Raibs un dažādām nozarēm atšķirīgs gads – tā 2019. gadu uzņēmējdarbībā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomā eksporta apjoms jau septīto gadu pēc kārtas aug par 20%, un tā varētu būt nākotnē viena no pašām lielākajām eksporta nozarēm.
Tāpat mašīnbūvē eksporta apjomi ir labāki. Tranzītā, protams, ir kritums, arī finanšu sektorā. Ja mēs raugāmies uz iekšējo tirgu, tad mazumtirdzniecības apjoms vēl pagaidām ir labs. Bet fakts, ka cilvēku paliek mazāk, protams, ietekmē biznesu, un daudziem gads nav bijis viegls. Pēc krīzes laikā eksports auga vidēji par 20% gadā, kas bija ļoti labs temps, tagad mums ir mazi plusiņi, bet labi, ka ir plusiņi, nevis mīnusi," sacīja Endziņš.
Kokrūpniecība ilgus gadus bijusi Latvijas lielākā eksporta nozare, bet šis gads nebija tik veiksmīgs kā iepriekš arī Latvijas flagmanim – AS "Latvijas finieris", kur strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāstīja, ka uzņēmuma attīstību ietekmēja notiekošie procesi Eiropā un pasaulē.
"Mēs 95% pārdodam eksportā uz vairāk nekā 60 valstīm. Lielāko daļu savas produkcijas pārdodam Eiropā, bet ļoti svarīga ir Āzija, Ziemeļamerika un arī Āfrikas valstīs. Gads vēl nav noslēdzies, taču finanšu rādītāji noteikti būs piezemētāki nekā 2018. gadā. Pārmaiņu procesi vienmēr ir bijuši un ir neizbēgami. Jautājums ir, cik ātri mēs spējam mainīties, pielāgoties un atkal iegūt pozitīvu rezultātu.
Šobrīd mēs uzskatām, ka grūtākais periods jau ir aiz muguras, un ticam, ka nākošajā gadā arī sāks veidoties izaugsme," lēsa Biķis.
Rekordražu šogad nokūluši Latvijas graudu audzētāji – trīs miljonus tonnu. Trešo daļu no tiem izaudzējuši kooperatīva "Latraps" 1054 biedri, kam šī gada raža bijusi divreiz lielāka nekā gadu iepriekš. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža stāstīja, ka tas bijis liels darbs un izaicinājums – izaudzēto nokult, izkaltēt un pārdot.
"Pie šādas ražas apmēram 80% pārdodam eksportā, jo mēs Latvijā saražojam piecas reizes vairāk graudu, nekā mēs spējam patērēt šeit uz vietas. Eksporta tirgi galvenokārt mums ir Āfrikas valstis, Tuvie Austrumi, Saūda Arābija ir viens no lielākajiem mūsu graudu patērētājiem, arī Vidusjūras valstis un Spānija. [..] Salīdzinoši ar pagājušo gadu cenas bija par 10% zemākas, bet to kompensēja ražas apjoms, līdz ar to ienākumi uz hektāru zemniekiem bija apmierinoši.
Sliktāks gads bija šogad Zemgales vidienē, jo sausums bija ilgstošāks, bet šobrīd ziemāji izskatās labi un skatāmies optimistiski uz priekšu," teica Ruža.
Jautāts par nākamo gadu, viņš sacīja: "Pasaulē pārtikas patēriņš arvien pieaug, cilvēku skaits pieaug, un cilvēku maksātspēja globāli pieaug, līdz ar to pieprasījums pēc pārtikas ir pieaugošs un neredzam tādas lielas problēmas, ka nevarēs pārdot graudus un eksports bremzēsies."
Nākamgad uzņēmējiem jārēķinās ar lēnāku tautsaimniecības izaugsmi, bet LTRK valdes priekšsēdētājs Endziņš krīzei iemeslus šobrīd neredz. Lai gan atalgojums aug straujāk nekā produktivitāte, kredīti iedzīvotājiem un uzņēmumiem šogad palielinājušies tikai par 5%, bet uzņēmumu noguldījumi Latvijas bankās auguši par 25%.
"Mēs jau šajā gadā redzam, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums ir divreiz lēnāks, nekā tas bija pirms gada – 2,4% pieaugums šim gadam. Nākamajā gadā tas varētu būt vēl mazāks. Labā ziņa, ka mēs zinām – "Brexit" būs. Tas neko labu nenesīs, bet nu tā ir zināma lieta. Jautājums – kādas būs Amerikas un Ķīnas attiecības, ja viņiem izdosies vai neizdosies vienoties, kāda situācija veidosies Eiropas Savienībā," sacīja LTRK vadītājs.
Viņš vērtēja, ka šobrīd par attīstību nākotnē vairāk ir jautājumu nekā atbilžu. Latvija ir maza valsts un salīdzinoši maza ekonomika.
