Paralēli jaunā koronavīrusa izplatībai pasaulē valstis nemitīgi cenšas apzināt tā izplatības ietekmi uz globālo ekonomiku. Trešdien, 4. martā, pasaules industriāli attīstītāko valstu grupas G7 finanšu ministri un eirozonas finanšu ministri telefonkonferencēs apsprieda jaunā koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku un kā uz to reaģēt.
Bailēs par jaunā koronavīrusa ietekmi uz globālo ekonomiku pagājušajā piektdienā pasaules biržās kritās akciju cenas, noslēdzot lielāko kritumu nedēļā kopš 2008. gada finanšu krīzes.
Bažās par koronavīrusa ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu pasaulē, saruka arī naftas cenas. Tikmēr "Bloomberg" ziņoja, ka vīrusa izplatība ārpus Ķīnas veicinājusi zelta cenu pieaugumu, kas sasniegusi augstāko punktu kopš 2013. gada.
Tikmēr par samazinājumu pasaules ekonomikas izaugsmes prognozei šim gadam paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), norādot, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 2,4%, nevis 2,9%, un scenārijs varot būt arī vēl par teju procentu sliktāks.
Vīruss ietekmējis arī aviācijas nozari. Tiek lēsts, ka tā šogad zaudēs aptuveni 30 miljardus ASV dolāru. Tieši šādu naudas apmēru vienas dienas laikā februārī zaudēja desmit pasaules bagātākie cilvēki, to vidū arī "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss.
Nopietni cieš arī tūrisma sektors, piemēram, Berlīnē atcelta pasaulē vadošā starptautiskā tūrisma izstāde. Ierobežojumi vairākās pasaules valstīs daudziem ceļotājiem likuši mainīt savus plānus, un daudzas valstis ziņo par kritumu šajā nozarē.
To, ka vīruss var atstāt nopietnu ietekmi uz globālo ekonomiku, uzsvēra arī Nobela prēmijas laureāts un ekonomists Džozefs Štiglics.
"Tas, ko mēs šobrīd varam redzēt, ka ražošana Ķīnā ir kritusies un nezinām, cik ātri tiks atjaunota.
Mēs dzīvojam ļoti integrētā globālā ekonomikā, kur Ķīna ir kritiska daļa no piegāžu ķēdes. Ja Ķīna no tās tiek izslēgta kaut uz pāris nedēļām, mēs uzreiz redzam sekas un jau esam tās redzējuši.
Ja vīrusa izplatība pieaugs vēl vairāk un ražošana Ķīnā būs apstājusies daudz ilgāk, tas atstās sekas uz globālo ekonomiku. Lielu neskaidrību jau radījusi [ASV prezidenta Donalda] Trampa tirdzniecības politika, un vīruss šo neskaidrību padara vēl lielāku," sacīja ekonomists.
Par vīrusa ietekmi uz ekonomiku bažījas visas Eiropas valstis. Lielākais slimību perēklis Eiropā ir Itālijā, kas ir trešā lielākā bloka ekonomika un cīņai ar vīrusa radīto krīzi atvēlēs teju četrus miljardus eiro. Tieši vīrusa skartais Lombardijas reģions veido 50% no visas valsts eksporta. Par vīrusa radītajām sekām sūdzas arī Vācija. Precīzāk tās autoražotāji, kuri norāda uz pieprasījuma kritumu. Sagaidāms, ka eirozonas izaugsme šogad saruks no 1,1% līdz 0,8%.
Par gatavību rīkoties saistībā ar pieaugošajām bažām par vīrusa epidēmijas ietekmi uz pasaules ekonomiku paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Par ekonomiku atbildīgais Eiropas komisārs Paolo Džentiloni sacīja, ka ekonomikas atkopšanās ātrums būs saistīts ar slimības izplatību.
"Es domāju, ir par ātru, lai izteiktu nopietnu prognozi. Ietekme būs, bet pastāv iespēja ātri atkopties no sekām dažu nedēļu laikā. Bet tas gan būs atkarīgs no vīrusa evolūcijas," norādīja Džentiloni.
Koronavīruss nav saudzējis arī Amerikas Savienotās Valstis, un dažādi ierobežojumi tiek ieviesti arī okeāna otrā pusē. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme pirmajos trīs mēnešos varētu būt par 0,8 procentpunktiem mazāka, pieļāvuši eksperti. Tikmēr finanšu ministrs Stīvens Mnučins pirms nedēļas notikušajā G20 finanšu ministru sanāksmē skaidroja, ka ir grūti prognozēt ekonomisko ietekmi, ja līdz galam vēl nav skaidra ietekme uz veselību.
"Es domāju, mums būs nepieciešamas vēl trīs vai četras nedēļas, lai saprastu, kā vīruss uzvedas, līdz mums būs labi statistikas dati. Mēs rūpīgi sekojam notikumu attīstībai, un valstij ir jābūt gatavai, taču esam vēl tajā posmā, kad nevaram pateikt, vai tas ir ļoti satraucoši vai nav satraucoši," sprieda ASV finanšu ministrs.
Ir skaidrs, ka lielāko ietekmi izjutīs un jau izjūt Ķīna. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam tur samazināta par 0,8 procentpunktiem. Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka lejupslīde pasaules otrajā lielākajā ekonomikā radījusi smagu triecienu rūpnīcām visā Āzijā. Gan eksperti, gan amatpersonas norāda uz to, ka satricinājumi Ķīnā izraisa viļņošanos arī pārējā pasaulē. Striktie ierobežojumi Ķīnā ietekmē izejvielu piegādi kompānijām citviet pasaulē un nebūt ne mazām kompānijām.
Saikni starp Ķīnu un pārējo pasauli iezīmēja Vācijas pilsētas Ķīles Pasaules ekonomikas institūta prezidents Gabriels Felbermairs: "Protams, uzņēmumi dara, ko var, taču ir robežas. Globālās tirdzniecības ķēdes ir kļuvušas ļoti specializētas, un Ķīnā ražotās daļas var būt ļoti specifiskas. Tādēļ nav vienkārši to ražošanu pārvietot uz citām valstīm.
Ja Ķīna neatjaunos ražošanu ļoti ātri, šajās ķēdēs būs pārrāvumi. Tas, ko uzņēmumi var darīt nākotnē, ir pārliecināties, ka to ražošanas shēmas ir izturīgākas un diversificētas."
Vīrusam turpinot savu izplatību, turpināsies arī centieni noteikt ietekmi, kādu tas atstāj uz globālo ekonomiku. Lai gan daži eksperti min, ka bažas par globālu recesiju pastāv, tomēr pagaidām tam neesot pamata. Pilnīgi precīzu ietekmi uz ekonomiku varēsim novērtēt vien tad, kad cīņa ar vīrusu būs beigusies.
