Zināms, ka 120 koku un gandrīz 2500 krūmu stādi un to iestādīšana Rīgai izmaksājusi nepilnus 300 000 eiro. Pēc pirmās pārciestās ziemas, kad koki jūnijā vēl nebija saplaukuši, Rīgas dome vērsās pēc padoma pie eksperta arborista Gvido Leiburga, kurš 2021. gada pavasarī paredzēja, ka pilnīgi skaidrs, vai koki Krasta ielā iedzīvosies, kļūs pēc četriem vai pieciem gadiem. Šobrīd ir pagājuši trīs gadi, un Mājokļu un vides departaments ir veicis dažādus papildu kopšanas pasākumus. "4. studija", vēstot par Krasta ielas kokiem, skaidroja, ka savu ietekmi dod sāls, ko kaisa uz ielām ziemas laikā, jo tas nokļūst uz zariem. Kokiem, jo īpaši bērziem, tas nepatīk.
Kā "4. studijai" tagad skaidroja Leiburgs, augtspēju šobrīd vēl neviens ozols nav zaudējis. "Bet droši vien paredzamais augtspējas zudums, ja ne šajā sezonā, tad uz nākamo ziemas sezonu varētu palielināties. Būtu kaut kādu pāris līdz 5% robežās, kas no koku stādīšanas viedokļa nav nekas pārmērīgs. Šo 2–5% neieaugšanās ir absolūti normāls pavadošais risks, stādot kokus," viņš uzsvēra.
Līdzās ozoliem ir iestādīti arī bērzi. Turklāt ne Latvijai raksturīgie āra bērzi, bet eksotiskie Japānas bērzi. Bērzs nav tas koks, ko var raksturot kā sāls izturīgu, lai to stādītu pašā ielas malā. Arborists norādīja: "No plānošanas viedokļa tas ir defekts, tā ir kļūda, to nevajadzēja darīt. Šādu bērzu, visticamākais, varēja stādīt Rīgā kaut kur parka apstādījumos. Kaut kādā mērā dārzniekiem ir jāstāda kaut kas, kas pirmajā mirklī liekas, ka nav pārbaudīts. Bet nav labā prakse kaut ko tādu darīt, ja mēs stādām 100 kokus."
Kā vērtēja arborists, ar bērziem Krasta ielā situācija ir bēdīga, jo tur šobrīd ir arī tādi, kas pilnībā zaudējuši augtspēju un būs jānovāc.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aktīvi konsultējas ar ekspertiem un veic iepriekš neparedzētos koku kopšanas pasākumus, kas kopš 2021. gada pašvaldības maciņu ir patukšojuši vēl par 49 000 eiro.
Departamenta pārstāve Sindija Grāvere raidījumam norādīja, ka regulāri tiek veikta sāls izpēte, ņemtas analīzes no koku zariem, lapām un augsnes. Tāpat arī regulāri notiek koku vainagu skalošana un apdobju skalošana. "Jau pērnā gada pieredze rādīja, ka šie koki saplaukst vēlāk. Daži līdz pat Jāņiem. Novēlotāks laiks. Skatīsimies, kāda šogad būs situācija. Vērtēsim," viņa pauda.
Raidījuma "4.studija" uzrunātais eksperts atzīst, ka, neņemot vērā kļūdas, kas pieļautas koku šķirnes izvēlē, un citas nianses, lielākais ļaundaris tomēr ir sāls. Uz vasaras beigām analīzes uzrāda, ka sāls koncentrācija zaros un lapās nav toksiska un kociņi ir spējuši atkopties. "Pēc tam nāk ziemas sezona, un ir atkal tās pašas problēmas. Iespējams, ir jāpamaina veids, kā viņus aizsargāt. Jāuztin kāds ģeotekstils vainagiem, mēģinot saglabāt," viņš sacīja, atzīstot, ka jebkuri kopšanas darbi ir izmaksas, turklāt ar ne ļoti optimistisku skatu nākotnē.
"Jebkurā gadījumā es domāju, ka tā pilsētai ir dārga, un ceru, ka noderīga mācība,"
viņš piebilda.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzskata – lai arī vēlāk par citiem, kamēr kociņi saplaukst, visas cerības vēl nav zaudētas un atbildība no izpildītājiem vēl netiek prasīta.
