zirņus. Tikai vajag gribēt, nevis čīkstēt: es to un to nevaru.
Es izravēju dārzu, aizskrienu vēl uz mežu, salasu vēl sēnes, ogas i mājai, i pārdošanai. Un viss ir kārtībā, pagrabs šogad ir pilns.”
Borisa un Ināras Teterevu fonds programmu „Pats savam saimes galdam” jeb principu – iedot makšķeri, nevis zivi – īsteno trešo gadu. Un šogad vai nu saistībā ar sociālo distancēšanos, vai vēlmi sarūpēt pārtiku pašu spēkiem, atbalstam plānoto 250 mājsaimniecību skaits audzis par simts vairāk. Un arī nākamajā gadā fondā sola šo atbalsta programmu turpināt.
