Trīs dienās Ķīpsalā varēja ne tikai iepazīties ar Latvijas un citu valstu tūrisma piedāvājumu, bet arī izbaudīt dažādus Latvijā tapušus gastronomiskos labumus. Ilze Vēvere no Bauskas novada zemnieku saimniecības "Virši" 20 hektāros audzē kaņepes un no tām gatavo dažādus produktus.
"Pamatprodukti ir kaņepju eļļa un taukšķētu kaņepju staks jeb kaņepju sviests. Šobrīd pazīstamāks ir kaņepju sviests, kaņepju milti - tas ir brīnišķīgs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Tos liekam klāt visās mīklās, cepot cepumus un pankūkas. No modernākajiem kaņepju ēdieniem ir lobītu kaņepju sēklas, tos liekam pie omletes, salātiem, uz medus maizes," klāstīja Vēvere.
Jānis Volksons zemnieku saimniecībā "Trubenieki" Jelgavas novadā jau sešus gadus audzē sēnes - šitakes - un savā saimniecībā uzņem tūristus.
"Mūsu saimniecībā, ja cilvēki atbrauc, mēs stāstam par sēņu audzēšanu, pasniedzam degustācijā sēņu zupu un sēņu maizi. (..) Mēs piedalāmies ne tikai šajā izstādē. Pagājušajās brīvdienās bijām Lietuvā uz tūrisma izstādi, nākamajās brīvdienās mēs būsim arī Tallinā," teica Volksons.
Tūrisma izstādē "Balttour" bija pārstāvēti visi Latvijas novadi. Zemgale šogad aicina apceļot piļu un muižu parkus, kā arī izbaudīt laivošanas maršrutus pa Daugavu un Lielupi.
Kokneses Tūrisma informācijas centra vadītāja Anita Šmite uz izstādi atvedusi arī Koknesē ražotu sieru, medu un maizi.
"Mums ir arī kopīgs maršruts ''Vidusdaugava''. Var paviesoties Aizkrauklē, Skrīveros, Pļaviņās un Koknesē. Pagājušajā vasarā Koknese bija iecienīts galamērķis tūristiem. Brauca gan vietējie tūristi, gan viesi no Lietuvas. Ir vikingu liellaivas braucieni pa Daugavu, ir iespējas aktīvi atpūsties, supot, baudīt dabas takas. Var viesoties radošajā mājā Koknesē ar dančiem, pīrāgu cepšanu un latviskās dzīvesziņas baudīšanu," teica Šmite.
Asociācijas "Lauku ceļotāja" prezidente Asnāte Ziemele vērtēja, ka šogad izstādē Latvijas novadi sevi parādījuši ļoti labi.
"Ir tāds pozitīvs pārsteigums par to, kā "Balttour" šogad izskatās labāk nekā pērn.
Ir Ķencis no Piebalgas, katrs ir mēģinājis to unikālo pārdošanas punktu atrast. Tas jau tūrismā arī strādā. Tāpēc "Balttour" šogad izskatās krāsains.
Laukos tūristu nemaz nav tik daudz, līdz ar to tie uzņēmēji, kas ir palikuši, ir atraduši savu nišu. (..) Mēs esam uzsākuši veidot nacionālas identitātes produktus tūrismā. Mums ir brīnišķīgi āboli, tāpēc sanāk ļoti garšīgs sidrs. Protams, mūsu rupjmaize, ko var iegūt no rudzu graudiem, ir atšķirīga no produktiem visā pasaulē," teica Ziemele.
Izstādi-gadatirgu "Balttour" rīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Tās prezidente Inga Kavaca vērtēja, ka tūrisma jomā vērojama izaugsme par 8% līdz 10% gadā.
"Lai gan prognozēja, ka varbūt būs neliela ekonomiska lejupslīde, šobrīd tas tūrismā nav redzams. Pirmo vietu ārpus Latvijas atpūtas ceļojumu sarakstā ieņem Turcija, ceļo uz Grieķiju," teica Kavaca, pozitīvi vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu tūrisma veicināšanā, īpaši pēdējos gados. "Tas ir ļoti mērķtiecīgs. Viņi ļoti mūsdienīgi reklamē Latviju kā galamērķi ārpus Latvijas tirgus. Šī nozare ar pozitīvu bilanci, vienmēr jādomā, kas notiks gadu, divus uz priekšu, un jāstrādā."
Izstāde "Balttour" Rīgā notika jau 27. reizi. Katru gadu aug gan dalībnieku, gan apmeklētāju skaits. Organizatoru mērķis ir padarīt izstādi par lielāko tūrisma industrijas notikumu ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļvalstīs.
