Pagājušajā nedēļā Valsts darba inspekcija uzsāka kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”. Kampaņas mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, jo pērn pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits. Kampaņas laikā darba devēji bez maksas varēs saņemt speciālistu konsultācijas un novērtēt darba riskus savā uzņēmumā.
Autora ziņas
Pēc 2014.-2016. gada krīzes Krievijas ekonomika atgriezusies pie izaugsmes. Tomēr joprojām jūtama naftas cenu krituma un sankciju ietekme. Ārvalstu investīcijās zaudēti simtiem miljoni eiro, rublis joprojām ir salīdzinoši vājš, un iedzīvotāji iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu savos maciņos pārāk neizjūt.
Latvijā pērn ieradušies par 8% vairāk tūristu nekā gadu iepriekš. Visvairāk tūristu ieradušies no Vācijas, seko Krievija, citas Baltijas valstis un Lielbritānija. Visbiežāk tūristi apmeklē Rīgu, ko šā gada maijā ar pirmajiem tiešajiem jeb čarterlidojumiem no Seulas apmeklēs tūristi no Dienvidkorejas.
Vismaz reizi mēnesī sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, liecina "SKDS" šā gada sākumā veiktās aptaujas dati. Secināts, ka katrs desmitais iedzīvotājs kafejnīcās vai ēdnīcās pusdieno katru vai gandrīz katru dienu. Lai pievilinātu klientus ziemas sezonā, restorāni un kafejnīcas aktīvāk piedāvā tā sauktās biznesa pusdienas, kas izdevīgas apmeklētājam, bet ēdināšanas iestādei ļauj nodrošināt cilvēku apriti nesezonā, taču tā drīzāk ir izdzīvošana, nevis bizness. Kāda šobrīd situācija ēdināšanas nozarē Kuldīgā, kur tieši šonedēļ notiek restorānu nedēļa?
Kā pasaules ekonomiku ietekmēs sarežģījumi Ķīnā? Šādu jautājumu liek uzdot prognozes, ka, turpinoties pēdējo gadu tendencei, arī šogad Ķīnas izaugsmes temps turpinās samazināties. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt lēnākais pēdējo 30 gadu laikā. Vienlaikus arī jaunākās prognozes par eirozonas izaugsmi tikušas krietni apcirptas.
Lai palīdzētu tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pērn decembrī savā mājaslapā izveidojusi jaunu sadaļu - „Ja vēlies atgriezties Latvijā”. Ārzemēs dzīvojošo tautiešu interese par darbu Latvijā pieaug, bet atgriezties ne vienmēr ir vienkārši. Piemēram, Madara Narņicka, kura pēc deviņiem gadiem Anglijā atgriezās Valmierā, atzina, ka sākums bija ļoti grūts un daudz kas nebija saprotams.
Neskatoties uz neskaidrību, kā notiks Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un kā tas ietekmēs tirdzniecību, Latvijas uzņēmēju interese par britu tirgu nemazinās un eksports turpina augt. Svarīgākā Latvijas eksporta nozare uz Lielbritāniju ir kokrūpniecība. Ir arī aprēķināts, kā “Brexit” varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku kopumā.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs otrdien, 19. februārī, noslēdzās darba devēju pieteikumu pieņemšana subsidēto darba vietu izveidei. Ja darba devējs iesaistās šajā pasākumā, viņš savā uzņēmumā var nodarbināt bezdarbniekus, tostarp cilvēkus ar invaliditāti, turklāt pusi no darba samaksas sedz valsts, otru pusi – pats darba devējs. Pērn Latvijā subsidētās nodarbinātības pasākumos, kas tiek īstenoti ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu, iesaistīti 919 bezdarbnieki. Talsu novadā ik gadu pieaug programmā iesaistīto bezdarbnieku skaits, un šogad plānots programmā vairāk iesaistīt bezdarbniekus ar invaliditāti.
Lai gan interese par māju siltināšanu palielinās, Latgalē joprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Daudzdzīvokļu māju siltināšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi būs pieejami līdz 2022. gada beigām. Šobrīd Eiropas naudas piesaistīšanai iesniegti 460 projektu pieteikumi, līdzekļu pietiks vēl aptuveni 200 mājām.
Tāpat kā Latvijā, arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek domāts, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Sabiedrības noveco, dzimstības līmenis kopumā ir zems. Dažādās valstīs situācija ar darbaspēka trūkumu ir atšķirīga. Viens no risinājumiem ir imigrācija. Latvijā darbaspēka imigrācijas politika un sistēma tiek vērtēta kā konservatīva, un izskan, ka tajā ir, ko uzlabot. Ir arī citas lietas, ko Latvija var darīt, lai spētu saglabāt ekonomiskās izaugsmes tempus.
Pasaules ekonomikas izaugsme sākusi sabremzēties. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka šogad globālā izaugsme būs vājākā pēdējos gados. Tādi riska faktori kā saspīlējumi starptautiskajā tirdzniecībā un “Brexit” likuši prognozi samazināt arī eirozonas šī gada izaugsmei, turklāt grūtības skārušas dažas no lielākajām monetārās savienības valstīm.
Pagājušā gada laikā, kopš ir spēkā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, pieaudzis reģistrēto nodokļu maksātāju skaits augļkopības un dārzkopības nozarē, bet zemniekus saimniecības „Kalmes” īpašnieks Vilnis Mačiņš uzskata, ka ar PVN likmi vien nepietiek, lai celtu nozares konkurētspēju, un ir aktīvāk jācīnās ar “pelēko zonu”.
Latvijā pērn "SEB banka" izveidoja "mobilo banku" jeb bankas mobilo filiāli, kas lauku reģionos sniedz ikdienas finanšu pakalpojumus, izmantojot internetbanku. Pagājušajā nedēļā "Citadele" paziņoja, ka turpmāk kļūt par bankas klientu varēs, arī neejot uz bankas filiāli, bet uz bankas mobilo lietotni nosūtot fotogrāfiju ar pases vai personas apliecības attēlu. Jauni pakalpojumi padara bankas pieejamākas reģionu iedzīvotājiem, bet Pašvaldību savienībā norāda, ka minimālo pakalpojumu grozu vajadzētu nodrošināt valstij.
Aizvadītajā nedēļā starp "Nasdaq" Baltijas biržu balvas saņēmējiem bija arī divas Latvijas biržās kotētās kompānijas – uzņēmums "Madara Cosmetics" un attīstības finanšu institūcija "Altum". "Altum" atzinību ieguva kategorijā "Gada notikums biržā" par obligāciju veiksmīgu emisiju, savukārt "Madara Cosmetics" uzvarēja nominācijā "Labākās investoru attiecības "First North" tirgū" – par izcilu informācijas atklāšanas praksi un sasniegumiem investoru piesaistē alternatīvajā tirgū.
Lielbritānijas aiziešanai no ES jeb "Brexit" ar vai bez vienošanās gatavojas visa Eiropas Savienība (ES). Pašlaik nav skaidrs, kas notiks tālāk pēc tam, kad britu parlaments izstāšanos regulējošo vienošanos noraidīja. Tāpat kā Latvijā, arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši apsver, kādas papildu izmaksas var rasties, kā Lielbritānijas izstāšanās ietekmēs muitas darbu un ekonomiku, ko "Brexit" process nozīmēs Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem tautiešiem. Kā "Brexit" gatavojas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?
Brisele vēlas jau šogad pabeigt darbu pie Eiropas kapitāla tirgus savienības izveides. Tās mērķis ir paplašināt kapitāla piesaistes iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tiek norādīts, ka tie ir pārāk atkarīgi no banku aizdevumiem. Tāpat Eiropas finanšu tirgos ir dažādi noteikumi un pieejas, kas ierobežo gan investoru iespējas, gan uzņēmumu iespējas attīstīties pāri robežām. Latvijā kapitāla tirgus ir salīdzinoši mazattīstīts. Kāpēc un kas tiek darīts, lai atvieglotu uzņēmumu iespējas kotēties biržā un naudu attīstībai gūt šādā veidā?
Tādas dabas katastrofas kā savvaļas ugunsgrēki, viesuļvētras un cunami pērn radījušas 160 miljardu ASV dolāru zaudējumus un prasījušas gandrīz 10 500 cilvēku dzīvību. Par to liecina šomēnes publicētās aplēses. Eiropā ievērojamus zaudējumus radīja pagājušās vasaras sausums. Latvijā precīzas aplēses vēl top, taču apdrošināšanas nozarē lēš, ka kopumā atlīdzībās izmaksāti vairāki miljoni eiro.
Venecuēla varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm inflācija šajā Dienvidamerikas valstī šogad var sasniegt miljons procentu, atgādinot starpkaru Vācijā un salīdzinoši nesen Zimbabvē piedzīvoto. Veikali jau sāk atteikties no naudas skaitīšanas un to vienkārši sver. Sociālistu valdība no nacionālās valūtas bolivāra banknotēm svītro nulles, taču eksperti norāda, ka ar to vien nepietiks.