Eiro fokusā

Daļā Latvijas pasažieru pārvadātājus var nākties meklēt no jauna

Eiro fokusā

Vai papīra nauda drīzumā kļūs par relikviju?

Kas ir konkurētspējīgākais reģions Eiropas Savienībā?

Stokholmas reģions – konkurētspējīgākais ES. Kas ir Latvijas plusi un mīnusi?

Eiropas Savienībā (ES) galvenie konkurētspējas dzinējspēki ir galvaspilsētu un lielpilsētu reģioni. Tas secināms no jaunākā ES reģionālās konkurētspējas indeksa. Tajā salīdzināti vairāk nekā 250 bloka reģioni, arī Latvija. Pētījumā gan joprojām ir skaidri redzama plaisa starp rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Konkurētspējīgākais ES ir Stokholmas reģions. Kas ir tā panākumu pamatā, un kas ir Latvijas plusi un mīnusi?

Eiropas Komisijas (EK) izstrādātājā pētījumā salīdzināta 268 Eiropas Savienības reģionu konkurētspēja, izvērtējot katra spēju piedāvāt pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem dzīvošanai un strādāšanai. Rudenī publicētajā reģionālās konkurētspējas indeksā par ES viskonkurētspējīgāko atzīts Stokholmas reģions.

Stokholmas reģiona priekšsēdētāja Irēne Svenoniusa skaidroja, kāda ir panākumu atslēga: "Ir jābūt stratēģijai, un pie tās jāpieturas.

Mums Stokholmas pilsētā ir ļoti augsti izglītota sabiedrība. Esam daudz ieguldījuši sabiedriskajā transportā. Visā reģionā ir inovatīvs klimats – akadēmiķi, biznesa un sabiedriskais sektors strādā visi kopā.

Domāju, tie ir būtiskākie faktori. Un jānodrošina, ka ir viegli uzsākt uzņēmējdarbību un reģionā ir augošas kompānijas".

Attēlā Irēne Svenoniusa

Vērtējot dažādu reģionu konkurētspēju, salīdzināti vairāki rādītāji, kā laba pārvaldība, infrastruktūras attīstība, veselības aprūpe, darba tirgus, inovācijas.

Turpat aiz Stokholmas seko vairāki Londonas reģioni, Nīderlandes pilsēta Utrehta. Indeksā iezīmējas, ka galvenie konkurētspējas dzinējspēki ir galvaspilsētu un lielpilsētu reģioni, norādīja pētījuma līdzautors Luiss Dijkstra. Viņš ir EK Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomiskās analīzes nodaļas vadītājs.

Dijkstra indeksu salīdzina ar "diagnostikas instrumentu", kura mērķis ir palīdzēt reģioniem uzlabot savas attīstības stratēģija, pievērst uzmanību lietām, uz kurām vajadzētu koncentrēties, lai uzlabotu konkurētspēju un ilgtermiņa izaugsmi, un reģioniem dot iespēju salīdzināties un mācīties vienam no otra.

ES reģionālās konkurētspējas indeksa karte aplūkojama arī EK mājaslapā.

Kartē gan joprojām ir skaidri redzama plaisa starp rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem, atzīst pētījuma līdzautors Dijkstra. Konkurētspējīgāko topa augšgalā ir Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas reģioni. Apakšdaļā – Bulgārijas, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas reģioni. Kur tiekties vēl ir arī Baltijas valstīm un Austrumeiropai.

Attēlā Luiss Dijkstra

 

"Tomēr ir jāatceras, ka daudzas Austrumeiropas valstis cenšas atgūt zaudēto laiku. Tās bijušas tirgus ekonomikas salīdzinoši neilgi, kopš Berlīnes mūra krišanas. Tas ir normāli, ka zaudētā panākšana prasa ilgu laiku. Tas joprojām atspoguļojas skaitļos arī tagad. Bet mēs redzam arī daudz iedrošinošu datu, ka ir vietas, kas iet uz priekšu ļoti ātri, tostarp Latvija," klāstīja Dijkstra.

Indeksā reģioni izvēlēti atbilstoši Eiropas Savienības NUTS 2 statistiski teritoriālajam vienību iedalījumam, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni 800 000 līdz trīs miljoni.  Attiecīgi Latvija indeksā ir viens reģions, Rīgu atsevišķi neizdalot.

268 reģionu konkurencē Latvija ieņem 202. vietu, iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas.

"Latvijā joprojām nepieciešams diezgan daudz investīciju infrastruktūras nodrošināšanā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija joprojām saņem kohēzijas finansējumu. Lielas plaisas redzamas arī veselības aprūpē.

Tas ir lēns un ilgs darbs, taču ir ļoti svarīgi uzlabot veselības aprūpi un dzīves ilgumu. No otras puses, ja skatāmies uz pamatizglītību, augstāko izglītību un darba tirgus efektivitāti, tad Latvijas rādītāji ir tikpat labi un pat labāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.  Tas ir ļoti cerīgi. Bet sarežģīta lieta, protams, ir tirgus izmērs, jo Latvija ir maza valsts un atrodas diezgan nomaļus no pārējā vienotā tirgus. Zināmā mērā tās ir lietas, kuras grūti pārvarēt, bet to izdarīt palīdzēs digitālais tirgus un tiešsaistes pakalpojumu pārdošana. Taču tad ir ļoti svarīgi daudz investēt tehnoloģijās," Dijkstra skaidroja galvenos secinājumus attiecībā uz Latvijas konkurētspēju.

Latvijai divi galvenie konkurētspējas izaicinājumi uzņēmējiem ir produktivitāte un darbaspēks, skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

"Darbaspēka trūkums un darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas turpinās samazināties. Jo mums demogrāfijas tendences ir tādas, kādas ir. Vienlaikus būs arvien lielāks pieprasījums pēc atalgojuma palielinājuma. Mēs prognozējam, ka atalgojuma palielinājums varētu turpināties līdz pat 1800-1850 eiro ap 2030. gadu," teica Soms.

Uzmanība pievērsta arī globālajiem konkurētspējas indeksiem, kurā salīdzinātas pasaules valstis. Piemēram, jaunākajā Pasaules Bankas publicētajā biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingā "Doing Business" Latvija ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē. Bet rudenī publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija pakāpās par vienu vietu uz 41. pozīciju pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti