Mājokļu siltināšana Latvijā notiek jau desmit gadus, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks mājokļu un būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Šo gadu laikā notiek ne tikai pats energoefektivitātes uzlabošanas process, bet arī sabiedrības informēšana.
"Šo desmit gadu laikā aptuveni 1000 mājas ir pabeigtas nosiltināt. No vienas puses šķiet, ka šis skaitlis ir liels. Kopumā valstī ir ap 36 000 šādu ēku, tāpēc darāmā vēl ir ļoti daudz," teica EM pārstāvis.
Daudzdzīvokļu māju siltināšanā izceļas Liepāja, kur energoefektivitātes uzlabošana notikusi īpaši aktīvi un šis process turpinās, skaidroja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
"Ja iepriekšējā septiņu gadu plānošanas periodā mums bija 110 renovētas ēkas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, vēl 10 ar privātiem un pašvaldības līdzekļiem pirms tam sakārtotas, tad tagad ir vēl 120 ēkas dažādās atjaunošanas stadijās.
Kopā 240 ēkas, bet mums kopumā ir ap 600 šādu ēku, tas nozīmē, ka darbu vēl ir ļoti daudz," atzina Tīdens.
Kā vienu no piemēriem, kur energoefektivitātes projekts mijas ar virkni citu darbu, pagalma sakārtošanu un atkritumu šķirošanas iespējām, kāpņu telpu remontiem un citiem uzlabojumiem, var minēt Vītolu ielas 6/10 daudzdzīvokļu māju Liepājā. Mājas vecākā ir sirma kundze, nu jau arī Gada liepājnieces titula ieguvēja Vita Iesalniece, kura jau pārsniegusi 80 gadu slieksni, taču tieši viņa zina vislabāk pastāstīt, kādus uzlabojumus izdevies panākt un cik ietaupīt.
"2010. gadā energoaudits bija par velti. Mēs uztaisījām energoauditu, mums bija lieli [siltuma] zudumi, kādi 75%. Ielikām horizontālo apkuri, ir koridorā skaitītāji. Kas nemaksā, tam mēs atslēdzam siltumu. Otrkārt, mēs varam regulēt radiatorus, cik gribam siltus. Ģimenes ar bērniem patērē, protams, vairāk. Bet es, piemēram, virtuvē neesmu ieslēgusi nekad radiatorus, tikai istabā.
Pa visu siltumu visā sezonā jāmaksā 40-50 eiro. Tā kā bija lieli ūdens zudumi, uzlikām arī lasāmos ūdens skaitītājus," stāstīja Iesalniece.
Liepājniecei ir divistabu dzīvoklis. Kaut arī mājai pēc renovācijas pieaugusi apsaimniekošanas maksa, siltumenerģijas ietaupījums ir acīmredzams. Kādi ir vidējie rādītāji Latvijā, skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks mājokļu un būvniecības jautājumos Valantis.
"Pirmajos gados par 45% samazinājās siltumenerģijas patēriņš, bet šobrīd projektos vidēji tiek ietaupīts ap 60%. Māju apsaimniekotāji ir kļuvuši erudītāki, un arī dzīvokļu īpašnieki, lemjot par mājokļu siltināšanu, liek uzsvaru uz to, lai māja tiktu kompleksi sakārtota – ne tikai ārsienas nosiltinātas, bet arī cits lietas vienlaicīgi izdarītas. Tas nodrošina ēkas ilgtspējību," sacīja ministrijas pārstāvis.
Liepājas domes pārstāvis Mārtiņš Tīdens uzsvēra, ka Latvijā un arī Liepājā, neraugoties uz padarīto, ir nepieciešami vēl lieli resursu un idejas, lai sakārtotu daudzdzīvokļu mājas.
"Jo šobrīd apmēram 10% valstī kopumā atjaunotas lielās ēkas dzīvojamā fondā, Liepājā situācija ir labāka. Tas ir divos Eiropas Savienības plānošanas periodos.
Ir jādomā par jauniem finanšu instrumentiem, pieejām, pretējā gadījumā - nav grūti saskaitīt - mums vajadzēs vēl vismaz 100 gadus," sprieda Tīdens.
Kāda būs finansēšanas kārtība šiem projektiem, pagaidām nav īstas skaidrības, taču ir zināms, ka EM nākošajā plānošanas periodā daudzdzīvokļu māju siltināšanai ir pieprasījusi 450 miljonus eiro.
