Saeimas lēmums paredz, ka saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits saldinātājs, arvien tiks piemērota nodokļa likme 7,4 eiro par 100 litriem. Tāds pats nodoklis būs tad, ja dzērienā uz 100 mililitriem nav vairāk par astoņiem gramiem cukura. Savukārt, ja dzēriens ir saldāks, un tas panākts ar cukuru, nodokļa likme no 2022. gada būs teju dubulta – 14 eiro par simt litriem dziras.
Pat tad, ja cukura daudzumu pudelē vai pakā grūti sarēķināt, pircējiem izmaiņas būtu jāpamana veikalu plauktos. Ja dzēriena 100 mililitros cukura būs vairāk par astoņiem gramiem, litrīga iepakojuma cenai uz nodokļa rēķina vien klāt jānāk 17 centiem. Tomēr, visticamāk, ražotāji arī ar lielākām nodokļa likmēm dzērienus ražos tikpat, turklāt tādos pašos apjomos mēs tos dzersim, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes (LPUF) priekšsēdētāja Ināra Šure.
"Kā rāda Dānijas piemērs – pat atceļot akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, patēriņš nebija palielinājies, bet šajā gadījumā tā ir ļoti maza daļa no kopējās bildes. Latvijā saldināto dzērienu patēriņš ir gandrīz divreiz mazāks nekā Anglijā un daudz mazāks nekā vidēji Eiropā. Tāpēc, es nedomāju, ka tā ir lielākā veselības problēma un cukurs ir tas, ar ko var panākt ļoti ātru sabiedrības veselības [uzlabošanos]. Skatīsimies nākamos gadus, kā tas attīstīsies. Ražotājus tas ietekmēs, jo ražotājiem vajadzēs investēt jaunu receptūru izstrādē. Paldies tomēr, ka saskaņojām pārejas periodu – gandrīz divus gadus.
Tas ir normāls pārejas periods, lai, no vienas puses, pieradinātu sabiedrību pie mazāk saldināto dzērienu garšas un cukura lietošanas mazāk, un, no otras puses, arī ražotājam ir iespēja pielāgot receptūras un pārbaudīt šīs receptūras," stāstīja Šure.
Tātad drīzāk ražotāji turpinās meklēt cukura aizvietošanas iespējas, kā arī dzērienus saldināt mazāk, jo sabiedrība, ļaujoties, ja tā var teikt, modes tendencēm, jau tagad to prasa. Tādu viedokli pauda arī bankas "Citadele" eksperts Mārtiņš Āboliņš, atsaucoties uz starptautisku pieredzi citās valstīs.
"Protams, Latvijas gadījumā tirgus ir mazs, līdz ar to starptautiskie uzņēmumi, lielie produktu ražotāji to nedarīs, bet tā varbūt ir iespēja vietējiem produktu ražotājiem pamainīt recepti, samazināt cukura daudzumu un līdz ar to tādā veidā būt konkurētspējīgiem attiecībā uz cenu. Līdz ar to izmaiņas vairāk varētu būt ražotāja, nevis patērētāja pusē," klāstīja Āboliņš, lēšot, ka fiskāls ieguvums no akcīzes celšanas noteikti būs, tomēr "lielāks ieguvums varētu būt veselības pusē".
Pieredze citās valstīs arī rāda, ka tām no nodokļa celšanas nācies atkāpties, jo pircēji pēc saldajām limonādēm devušies uz kaimiņvalstīm, kur tās ir lētākas. Savukārt Latvijas Finanšu ministrija uzsver, ka turpmāk cukurotajiem dzērieniem nodoklis būs lielāks nekā daļai alkohola, piemēram, alum.
KONTEKSTS:
Saeima šā gada 6. februārī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Akcīzes nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no 2022. gada palielināt akcīzes nodokļa likmes saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Sākotnēji gan bija plānots, ka grozījumi stātos spēkā jau šovasar, taču deputāti atbalstīja zemkopības ministra un nozares ierosinājumu jauno likmi piemērot pēc nepilniem diviem gadiem.
Likuma izmaiņas rosinātas, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu patēriņu ikdienā, jo neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem.
