Kamēr nav sākušies pavasara un vasaras zemes darbi, Durbes novada zemnieka Ērika Putras un viņa dēlu saimniecībā "Pīlādži" tiek īstenots kārtējais projekts, kam izdevies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Par vairāk nekā 300 000 eiro tiek būvēti graudu uzglabāšanas torņi. Pabraukšu tik apakšā, iebēršu graudus un braukšu uz ostu, sacīja zemnieks.
"Lai atvieglotu graudu nodošanu, visi zemnieki cenšas būvēt sev kaltes un uzglabāšanas torņus, jo tirgus ir ļoti mainīgs. Augustā cena nokrita līdz pat 160 eiro par tonnu [pārtikas graudu], un daudzi, kuriem nebija, kur uzglabāt, bija spiesti par tādu cenu atdot, tagad ir minimums 180-185 eiro par tonnu. Par katru tonnu var nopelnīt 25 eiro, ja ir kur uzglabāt," stāstīja Putra.
Iekārtas ir dārgas, un tās netiek uzstādītas vienam gadam, sprieda zemnieks.
"Man vēl joprojām strādā pirms 40 gadiem kolhoza laikā būvētās iekārtas. Protams, jaudas man vajag lielākas, tagad man rudenī būs kur uzglabāt 6000 tonnas," atzina zemnieks.
Putra iztiek saviem spēkiem, taču mazākiem zemniekiem, kuriem ir ap 100 hektāriem zemes, ir svarīgi darboties kooperatīvos, lai graudus varētu uzglabāt un pārdot par labu cenu. Ja raugās no zemnieku pozīcijām, cenas pašlaik ir apmierinošas, uzsvēra "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
"Cenas ir tādas, kas ļauj skatīties ar perspektīvu uz priekšu un cerēt uz labu ražu un labiem ienākumiem. Par pērnā gada ražu - tā jau praktiski visa ir pārdota. Cenas tagad jau maz ko izsaka, tikai statistikai. Ja runājam par nākamā gada ražu, tā ir aktivitāte, uz ko zemnieki tagad ļoti skatās. Janvāra beigās bija smuks lēciens – 190 eiro par tonnu, kas bija uzstādīts kā vēlamais cenu līmenis nākamā gada ražai," teica Ruža.
Šobrīd gan pasaules tirgos valdot lielas neskaidrības un notiek cenu lejupslīde, uzsvēra Ruža.
"Ir neliels kritums saistībā ar šo koronavīrusu. Ir neskaidrības, kas notiks pasaulē. Ķīna ir viens no vislielākajiem patērētājiem. Ar šo cīņu pret slimību bremzē visu ekonomiku pasaulē, arī attiecībā uz graudiem.
Līdz ar to šobrīd ir tāda neliela cenu lejupslīde un neskaidrība, kas būs tālāk," atzina kooperatīva vadītājs.
Latvijas graudi tiek eksportēti uz Tuvajiem Austrumiem, Saūda Arābiju un Āfrikas valstīm, savukārt Ķīnas tirgus mums vēl nav, teica "Latrapa" valdes priekšsēdētājs.
"Visi ved uz vieniem un tiem pašiem tirgiem, kur mūsu graudi vislabāk iederas. Ķīna mums nav [pieejama], jo nav sakārtotas visas attiecības, sanitārās prasības utt. Kaut kad tas tirgus būs arī mums, no Lietuvas pirmās kravas ir aizgājušas ar lieliem piedzīvojumiem. Pagaidām mums tirgu pietiek," piebilda Ruža.
Durbes novada zemnieks Putra savus izaudzētos graudus katru gadu ved uz Liepājas ostu, turklāt ar mūsdienīgu tehniku. Nevar salīdzināt ar neatkarības pirmajiem gadiem.
"Senāk mums tuvākā graudu pieņemšana bija Saldū. Vedām arī uz Dobeli 150 kilometrus, tas ļoti tālu bija. Turklāt tanī laikā bija "kamazi", "gaziki", "ziliņi", celtspēja nekāda, mašīnas sliktas un grūti bija aizvest. Bet to graudu arī nebija tik daudz, nemācējām izaudzēt tik, cik tagad, bet aizvedām un pārvedām, bet bija tikai viena problēma: cenas bija ļoti, ļoti zemas un praktiski ar graudiem vienubrīd neko dižu nevarēja nopelnīt," atzina Putra.
Pagājušā gadā caur Liepājas ostu pārkrauts 2,9 miljoni tonnu graudu. Kā zināms, Liepājā ir pabeigti ostas padziļināšanas darbi līdz 14 metriem. Ir izbūvēta kuģu tauvošanās vieta ostas akvatorijā. Līdz šim kuģu piekraušana tika pabeigta atklātā jūrā.
