Eiro fokusā

Tuvojas pavasara lauku darbu sezona. Kā mainīsies tehnikas pakalpojumu cenās

Eiro fokusā

Veco lielveikalu un tirdzniecības centru paplašināšana - tā ir realitāte ne tikai Rīgā

Latvijā popularitāti arvien vairāk iemanto starpdisciplināras izglītības programmas

Latvijā populārākas kļūst starpdisciplinārās izglītības programmas

Latvijas augstskolās pēdējo 10 gadu laikā arvien populārākas kļūst starpdisciplināras izglītības programmas. Tas nozīmē, ka bakalaura vai maģistra studiju programmu kopīgi veido divas augstskolas – vai nu divas augstskolas Latvijā, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), vai arī Latvijas un kāda ārvalstu augstskola. 

LKA bakalaura programma "Radošās industrijas", kas veidota kopā ar RTU, izrādījusies tik populāra, ka uz vienu budžeta vietu pretendēja 20 jaunieši – vairāk nekā uz aktieriem. 

"Programma ir paredzēta cilvēkiem, kas strādā radošajās industrijās – dizaina uzņēmumos, modes uzņēmumos, mūzikas industrijas un pasākumu organizēšanas aģentūrās. Maģistra programmas nosaukumam ir pievienots jēdziens "izaugsmes menedžments", rosinot domāt par izaugsmi gan personīgi un uzņēmuma ietvaros, gan arī domāt par izaugsmi globālā līmenī. Tas nozīmē, ka studentiem ir pieredze divās augstskolās – RTU un LKA.

Tātad viņi iepazīst abu augstskolu sistēmas, tiekas ar abu augstskolu pasniedzējiem, viņi var izmantot abu augstskolu resursus," stāstīja LKA radošo industriju programmas direktore Agnese Hermane.

RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis sacīja, ka augstskola piedāvā vairākas starpdisciplināras studiju programmas gan ar Latvijas, gan ārvalstu augstskolām.

"Mūsdienās ļoti daudz ir nepieciešami starpdisciplināri speciālisti, tāpēc sadarbojas RTU, kur ir medicīnas inženierijas un fizikas studiju programma, un Rīgas Stradiņa universitāte, kura šajā programmā dod visas medicīnai nepieciešamās zināšanas. Līdzīgi ar Banku augstskolu, kuriem ir finanšu pārvaldības informācijas sistēma, bet mēs nodrošinām informācijas tehnoloģijas (IT), programmēšanu un datorzinātņu sadaļu. Līdzīgas sadarbības programmas ir vairāk nekā ar 10, arī ar ārzemju augstskolām –Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti, ar Barselonas universitāti un vienu Vācijas universitāti. Tad ir virkne programmu, kur mēs strādājam kopā uz sadarbības līguma pamata, un tās ir ar ASV un Kanādu. (..)  Tas noteikti ir ieguvums studentiem, jo, pirmkārt, viņi iepazīst studiju vidi vairākās augstskolās, un pats galvenais, ka mēs apvienojam un konsolidējam resursus, lai studentiem dotu maksimāli iespējamo labāko izglītību,"  klāstīja RTU pārstāvis

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone, kura atbild par augstāko izglītību, informēja, ka augstskolas 10 gadu laikā izveidojušas vairāk nekā 20 kopīgas bakalaura un maģistra studiju programmas.

"Tas ir veids, kā divas augstskolas tiešām var salikt kopā savas stiprās puses, tas ir tas, kas virza inovācijas uz priekšu un ļauj studējošajiem iegūt plašāku, bagātīgāku studiju pieredzi. Šobrīd ir arī struktūrfondu investīciju projekts, kur viena no aktivitātēm ir kopīgo programmu veidošana. Lielāku akcentu tur esam likuši uz kopīgajām doktora studiju programmām, jo tur šī starpdisciplinārā augstskolu sadarbība ir vēl svarīgāka," teica IZM pārstāve.

Jautāta, kā šis programmas varētu ietekmēt augstākās izglītības pārvaldes reforma, Jansone sacīja: "Reformu attīstībā mēs esam iezīmējuši kā ļoti augstu prioritāti resursu koplietošanu. Mēs mudinām augstskolas gan skatīties savus iekšējos resursus - var veidoties sadarbība starp fakultātēm un institūtiem, kas ir augstskolu sastāvā -, gan starp augstskolām vietējā līmenī un starptautiski. (..) Katrai institūcijai ir jābūt stiprai pusei, ar kuru viņi var dalīties ar sadarbības partneriem."

LKA radošo industriju programmas direktore Hermane atzina, ka veidot kopīgas programmas ar citām augstskolām nav viegli, bet tas arī pašām augstskolām ļauj rūpīgāk izstrādāt sadarbības programmas.

"Ir ļoti daudz papīra lapu jāpieraksta, pamatojot, kāpēc mēs šādu programmu vēlamies, līdz pēdējai niansei, kā viss praktiski norisināsies, kā programma tiks finansēta. Visu pasniedzēju CV un publikāciju saraksts. Iepriekšējais programmas pieteikums bija vairāk nekā 500 lapaspušu garš. Tomēr tas arī liek ļoti daudz par ko padomāt. Ja nebūtu tik stingru licencēšanas prasību, droši vien programmas realizācijas laikā būtu daudz vairāk dažādu jautājumu," atzina Hermane.

Pats galvenais – lai starpdisciplinārās studiju programmas šķistu interesantas un vajadzīgas pašiem studentiem. Līdz šim interese par sadarbības studiju programmām bijusi liela.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti