Tomātus arvien vairāk audzē pilsētnieki un jaunās ģimenes

Jaunākās šķirnes, padomi audzēšanā, iespēja iegādāties ekskluzīvu šķirņu sēklas, konkursi un interesantas receptes ziemas krājumiem, un tas viss tikai un vienīgi par tomātiem – jau ceturto gadu Beverīnas novada Brenguļu pagastā augusta pēdējā nedēļas nogalē notika tomātu svētki, uz kuriem interesenti brauc vai no visas Latvijas. Audzētāji novērojuši, ka ar katru gadu arvien lielāka interese par tomātiem ir arī jaunajām ģimenēm ar bērniem.

Tomātu svētki Brenguļos Gunta Matisone

Tomātu kolekcionārei Natālijai Zeltiņai daudz laika sarunai nebija, jo cilvēku, kuri vēlas aprunāties un iegādāties sēklas, bija garumgara rinda. Zeltiņa ir arī šo svētku iniciatore. Ja pirmajā gadā bija bažas, vai būs cilvēku atsaucība, tad tagad jau par to vairs šaubu nav. Apmeklētāju interese ir tik tiešām liela, jo bez Dabas muzeja izstādes vienuviet tik daudz dažādu šķirņu tomātus neieraudzīt.

“Es jau sen tomātus audzēju. Gribēju kaut ko jaunu ieraudzīt un pamēģināt nākamajā gadā. Bija doma audzēt mazāk tomātu, bet, tiklīdz tiku pie jaunām šķirnēm, gribas visu ko pamēģināt,” stāstīja kāda svētkos sastapta apmeklētāja.

Ne tikai ierasti sarkani vai dzelteni – plašajā šķirņu piedāvājumā, šķiet, nav tādas krāsas, kuras te nebūtu, pat zili un melni, bet ir gan kāda krāsa, kura šogad, kā stāsta dārzniecības „Neslinko” saimniece Elga Bražūne,  ir jaunums:

“Pavisam neparasta šķirne ir 'Bronzas zēns'. Gatavs tomāts ir bronzas krāsā. Liekas, ka tomātu palete jau ir tik dažāda, bet te pēkšņi parādās vēl bronzas tomāts!”

Taujāta par to, kāda tomātu audzētājiem ir bijusi šī sezona, Bražūne atzina, ka tā nav bijusi viegla, jo dažbrīd negaidīti vēsās naktis augiem radījušas apjukumu: “Tomāts, kā tam ģenētiski ir ieprogrammēts, gaidīja, ka būs siltas dienas un naktis, bet pēkšņi bija aukstas, tāpēc tomāti apjuka un negatavojās. Kad naktis kļuva siltas, bija sprādziens – uzreiz visi gatavojās. ”

Ja kādreiz pēc kārdinoši apetītelīgiem tomātiem devāmies uz vecmāmiņas siltumnīcu vai pie lauku radiem, tad

tagad tomātus audzē arī ne viens vien  pilsētnieks, pat uz palodzes, balkona vai lodžijas.

Par to, vai pilsētā audzis tomāts var būt tīrs, vairāk var lasīt šeit.

Valmierietei Solveigai Boicovai lodžijā dārziņš ir jau vairākus gadus: “Dvēselē joprojām jūtos lauciniece, lai gan gadiem dzīvoju pilsētā. Lodžija mani glābj.” Šogad izlolotas četras tomātu šķirnes, kas fantastiski aug lielajos podos. Sēklas zemē valmieriete parasti dēsta jau februārī.

Stādu augšana viņai sagādā lielu prieku: “Tad es jūtu, ka dzīve notiek. Citādi ziemā vienkārši “nomirstu” un aizeju ziemas guļā.”

Tomātu kolekcionāri vērtē, ka to audzēšanai arvien vairāk pievēršas arī jaunās ģimenes. “Es jau to novēroju pēdējos četrus gadus, bet šogad jo īpaši – pēc stādiem brauca ne tikai vecmāmiņas, bet arī jaunās ģimenes ar bērniem,” stāstīja kāda tomātu audzētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti