Eiro fokusā

Sadārdzinātās degvielas dēļ - izmaiņas preču un pakalpojumu cenās?

Eiro fokusā

Lai glābtu Eiropas bites, jāsamazina pesticīdu lietošana

ES dalībvalstis strīdos meklē kompromisu par nākamo bloka daudzgadu budžetu

ES daudzgadu budžets: kādas ir lielākās nesaskaņas un Latvijas mājasdarbi?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpina strīdos mēģināt atrast kompromisu par nākamo bloka daudzgadu budžetu. Vienošanās būtu jāpanāk tuvāko mēnešu laikā, lai nebūtu finansējuma pārrāvuma, kas varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas ekonomiku. Latvija iestājas par to, lai netiku samazināts finansējums kohēzijai, tāpat pieprasa lielākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Taču Lielbritānija izstājas, naudas kļūst mazāk, vajadzību vairāk. Arī pašai Latvijai vēl ir jāizkristalizē savas prioritātes, kur nākamajos gados vēlamies investēt naudu. Cik tālu esam tikuši sarunās par nākamo daudzgadu budžetu, kas ir Latvijai veicamie mājasdarbi, un kas ir lielākās nesaskaņas? 

Galvenie strīdu punkti 

Par ES prezidējošo valsti tagad kļuvusi Horvātija, un tai nākamajos sešos mēnešos, uzraugot bloka darba kārtību, svarīgs jautājums būs arī vienošanās panākšana par ES daudzgadu budžetu no 2021. gada. Pēc iepriekšējās Somijas prezidentūras noslēgšanās daudzgadu budžeta sarunu vadīšana gan tagad ir nodota Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam. Viņš decembrī pēc ES valstu līderu samita neslēpa, ka būs grūti.

"Mēs zinām, ka mums ir jāapspriež daudzas sarežģītas un jūtīgas tēmas attiecībā uz nākamo Eiropas budžetu, piemēram, ambīciju līmenis un līdzsvars starp klasisko politiku no vienas puses un jauno politiku no otras puses. Ļoti svarīgs jautājums šajā kontekstā ir, piemēram, klimata pārmaiņas. Mēs arī uzskatām, ka ir svarīgi cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, jo tam ir sava loma, lai varētu pieņemt šo lēmumu," sacīja Eiropadomes prezidents.

Viens no galvenajiem strīdus punktiem ir dalībvalstu iemaksu apmērs. Tādas valstis kā Latvija, kas ir neto saņēmējas, vēlas lielākas iemaksas. Neto iemaksātājas – kā Vācija un Nīderlande – mazākas iemaksas.

Somijas prezidentūra nāca klajā ar kompromisa priekšlikumu, pietuvojoties neto iemaksātāju valstu prasībām. Latvijai, tāpat kā vairākām citām valstīm, tas nebija pieņemams, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

"No vienas puses ir skaidrs, ka budžets samazinās Lielbritānijas izstāšanās dēļ, līdz ar to vairs nebūs Lielbritānijas iemaksas. Panākt vienošanos [par daudzgadu budžetu] ir ļoti grūti, jo ir valstis, kas vēlas tērēt mazāk, un ir valstis, kas vēlas tērēt vairāk. Arī mums ir lielais izaicinājums, kā panākt pietiekamu finansējumu Latvijas prioritātēm un kā panākt pēc iespējas mazāku samazinājumu Latvijas aploksnei.

Jo ir jāsaprot, ka budžets kopumā samazinās. Tādēļ notiek aktīvas sarunas visos līmeņos. Turpinās neformālas konsultācijas ar dalībvalstīm, tāpat turpinām sarunas ar Eiropas Parlamentu," atzina Kalniņa-Lukaševica.

Kādi ir Latvijas mājasdarbi

Bet arī Latvijai pašai ir veicami vairāki mājasdarbi.

"Piemēram, runājot par mūsu pašu prioritātēm, kur mēs turpmākajos septiņos gados vēlēsimies investēt naudu. Paralēli tiek izstrādāts Nacionālais attīstības plāns – tur līdz šim nav bijis pietiekami skaidri redzams, piemēram, zaļās jeb klimata pārmaiņu prioritāšu atspoguļojums. Bet ir skaidri redzams, ka tā Eiropas budžetā būs liela prioritāte. Tādēļ, lai piesaistītu naudu, mums ir jāspēj arī pašiem definēt, kur tad ir mūsu investīciju virziens. Atšķirība no iepriekšējiem gadiem arī ir, ka mēs varēsim iegūt daudz vairāk, ja mūsu zinātnieki, uzņēmumi būs gatavi piesaistīt finansējumu konkursa kārtībā, sacenšoties ar citu valstu zinātniekiem, uzņēmumiem un institūcijām. Vairāk naudas būs nevis tajās programmās, kas piešķirtas konkrētām nacionālajām valstīm, bet kas ir pieejamas konkursa kārtībā.

Līdz ar to tādā plašākā skatījumā septiņu gadu veiksme vai neveiksme ļoti lielā mērā būs atkarīga no tā, vai mēs kā Latvija, Latvijas pārstāvji spēsim konkurēt, gribēsim to un attiecīgi arī tam sagatavosimies," skaidroja ĀM pārstāve.

ĀM parlamentārā sekretāre cer, ka ka kompromisu izdosies atrast  pēc iespējas ātrāk, jo Latvijas interesēs ir savlaicīga vienošanās, lai nebūtu pārrāvums ES finansējuma investīcijās. Tas izmaksātu pārāk dārgi Latvijas ekonomikai, sabremzējot izaugsmes tempu.

Bet, vai vienošanos izdosies panākt līdz šī gada vidum vai sliktākajā gadījumā gada beigās – prognozes ir ļoti dažādas. Kustība uz priekšu varētu iezīmēties nākamajā mēnesī – februārī tiek plānota īpaša, daudzgadu budžetam veltīta ES valstu un valdību vadītāju sanāksme.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti